Lugys autore: Danskovīte

Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā itūgod autori tyka aicynuoti īsyuteit dramaturgejis dorbus. Lobuokūs dorbu atzineibu žurejis viertejumā konkursā sajēme ari Danskovīte aba Anita Ločmele ar lugu “Naudas celi”, kū pīduovojam puorskaiteit ari portalā lakuga.lv. Danskovīte, kura voda ari Baļtinovys amaterteatri “Palādas”, ar lugu raksteišonu nūsadorboj jau nu 2000. gada i sarakstejuse vaira par 20 lugom. Puorsvorā jei roksta komedejis, kū skaidroj ar tū, ka “smīkli paleidz dzeivuot, roda laimis hormonu, kura kasdīnys dzeivē tik cīši datryukst”. Autore roksta Zīmeļlatgolys izlūksnē.

“Naudas celi”

Lūmuos:
Eva – izgleituota meituška, ap 25-27 godi
Zanda – juos muosīca, ārsta paleigs, ap 30-35 godi
Guntis – Zandas veirs, elektriks, ap 30-35 godi
Arnis – sābris, policists, ap 40 godu
Aivis – sābris, Arņa bruoļs, elektriks, ap 35 godi
Džins – sābrs, kurīs pasaruoduos, kod atkorkej kuodu buteli, Arņa i Aiva tāvs
Andris – vīntuļs pensionars, bogats, ap 80 godim
Anura – krišnaite, Blakti sīva, ap 35 godi
Blakti – krišnaits, Anuras veirs, ap 35 godi

1. aina

Pogolms ai sūlini. Daudzstāvu muojas īejas durovas. Pa labi lapenīte ai kamīnu.

Uznuok Eva, valkūt 2 čemodanus, kača transportiešonas kasti, mugursūma iz placīm, rūkuos vieļ sūmine. Nūsvīž čemodanus, mugursūmu, nūlīk kača kasti, apsasāst iz sūline, raud. Nu muojas izīt Aivis.

Aivis: Labdīn! (Īt tuoļuok, tod apsastuoj, veruos iz Evas.) Oi, kas ta nūtics? Mož kuo varu jiusīm paleidziet?

Eva: Nā, navarat. (Paceļ golvu, ap aciem vuss malns, juo tuša ir izplyuduse. Aivis sasaraun nu tuoda skota.) Man juoraud, lai osaras skoloj uorā munas bādas.

Aivis: Tod jau lylas bādas, ka īt malns nu aciem. Mož kuods nūmirs?

Eva: Muna salauztuo sirds.

Aivis: Nu jā. Tam vāga laiku.

Eva: Kū jius nu tuo saprūtat…

Aivis: Mani pamete bryute bogatuoka veirīša dieļ. Napateikami beja, bet tān man jau pi vīnas vītas.

Eva: Man vieļ nav.

Aivis: Cik sen tei sirds salyuza?

Eva: Vakar.

Aivis: Oi! Tod ai steigu vāg luopiet. Nav kuo sāruot i sevi žāluot, vāg dzīduot, doncuot i prīcuotīs.

Eva aizraud.

Aivis: Jius paceli dūdaties voi iz teni atbraucet?

Eva: Pi Zandas.

Aivis: Tod mes vokarā varam aizšaut iz bāru i kuortīgi pavādynuot golvu. Sirdi vāg luopiet ai prīcuošonūs.

Eva: Nazynu…

Aivis: Nu jius vieļ raudet, bet man tān juoaizskrīn iz veikalu. Īskrīšu pi Zandas vāluok, tod i nūrunuosem. Ā, mani sauc Aivis.

Eva: Eva.

Aivis: Pagaidam čau!

Eva: Čau!

Eva palīk, slaukūt osarainuos acs. Nu muojas runuodami īt uorā Zanda i Guntis, abejīm rūkuos kopeja krūzes, Guntim iz škeivīša svīstmaizes. Zanda īrauga Evu, kura sied kuo nalaimes čupine.

Zanda: Eva! Kuods puorsteigums! Deļkuo nazvaneji?

Eva: (Apčer Zandu, tod Gunti. Atsvīž ai rūku.) Es pašlaik navaru nikuo logiski padūmuot. Ešu kuo nu laivas izsvīsta.

Guntis: Padzāruse?

Zanda: (Iz Gunta.)  Nagveļz.

Guntis: Kas ta tevi izsvīde nu tuos laivas?

Eva: Muns draugs Edmunds. Maita tuods!

Guntis: Oi! Laikam beja pagryuši divatā airiet. Tuo teikt, atsabreivova nu līkuo smoguma.

Zanda: (Ībyusta Gunti.) Īkūd mielie! (Evai.) Stuosti vusu piec kuortas.

Eva: Cikam es divejas nedeles dorba dieļ beju Čehijā, jis īvede muojuos cytu. (Raud.) Pīci kūpā nūdzeivuotī godi kuo kačam zam astes.

Guntis: Saceju, ka vāg spīst iz preciešonūs, a tu toļkin skandynovi – grybu byut breiva i naatkarīga sīvīte! Vot, rezultats! Draudzene nav sīva, ka apneik – var i pasyutiet pa durovuom uorā. (Eva aizraud.) Bārnu tože nav. Jam nikuodu problemu.  Da i tev nikuodu.

Zanda: Nu tys navā pasauļa gols. Piec laika saprassi, ka tys vuss tikai iz lobu. Nūviertej tū, kas tev ir – divejas augstuokuos izgleitības – eši diplomieta psihologe-logopēde i plaša profila dizainere.

Guntis: Tovs psihologa grāds tuopat napaleidzēja.

(Zanda jam īvalk ai Evas šalli.)

Eva: Pabeidžu vieļ boltūs roganu akademiju…

Guntis: Ak i tuoda jau ir Reigā?

Eva: Ešu struodovuse Vuocejā, Anglejā, a… sova dzeivukļa tuopat vieļ nav, i mašini nasen sasytu. (Raud.) Naudas vāg!

Guntis: O, je! Pi golda jou lyuža taisuos. Kuram to navāg naudas?

Zanda: Nauda jau tuoda līta – atīt i aizīt. I vīnmār juos pītryukst.Nūsamīrynoj, dabuosi gon dzeivukli, gon mašini, gon naudu.

Eva: Deļtuo i brauču iz teni – man ir jauns pasyutejums – juotaisa Bolvu muzeja  telpu dizains. Riezeknie arī gon “Zeimulie”, gon “Gorā” pīduovoj projektus.

Zanda: Kolosāli! Tu vieļ raudi? Vīnas dzeives durovas aizaviere, cytas atsaviere.

Guntis: Nafig tū Reigu! Dzeivukļu īrei tī ir astronomiskas summas, te – sova puse, liešuok tiksi cauri.

Eva: Bet dzeivesvīta vieļ navā dabuota. Mož atļausit palikt puors dīnas pi jiusu, cikam byus īres dzeivuklis? Man jau navā vaira pi kuo īt. (Raudulīgi.) Jius ešat muni vīnīgī radinīki.

Guntis: Nu…tu jau Zandas muosīca. Lai sprīž sīva. Man to sirds žielīga – ituodai pūrduļainejai gaškai labpruot paleidzātu.

Eva: Zanda, kū soki?

Zanda: Voi ta ir cyti varianti? Nav. Bārnus saliksim vīnā ustabā, i tev byus sova telpa.

Kuopņutelpā bļaustuos : “Kur ešat?” , tod atspruogst muojas uordurovas i pa tom izskrīn Arnis – kraklā, ai šlipsti, bet trusikūs i čībuos.

Arnis: (Iz Gunti.) Čau! Ātri īdūdet avīzi! Ātri!

Guntis: Gribi aizdambiet kanalizaceju? Īdūšu tualetes papeiru, deļ sābra jau navā žāļ.

Zanda īt muojā īškā.

Arnis: Man formastierpa bikses juogludunoj, a tāvs avīzes jau sen napasyuta. Ātri! Gludeklis palyka īslāgts. Šudiņ sapuļce Bolvūs, bikšu kantei juobyut tuodai, ka suns mieli var rozgrīst. (Īrauga Evu, apjiuk, pagruob Evas jaku, kura tīpat nūlykta iz sūla gola, i apsvīž ap vydu.) Oi, atsavainojūs.

Guntis: Tuo ir – navā sīvas, kas sagludynoj bikses, pašam juosakomoj ai avīzi.

Arnis: Nagveļz, dūd ātruok.

Zanda: (Izīt nu muojas i dūd marli.) Nem marli, ai tū lobuok. Toļkin samytrynoj, tod gludynoj.

Arnis pagruob marli, grib skrīt paceli.

Eva: Atdūdit munu jaku, cytuoži žāluošūs policistam.

Arnis: Policists Arnis Kociņš klausuos. (Nūlīk jaku.)

Eva: Eva.

Arnis: Vieļreiz atsavainoju par sovu izskotu i paļdis par marli. (Aizīt.)

Eva: Kas itys tuods?

Zanda: Sābris nu pretejuom durovuom. Tī dzeivoj tāvs ai divejīm dālīm. Itys ir vīns nu jim. Abejim ir sovi dzeivukļi Bolvūs, bet jī pīsaver tāvu, kuru nūkodeja pret alkoholu i peipiešonu.

Nu veikala ai īpierkumu maisu atsagrīž Aivis.

Aivis: Labdīn! Gunti, taisīs iz izsaukumu! Reitu Upītē pasuokums, bet elektrība suokuse streikuot.

Guntis ai krūzi i škeivi īt muojā.

Zanda: A itys ir ūtrīs nu sābra dālīm – Aivis. Vusi treis breivi veirīši.  (Nu muojas izīt Aivis ar dorbareiku sūmu.) Itei ir muna muosīca Eva. Tože breiva.

Nu muojas izīt arī Guntis ar nalylu elektrika sūmini.

Aivis: Mes jou īpasazynom. Bet čemodanus ai kači to viļcet īškā, a nā to var saleit. Mobiļnikā ruoda, ka ātri geidams līts.

Guntis i Aivis aizīt.

Zanda: Ai kači?

Eva: Man Ance beja juonam leidzi, Edmunds draudēja jū pakārt.

Zanda: Kačine.

Eva: Sterilizātuo. Tī problemu nav, toļkin piec operacejas palyka cīši najauka. Bārnīm i tyvumā nalaisšu.

Zanda:  Navā labi, man meitai alergija.

Eva: Es jū nalaisšu uorā nu kastes, iznesšu toļkin pastaigā. Man jei pīradynuota pi jūstines.

Zanda: Nes iz myusu lapenīti, aiztaisiesim lūgus i durovas, i tī jei pa nakti varies pat paskraidiet.

Nu muojas izīt Andris.

Andris: Zanda, izmierej man ašņaspīdīni!

Zanda: Labdīn, Andra kungs!

Andris: Kuo tī sveicynuotīs, ka jau nu reita tykamies.

Zanda: Tev ir pašam sovs mierejamīs aparats. Mierej.

Andris: Muns napareizi ruoda. Tu eši ārsta paleigs, vot i struodoj.

Zanda: Dorbs beja leidz pušdīniem, bet tagad man ir breivs.

Andris: Vo, kuoda attīksme pret vacīm i slymīm cylvakīm! Žāluošūs pogastā.

Zanda: Ej iz lapeni, man te nav kur pīnimt slymūs, vieļ īness kuodu kvorobu.

Andris: (Draudūši.) Nu, nu! Muti pa augumam! I nasakavej, man ātri serials suoksīs. (Aizīt.)

Eva: Cik gādnys!

Zanda: Myusu vītejuo slavenība. Kuodreiz beja partejas sekretārs, deļtuo i roksta tān syudzības i anonīmuos viestules iz vusuom pusiem.

Eva: Tok pasyuti puors muojas tuoļuok.

Zanda: Nav cik vīnkuorši. Jis ātri sabūjuos ūtram dzeivi. Ai itū skorpionu lobuok pruotīguok. Pyrms goda puordeve vusu sovu zemi, lauku muoju i daudzūs mežus, nūpierka vīnustabas dzeivukli myusu muojā. Grybs baudiet mīrīgas vacumdīnas sovā pusie. Tuos vyda durovas myusu kuopņu laukumā ir juo.

Eva: Nu, veceļs! A gimenes jam navā?

Zanda: Tuods pats vieja slūta kuo i tovs bejušīs draugs Edmunds – padzeivova ai vīnu, padzeivova ai ūtru. I tuo vusu dzeivi. Sovūs 80 godūs palics vīns pats ai sfinksas škirnes kači Princi.

Eva: Tys tok troki duorgs kačs.

Zanda: Nazkas atdeve, laikam navarēja izturiet tuo kača rībīgumu. Vusa myusu kuopņutelpa smird. Paguojušajā zīmā riktīgi pasola, tān izdeiga malnuo spolva. Vusas Baļtinovas kačines jau izvarovs. Tu nes montas Bruno ustabā. (Aizīt iz lapenīti.)

Lapenītie jau sied Andris, kurs napacītībā staigoj gon īškā, gon uorā, vārdamīs, kod īsarass Zanda. Jei atīt, kuortoj asinsspīdīne aparatu, izvalk pildspolvu i lapines.

Andris: Deļkuo man juogeida? Navar ātruok pakustiet.

Zanda: Man cīmiņš. Siedi mīreigi! (Mierej.) 130 uz 90.

Andris: A juobyut 120 iz 80. Kuoda vaine, ka ituo ruoda?

Zanda: Gryuši pasaciet diagnozi, drūši vīn alkohols vainīgs.

Andris: Tu eši padzāruse? Tod atīšu pi vokara, kod byusi izspierguse.

Zanda: Ha, ha, ha! Kuods lobs jūks nu tovas puses. I vokarā nasataisu vieļ reizi mieriet. Man ir sova dzeive i sovi dorbi.

Andris: Es jou toļkin 50 gramus lobuo konjaka deļ asinsrites kotru dīnu panamu.

Zanda: Varu aplīcynuot, ka tyvuokajuos nedelies vieļ dzeivuosi. Te ir kveits, pasaroksti i samoksoj 2 eiro.

Andris: 2 eiro par ašņaspīdīne mieriešonu?

Zanda: Tok saceju – mierej ai sovu voi geidi ryndu pi dakteres.

Andris: Jei toļkin divejas reizes nedelie pīnam, juosuoc žāluotīs Veselības ministrejai.

Zanda: Ministrejā jau tuopat bardaks. Bet tev nav kuo uzatraukt – tu eši pīsarakstejs pie ārstes iz kotru pyrmūdīni i caturtdīni pusgodu iz prīšku.

Andris: Jā, man ir tīsības īt pi ārstes, kod grybu – es ešu invalids – man vusas lūcietovas nūmainietas.

Zanda: Pīroksti itūs ciparus sovā burtnīcā, lai vari atsaskeitiet dakterei. Man nav laika ai tevi pļuopuot. (Atdūd lapini i kuortoj lapenīti.)

Andris: Nivīnam nav laika. (Īt pogolmā, sateik Evu, kura nas sovu kačini Anci iz lapeni, jai rūkā šampanīša pudele.) O, staigoj tuodas gorduos apleik. (Veruos pīsalīcs iz Evas kuoju.) Tev driebes tryukst, ka puišus tracynoji ai plykumīm?

Eva: Kuo grybu, tuo staigoju. I kur tu te radzi puišus?

Eva īīt lapenie, prīcīga ruoda šampanīti Zandai. Andris īīt muojā.

Eva: Koferie atrodu, nu Čehijas vastīs. Gribēju uzduovynuot Edmundam, tod, īraudzejuse situaceju, gribēju itū pudeli rozsist iz juo golvas, bet tādiņ prīcojūs, ka saglobovu. Vāg nūsviniet munas jaunuos dzeives suokumu.

Zanda: Varam, bet tikai vīnu gluozi. Man bārni juonam nu duorzine.

Eva taisa valie. Īsarūn Džins.

Džins: (Iz Evu.) Nazakomoj, paleidziešu attaisiet. (Taisa valie.)

Zanda: O! Par tevi i aizmiersu! Eva, itys ir Džins, Arņa i Aiva tāvs Aleksandrs. Piec nūkodiešonas ai jū nazkas saguoja napareizi – kuo toļkin tyvumā kuods taisa valie alkohola pudeli, jis ir kluot. Deļtuo i prosauce par Džinu.

Džins: Toš tys ārsts pasacie kū ni napareizi – man navāg vaira ni dzert, ni peipiet, toļkin paūšņuot. Dūmuot, nazkuods puordabisks spāks atnas mani pi attaisamuos buteles.

Eva: Iz cik garu laiku nūkodēja?

Džins: Desmit godi. (Rozlej šampanīti 2 gluozies. Pats paūšņoj, kaifā acs iz augšu.)

Zanda: Iļgi byus juoūšņoj. (Izdzer, tod iz Evu.) Paļdis! Juoīt iz duorzini piec mozūs. (Paceli.)

Pogolmā īīt Guntis i Aivis.

Aivis: Es šudiņ vadu jiusu gašku iz bāru, tuo ka jei byus pavāluok.

Guntis: Nu tod atlaidet pederes, lai jei ātruok beidz rauduot par tū bejušū boifrendu.

Aivis: Censšūs. Īmu pucietīs. (Aizīt muojā.)

Guntis: (Evai, kura izīt nu lapenītes ai kača kasti.) Kačini mydzynoji?

Eva: Jei ir nervoza. Nalaidu vieļ uorā. Nazynu, kuo byus, cikam byušu bārā. Mož tu atīsi pagluostiet, nūmīrynuot. (Šyupoj kasti.)

Guntis: Vieļ kū! Es zynu! Īdūt Arnim, jam cīši pateik kači. Jis sacie, ka tī jam burtiski izsyuc stresu.

Eva: Jā?

Guntis: Drūši. (Aizīt iz dzeivukli.)

Īt Arnis formastierpā.

Eva: Voi kaimiņš šudiņ vokarā breivs?

Arnis: (Atplaukst.) Jā.

Eva: Voi grybat sev nūnimt stresu?

Arnis:  Jā.

Eva: Es šudiņ grybu dzīduot, doncuot i prīcuotīs. Voi paleidzieset, lyudzu?

Arnis: (Izkiust laimie.) Prūtams! Vīnmār gotovs!

Eva: Pīzaverit munu Ancīti, juo jei ir na sovā uodā piec tuos puorsaceļšonas. Zandas meitai alergija, tī navar turiet. Es reitu panimšu. (Atdūd kasti.) Juos murruošona cīši labi nūnam stresu.

Īt Aivis.

Aivis: Braucam.

Eva īsagiun juo alkiunie, abi aizīt. Arnis šokāts, cīši naapmīrynuots nyknai īnas kači muojā.

2. aina

Eva uorā peipej abi ai Aivi. Reits. Abi runoj, kikinoj. Reiziem iz jīm nu aizstyura pasaver Džins.

Eva: Nūfotografej mani!

Aivis fotografej vusuoduos pozuos. Eva veruos bildes.

Eva: Fui! Cik te es rasna izaveru! A te radzams man dubultzūds. Fotografej vieļ, bet lai saīt šmuki. Lai varu aizsyutiet tam nūdeviejam, lai radz, kuodu duorgumu zaudēja.

Aivis fotografej.

Eva: Es vakar īlyku sovu sludynojumu sociālajūs teiklūs i dažus vieļ pīspraudu pi Baļtinovas ziņojumu dieļa.

Aivis: Par dzeivukļa īri?

Eva: Nā. Dzeivukli mekliešu Bolvūs. (Sameklej sovā telefonā.) Palosi, kū es vieļ prūtu.

Aivis: (Losa.) “Baltā ragana, ir sertifikāts un licence, noņem bezlaulības vainagu un  lāstus. Zīlē ar taro kārtīm. Veic attīrīšanas rituālu, paver naudas plūsmu. Zvaniet, un jums nebūs vairs problēmu!”

Eva: Nu, kū saciesi par itū?

Aivis: Es tam natycu. Mož šūvokar aizlaissim da Bolvu? Tī “Labvielīguo tipa” koncerts.

Eva: A biletes dabuosim?

Aivis: Prūtams, es atbildu par elektrību pasuokumā. Ka daudzi speiruosīs pretīmā – paliks bez strāvas.

Eva: Labi. Es pi reizes vieļ pasavieršu dzeivukļu pīduovojuma adreses. Dorbs reiziem byus pa vusu Latveju i pat pa uorzemiem. Labi jau byutu nūpierkt, navus īriet, bet tys ir tuols sapnis. Kaut kuo juoteik pi naudas.

Aivis: Tādiņ dizaina meistari ir mūdie.

Nu muojas īt Guntis ar Zandu i bārnīm. Puiši sasasveicynoj.

Aivis: Laižam iz dorbu. Atā! (Pamuoj Evai. Ruoda, ka pīzvanies.)

Aivis, Guntis paceli.

Zanda: Man šidiņ agrīs reits – analīžu dīna.

Eva: Man tože pīsateice iz sludynojumu vairuoki klienti. Īšu iz lapenīti.

Zanda paceli ai bārnīm. Eva izsvīž cigareti atkrytumu grūzā, aizīt iz lapeni i suoc kuortuotīs – aizdadz sveci, salīk kartas i tt.. Nu aizstyura izīt Džins, kluot pi atkrytumu kastes i īvalk ar dagunu dyumus nu īsvīstuos cigaretes i izpyuš pa muti.

Džins: Ūšņuošona nasaskeita peipiešona. Es nūkodietīs. (Īt iz lapeni.)

Džins: Labreit!

Eva: Labrīt! Man nav plānuots taisiet pudeli valie.

Džins: Na jau ūšņuot es atguoju. Tu tok raksteji tymā sludynojumā, ka vari paleidziet gimenes problemuos, ka vari nūnimt bezvaineibas vaiņugu…

Eva: Bezlaulības vaiņugu.

Džins: Jā, bezlauleibas vaiņugu, lāstus…

Eva: Kas tev par problemuom?

Džins: Nūnem abejīm munīm dālīm tūs vaiņugus.

Eva: Tuodi ir tikai sīvītiem.

Džins: Nā, ira i munīm dālīm…Mož izlykts lāsts. Aivis ai sīvīti nav dzeivovs, gūdīgs, a Arņam jau treis sīvas ir bejušs. Es bez mozbārnu. Kū dariet? Mož panimsi munu Aivi, jiusīm labi sapas, nanūžāluosi. Lobs puiss.

Eva: Voi ta švaki, ka abeji dāli dzeivoj ai tāvu?

Džins: Jīm sen laiks teitīs paceli. Abejīm ir sovi dzeivukļi Bolvūs. Mož es tože grybu dzeivuot sovu dzeivi. Jī man traucej īvest munu bryuti pi seve. Navā vīgli kotru dīnu iz Brīžucīmu pi juos ai ritini grīzt, deļ golvanuos delas suoc spāka pītryukt.

Eva: Tok dzeivoj pi bryutes, navādzies braukuot.

Džins: Jai muoja vaca, zīmā solts.

Eva: Nem i izsvīd abejus dālus nu dzeivukļa.

Džins: Nu nā, kuo ta tuo – muna mīsa i asnis. Tok paleidzi kuo nibejs!

Eva: Es pasavieršu kartuos, kas geidams tovā dzeivie. (Izlīk kartas.) Cik lobs izkuortojums! Vusas tovas vieliešonuos byus pīpiļdietas – dāli sovā dzeivie, a tu ai saulīti sovā.

Džins: Saulīti? Paga, byušu aizsaulie?

Eva: Bryute kuo saule byus tovā muojā.

Džins: Ā…Paga, i vuss? Pats nu seve nūsakuortuos? Tev suole voi iudeņa navāg applāškuot?

Eva: Moksoj 20 eiro, i vuss nūtiks. Taro kartas vīnmār paruoda vusu pareizi.

Džins:  20 eiro… kazyn voi byus cik daudzi leidza … (Meklej pa kabatuom, nu vīnas izvalk 15, nu cytas – vieļ 5 eiro, tod dūd naudu.) Nem. Ka napīsapiļdies, prasiešu naudu atpakaļ. (Aizīt.)

Eva izdzer iudeni. Sakuortoj frizūru. Īt īškā Andris. Eva izbreinieta.

Andris: Kuo breinojīs? (Apsasāst.) Nu, suoc struoduot!

Eva: (Uzsvārti.) Labdien! Kū jius grybat?

Andris: Ka tu plāšnīca, to tev jau sen juozyn, ai kuodu dzelu es ešu īsarads.

Eva: Es ešu tikai taro kāršu tulks.

Andris: Reklamā beja rakstiets, ka vari pīsaistiet naudu. Man vāg divkuoršuot sovus īkruojumus.

Eva: Lai nūtyktu naudas pīsaiste, vajag naudas energijas apmaiņu.

Andris: Kuodu vieļ apmaini?

Eva: Tu man samoksoji – i es pīsaistu tev naudu.

Andris: Gudrenīca.

Eva: Jā, gudra – ešu psihologe-logopēde i dizaina speciāliste.

Andris: To ārste eši?

Eva: Psihiatri ir ārsti, a es psihologe.

Andris: A logopede?

Eva: Logopedi struodoj ar volūdu, izrunu, lai ir pareizas skaņas.

Andris: O! Tod labi. Man salyka jaunuos protezes, i es vaira navaru nūsasviļpt ai diveji piersti.

Eva: Hmm…Tī byus daudzi juopīstruodoj. Daudzi naudas vādzies.

Andris: Tod navāg sviļpšonas. Vāg, lai nauda īt pi mane. Divkuoršuosi munu naudu.

Eva: Man juozyn jiusu pašreizejuo suma, lai suoktu pīsaisti.

Andris: Ira 330 tyukstuši, a vāg 660 tyukstušu.

Eva sied plotuom aciem, tod iznam nu kastītes akmentiņus, rozsvīž iz golda.

Eva: Panemit vīnu, kurs vyslobuok pateik.

Andris panam.

Eva: Itys akmistiņs juotur kreisajā rūkā vasalu nedeli, tod juoīt iz strautu voi upi, kas tak nu rītumīm iz austrumīm, juonūsastuoj pret straumi i juoīsvīž akmiņs sev prīškā, sokūt vuordus: “Nauda, plyusti pi mane!” Tod juogeida.

Andris: Cik iļgi tumā upie juostāv?

Eva: Cikam īsvīži akmini, piec tam var dariet vusu, kū grib. Vāg geidiet! Vuss atkarīgs nu tovas paša gribas – kuo spiesi uztvert naudas energiju. Tān moksoj 50 eiro.

Andris: Cik?

Eva: 50 eiro. Naudas apmaiņa. Ar tū ir tuopat kuo ai iudeni – lobs ir tikai plyustūšs iudeņs, stāvušīs suoc smirdiet.

Andris nyknai skeita naudu, tod nūsvīž jū iz golda i aizīt. Atīt Blakhtivēdants i Anuradha.

Abi: Labdien!

Eva kuortoj kartas, naradz, juo abi nuok nu aizmugures, kur atsarūn durovas. Abi tierpti krišnaītu apgierbā.

Eva: (Īrauga abus, veruos izbrīnā.)  Labdien, lūdzu, sēdieties. Kādas problēmas?

Anura: Mēs esam vaišnavu ticības. Pielūdzam dievu Krišnu. Te ir brošūriņa par mūsu kopienu. Tikai 3 eiro.

Eva: Nē! Paldies, bet es nevēlos šo brošūru, negribu arī neko dzirdēt par jūsu sektu. Ejiet, lūdzu, prom.

Blakti: Piedodiet! Mēs tikai piedāvājam uzzināt par mums vairāk. Mēs Latgalē nodibinājām savu komūnu un veidosim Jauno Latviju. (Pacyluoti, patosā.) Tā būs gaismas pilna valsts. Mēs esam tās pirmie celmlauži.

Eva: Lauziet tos pirmos celmus, cik gribat, mani tas neinteresē. Tur ir durvis.

Anura: Mēs pie jums pēc sludinājuma.

Eva: Es jūsu komūnai nevaru palīdzēt.

Blakti: Mums abiem vajag palīdzību.

Eva: Kādu?

Blakti: Mēs nekādi netiekam pie dēla, lūgšanas vairs nepalīdz. Dzimst tikai meitas, jau veselas piecas.

Eva: Mēģiniet, gan jau kaut kad izdosies.

Anura: Mūsu reliģijai ir stingri noteikumi: nelietot alkoholu, nesmēķēt, būt veģetāriešiem un sekss ir tikai, lai radītu jaunu dzīvību.

Eva: Daudz prieka jums iet garām.

Blakti: Mēs ejam garīgās pilnveides ceļu – miesa nevalda pār mums.

Anura: Gribam, lai taro kārtis parāda ceļu pie dēla.

Eva izlīk kartas, veruos.

Eva: Nesaprotu, te ir kaut kas…Bērns ir (Abi prīcīgi īsasauc: “Ir!” ), bet pa vidu jaucas kārts ar govi. Varbūt jāupurē govs?

Anura: ( Šausmuos.) Ko jūs! Govs ir vissvētākais dzīvnieks!

Blakti: Es zinu – mums jālūdz govij svētība dēla ieņemšanai.

Anura: Pareizi! Govij jāupurē dārzeņi, graudi un augļi un … (Laimīgi paceļ rūkas iz dabasīm.) tad mēs būsim svētīti dēlam.

Eva: Kā zināsiet, ka svētība ir saņemta?

Blakti: Govs visu apēdīs, tad mēs sagaidīsim to… svētību izejam ārā, savāksim un sataisīsim vannu no govs… nu tās…

Anura: Svētības.

Blakti: Jā, svētības, un tad mēs iegremdēsimies tajā vannā, un mums būs dēls.

Eva: Skaidrs, taisīsiet no govs mēsliem svēto vannu. Maksājiet 20 eiro un dodieties pie govs.

Blakti: (Samoksoj.) Varbūt ziedosiet mūsu komūnai? Tas aizies zupas virtuvei.

Īt Arnis, aiz juo Andris.

Arnis: Policists Arnis Kociņš. Ir ienākusi sūdzība par raganisku darbību un cilvēku šmaukšanu.

Andris: (Iz Evas.) Kur ir kveits par naudas sanimšonu?

Eva: Kociņa kungs, te ir licence, sertifikāts i kveišu gruomatine. Es dreikstu vadiet izklaides pasuokumus. Te vuss ir lykumīgi.

Arnis: Izklaides?

Eva: (Eva pasalīc iz juo pusi i klusynuotā bolsā soka.) Voi ta itys vuss nav izklaide? Ir. (Pacaltā bolsā policistam.) Andra kungs speciāli napraseja kveiti, lai varātu apsyudziet.

Arnis: (Izbeiniets.) Tu tože te beji?

Andris: Dori sovu dorbu i nanūsavierzi nu tēmas!

Arnis: (Cyloj papeirus.) Te vuss kuortībā.

Eva panirdz iz Andra. Rozvad ai rūkuom.

Andris: Itūs divejus pušvystus vāg arestiet. Staigoj pa muojuom, dola vusuodas gruomatas. A kuo nūpierk kuods, tuo īdūt capumu. Prosa zīduot nazkuodai zupai.

Arnis: Nu kureine jius pasaruodejušs myusu pusie?

Blakti: Piedodiet, latgaliski nesaprotam, mēs no Rīgas. Es mantoju īpašumu jūsu pagastā, atbraucām ar ģimeni. Te būs Krišnas templis un Jaunā Latvija.

Arnis: Gribat gāzt valdību?

Andris: Mož kuodi spīgi!

Arnis: Sauciet savus vārdus, lai noskaidrotu jūsu identitāti. (Taisuos rakstiet.)

Blakti: Blakhtivēdants Bahtrah.

Anura: Anuradha Bahtrah.

Arnis: (Plotuom aciem veruos.) Kuoda vieļ Blakts. Smejaties par mani? Rādiet savu pasi.

Abi izvalk pases, ruoda.

Blakti: Visu laiku nēsājam līdzi, jo zinām, ka pierobežā pases var prasīt.

Arnis losa tūs pašus vuordus.

Arnis: Bet ar kādiem vārdiem piedzimāt?

Blakti: Tas ir pagātnē. Šī ir mūsu jaunā identitāte. Esam Krišnas sekotāji. Gribat grāmatiņu par mūsu komūnu? Tikai 3 eiro.

Andris: Jī nalykumīgi vuoc naudu deļ seve, a nūdūkļus to namoksoj! Mož jau pylns grūzs ai naudu?

Arnis: Rādiet, kas grozā!

Anura: Jums nav tiesību!

Blakti: Neaiztieciet manu sievu!

Arnis: Es viņu neaiztieku.

Blakti: Tā ir policijas patvaļa!

Arnis: (Attaisejs puorsagtū grūzu.) Toļkin keksiņi i drusku capumu.

Andris: Zam brunču vaicoj! Mož tī nauda. Radzi, cylvakīm dūt toļkin capumini, a keksus iess paši.

Arnis: Mīrā!

Anura: Tie pārdošanai, lai nopelnītu bērniem maizīti.

Andris: Naregistrāta tirdznīcība. Vāg puorbaudiet, kū jī puordūt.

Blakti: (Šausmuos, mieginoj nūvierst apiesšonu.) Nē, neēdiet, tie ir svēti kēksiņi, domāti īpašiem Krišnas rituāliem!

Arnis: (Apsaviers keksiņu, apūšņovs.) Ja negribat problēmas un soda naudu, tad ejiet uz savu komūnu. Konfiscēju šo kēksu, un mans rituāls pašlaik sākas. (Nūkūž gobalu.) Lobs, vēl div panimšu.

Andris: Man tože gribīs. (Panam 4 gobalus.)

Arnis: Napalic bezkaunīgs, pamet i pašīm capuojīm. (Atnam vīnu keksu, atdūd grūzu krišnaitīm, tī iz reizes paceli.)

Vusi aizīt, Eva salosa kartas, puorskeita naudu. Īīt Andris.

Eva: (Nūšņuoc.) Vuoceties uorā, padlyza i nūdevejs!

Andris: Uzmanīguok, a nā to ātri apsādynuošu.

Eva: Nakauņa!

Andris: Dzierdeju, ka dzeivukli Bolvūs mekleji.

Eva: Kuoda tova dariešona.

Andris: Varu izīriet sovu. Divustabu. (Ād keksiņu.)

Eva: Dzeivoj pats.

Andris: Man lobuok pateik Baļtinovā. Sova puse.

Eva taisuos paceli. Sagluosta kačini kastie.

Andris: Radzu, ka tev i naudas nav, juosapeļnej ai kartu likšonu. Pīduovoju 5 tyukstušus skaidrā i bez kveits, toļkin nalyls pakolpojums juoizdora.

Eva: (Izbreinā.) Kuo! 5 tyukstuši? Paga, atkuortoj vieļ reizi i lānuok. (Ātri īslādz, Andram nazynūt, mobilū telefonu īrakstiešonai.)

Andris: Pīduovoju 5 tyukstušus skaidrā i bez kveits, toļkin nalyls pakolpojums juoizdora. Tev juopadoncoj man striptīzs. Piersta kluot nalikšu, mīsa vaira naklausa. Toļkin pasaviert gribīs. Par rozaviļkšonu da apakšveļas 1 tyukstuts, par doncuošonu munā prīkšā 2 kluot, a ka nūviļksi itū (Ruoda iz kryutiem.) i viersā man izsvīssi – vieļ 1 tyukstuts kluot, a ka plyka byusi – vieļ 1 tyukstuts.

Eva: Kūpā 5 tyukstuši…

Andris: Naudas to tev vāg. Man toļkin pasaviert.

Eva: Padūmuošu.

Andris: Dūmoj ātri, geidiešu. Durovas byus valie. (Aizīt.)

Eva arī īīt muojā. Piec breitine nu muojas izīt Arnis, izplyukuots, kraklys valie, smejuos i navar apsastuot. Ai balonini pyuš mutie putukriejumu i ād kabanos desines. (Var iest arī desines ai banānu.) Īt iz lapeni, panam kača būri.

Arnis: Kis, kis, kis! Īmam pi Andra kača, es jū īspīdu sovā vannas ustabā. Jis tevi jau geida, byus godsymta čik- čirik- sfinkas kotuns ai latviskū Ancīti. Tys Evai par tū, ka mani izsmuodeja i bruoli atzyna par lobuoku. (Smīdamīs īnas būri muojā.)

3. aina

Reits. Nu muojas izīt Arnis – kraklys valie, bikses ai kreisū pusi. Apsaver, voi nivīna nav, tod īskrīn muojā i nazkū, lupatā sateitu, iznas uorā. Veiški nulīk aiz styura. Tod skrīn otkon īškā i aiznas kačines kasti iz lapenīti. Pats īt iz ustabu i sasaskrīn ai tāvu, kurs stum ritini.

Džins: Dieliņ, kas ta tev nūtics?

Arnis: Tāvs, ir syudi.

Džins: Es toļkin vīnu nakti nabeju muojuos, i kū tu tān pīstruodovi? (Līk ritini.)

Arnis: Tātoj, apraus Andra kači. Lyudzu. Lai nivīns nikuo nazyn i naradz.

Džins: Molacs, dāls! Es tū kači jau sen sapņovu nūlikvidiet, da dūša naļāve. Beidzūt byus teireiba myusu kuopņu telpā.

Arnis: Tāvs, es najādzu, kas ai mani vakar vokarā nūtyka. Naizskaidrojami. Atcerūs vusu kuo pa myglu. Jezus Marija! (Apčer golvu.)

Džins: Mož kuodu cylvaku nūsyti? Runoj! (Uztraukts.)

Arnis: Čšš! Klusuok! Cylvaku to toš nā… Mož nā…

Džins: (Sagiun golvu.) Dāls…

Arnis: Es paniemu Evas trokū kačini – gribēju Evai atsarībt, ka lyka tū kačini pīsaviert, a pate ai Aivi pa bāru. Sagivu Andra kači, jis gulēja pret myusu durovuom, īsvīdu vannas ustabā, tod īlaidu tī kačini. Šudiņ nu reita verūs –  malnīs gotovs guļ. Kačine jū nūkūduse, a pate sovā kastie nūsaslāpuse. Tys myrūņs tādiņ guļ zam šifera lūksnes.

Džins: Andris vaicuos sovu kači.

Arnis: Apraus pa klusam, i nivīns nikuo nazynuos.

Džins: (Nyknai.) Man vusod jiusu syudi juorauš! Ej i saved sevi kuorteibā, policists skeituos!

Arnis aizīt. Džins nam luopst , īt raust kači. Ceļ lupatas veiški, bet tys ir tukšs. Vaicoj, bet kači naatrūn, purynoj toļkin tyušku lupatu. Nu muojas īt Andris, saukdams sovu kači. Džins ātri pagiun pagali i ītyn lupatā. Nūlīk zemie.

Andris: Kū tu tī sliepi? Mož buteli?

Džins: Nā.

Andris: Munu Princīti naaši redzejs?

Džins: Vokur tovs Princs. (Ruoda iz veiški.)

Andris: Dzert eši suocs?

Džins: Te ir vuss, kas palyka puori, smogīs kūkvediejs puorbrauce. Zornas vīn rosagrīze.

Andris: Princīt! Munu kačīt! Kurs gads vainīgs? Tiuleit byus tīsas dorbi!

Džīns: (Aptur jū.) Nasaver, lobuok lai tovs Princs palīk atminie šmuks i spāka pylns.

Andris: (Raudulīgi.) Man šudiņ pavusam švaki ai veselību. Mož vari apraust?

Džins: Sābram juopaleidz… bet… nu… (Ruoda, ka vāg naudu.)  

Andris: Še 5 eiriki, atrad šmuku vītu, vāluok man paruodiesi.

Džins: Labi, izlikšu kristini i pučes.

Īt Zanda i ar mozu lejkannini laista pučes, Andris pi juos.

Andris: Zanda, man šudiņ cīši švaki, golva kuo spaiņs, nikuo napīmiņu, kas vakar beja. Mož īšpricej kū nibejs.

Zanda: Mož zuoles pret parazitīm?

Andris: Kas?

Zanda: Tu bīži zūbus grīži, moš ciermes vādarā.

Andris: Mierej ašņaspīdīni, i šudiņ bez moksas – manā dzeivie tān tuodas bādas.

Zanda: Kas ta nu?

Andris: Princīti sabrauce, Džins tādiņ par kopraci. 5 eirikus samoksovu, lai toļkin ai gūdu apgloboj.

Zanda: Paļdis Dīvam! Mīrs muojā.

Andris: Kuo?!

Zanda: (Apsaraun.) Paļdis Dīvam, ka ir kū apraust, ka nasmird kur ni ceļa muolā. Juo dvieselei byus mīrs dabasu muojuos.

Andris: Labi, ka tu cik leidzjiutīga, tod moksuošu par mieriešonu. Īšu piec naudas.

Zanda nas nu ustabas asinsspīdīne aparatu. Nu muojas izskrīn Andris.

Andris: Apzogts! Ešu apzogts! Policeja! Arni!

Arnis izskrīn uorā nu muojas, pa ceļam gierb jaku, kuojuos trenuškas.

Arnis: Kuo klīdzi? Šudiņ breivdīna.

Andris: Policejai nav breivdīnu! Man nūzogti 5 tyukstuši! Kastītie beja! Vuss! Tyuška! Sauc policeju ai suni, lai īt pa pāduom! Sauc rūbežsorgus ai helikopteru! “Bez Tabu” komandu! Vusus! Lai dzan zagli rūkā!

Īt  Eva ai Aivi, sasačārušs, smaidīgi, nūsabučoj. Eva izdzierd par naudu, ātri īsyuta Aivi muojā, lai jis nikuo nazyn.

Andris: Apleik toļkin vīni zagļi! Vo, itei ir naudas zagle! (Ruoda iz Evu.)

Eva: Kū es tev nūzogu?

Andris: 5 tyukstušus! Es vieļ pīmiņu, kuo tureju jūs rūkuos, a tod vuss pazuda kuo myglā.

Eva: Es naašu vainīga, ka tev vacuma marasms, ka tu napīmini kū vieļ rūkā turieji i rieci kuo vierss!

Andris: Es regulari dzeru vusas parakstietuos zuoles! Es uzturu sevi formā!

Eva: Navāg bezjāgā reit vusas tabletkas.

Arnis: Stop! Eva, voi tu nūzogi tūs 5 tyukstušus?

Eva: Muļķības! Jis pats man jūs īdeve.

Arnis: Tuopat vīn nieme i īdeve?

Andris: Nasaklausit itū palaistuvi! Jei atguoja i nūzoga! Arestejat! Dūdit papeiru, rakstiešu īsnāgumu policejai!

Eva: Ak tuo?  Labi. Arī es rakstiešu īsnāgumu. (Raudulīgi.) Policista kungs, itys vecs mani izvarova!

Andris: (Apstulbst. Plikšynoj acs.) Navar byut! Maloji!

Eva: Es braukšu iz Bolvu slimnīcu, lai nūnam biologiskū materialu nu munas apakšveļas i kleitas. Tī ir pīruodejumi par juo padarietū!

Vusi pazaver iz Andra. Jis stāv kuo vucuns.

Andris: Es nikuo nu tuo naatcerūs.

Eva: Rubuli rīsta laikā tože zaudej golvu i uzmaneibu. Tuo, te, policista kungs, ir pīruodejumi, kuo jis mani pīrunova i sūleja 5 tyukstušus skaidrā naudā. (Dūd mobilū.) Vusu īraksteju i nūfilmeju. I ūtrīs video ir ar juo ekstāzi, bet tū paruodiešu toļkin tīsā.

Arnis: (Veruos īrokstu, kur Andris sūla 5 tyukstušus.)  Nu, Andra kungs, …nadūmovu, ka tu tuods izvirtuļs. Par izvaruošonu draud gadini aiz restiem.

Andris: Nā!

Eva: Analīzes tū pīruodies!

Arnis: Īšu gierbt formu. Te ir braucīns iz Bolvu policejas īcirkni. (Paviļcs Andri molā, klusi soka jam.) Ka vari ai lobu sarunuot, tod dori. Bučoj rūkas i kuojes, prosi pīdūšonu, moksoj naudu par klusiešonu, a ka nā, tod taisīs, brauksim.

Eva raud, Zanda žāloj, Andris stāv apjucs, Arnis īīt muojā.

Zanda: Voi ta jis tevi… tik tīšām…?

Eva: (Klusi.) Tok nā! Bet vāg tū veci puormuociet. Jis vakar nazkū beja sasalītovs, kuo īraudzeja mani apakšveļā, tuo aptroka. Lyka par 5 tyukstuši doncuot striptīzu i viļktīs piļneigi plykai.

Zanda: Tu tuo dareji?

Eva: Naudas to vāg. Sagiva munu veļu i kleitu i suoka kuo kačs pavasarie (Ruoda kustību.) … Bet tod ātri atsasliedze.

Zanda: (Iz Andri, kurs īt iz Evas pusi.) Nadūmovu, ka tu tuods zviers. Par slymū izalyki.

Andris: Tys navar byut! Man jau sen aparats nastruodoj.

Eva: Vokur īsnāgums, dūšu policistam.

Andris: Pageidi, mož vieļ varim sarunuot pa lobam.

Zanda: Idzi kuods – cytu cylvaku acie puteklīti radz, a sovā acie bolku naradz. Grib tikt valie nu sūda.

Andris: Nu kū ta es tuodu padareju? Normāla veirīša reakceja iz jaunu mīsu.

Eva: Ak tu… Kurkuļs vacīs!

Andris: Samoksuošu 30 eiro, toļkin klusej, i aizmierstam itū lītu.

Eva: Nakauņa! Zanda, aizved iz Bolvu slimnīcu!

Andris: Labi – 300 symti!

Eva: Cik? Pīlic vieļ vīnu nullīti kluot, tod i runuosim!

Andris: 3 tyukstuši? Nu labi, moksuošu…  

Zanda: Nu… tod Eva lobuok pīkrit itai kompensacejai.

Eva: Nu labi…

Zanda: Nes naudu, es byušu līcenīca. Lai nabyutu nikuodu šantažu.

Andris aizīt, abas meitas prīcojuos.

Eva: Bet puorsabeidu gon, kod jis rāve sev bikses nūst, suoka čierkt, sist ai plaukstuom sev pa dybunu, tod izkryta iz munu driebu i suoka… nu tū dariet. Tod aizmyga. Pagruobu sovas driebes i aizalaidu. Aivis aicynova iz Bolvīm, tuo i aizbraucem.

Zanda: Nu tu eši troka meita.

Eva: A man tān vīnolga. Man ir 5 tyukstuši plus vieļ treis – saīt gondreiž dzeivuklis. Bankā navādzies prasiet kredītu. Tī, kas man izīries dzeivukli Bolvūs, pīsūleja izpierkt ar laiku. Tān pīnimšu itū pīduovojumu.

Andris atnas naudu. Eva panam.

Zanda: Puorskeiti munā prīškā.

Andris: Es sovu vuordu turu i nasašmaucu.

Eva puorskeita.

Eva: Nūzīgums teik izpierkts. Zanda līcenīca.

(Eva saplieš īsnāguma lopu.)

Zanda: Nasam naudu ustabā. 

Abas aizīt. Andris puordūmuos.  

Andris: To ai mani vieļ nav cik švaki, žāļ, ka naatcerūs tū vusu. Juozvona vacejai bryutei, vot byus prīki.

Aiz styura atskan: Miau! Miau!

Andris: (Veruos.) Kas ta te? Muns Princīts! Mīliņkīs! Ej šī! Kss, kss, kss! Nu myrūņu pīsacieļs! Dzeivs! (Panam sovu jaku i sagiun aiz styura. Nas iz muoju.)

Nu muojas izīt Eva ai kefīra paku, doncoj nu prīkīm, dzīd.

Eva: Man byus sovs dzeivuklis! Urā! (Paceļ acs iz dabasīm.) Paļdīs, Dīviņ, ka uzklauseji mani i paleidzeji! (Dzīd.) Par to mums atkal jāiedzer. (Taisa valie kefīra paku.)

Nu aizstyura īt Džins.

Eva: Itys navā alkohols.

Džins: Kefīrā ir 1 voi 2 grādi. Najādzu, kod man ituos spiejas pazuss? (Taisa kefīru valie, ūšņoj.)

Eva: Džin, es ešu tik prīcīga! Cik loba šudiņ dīna! Paļdis! (Panam kefīru i īdūt Džinam buču, aizīt iz Zandas dzeivukli.)

Nu muojas izskrīn Andris.

Andris: Džin! Nūsišsu gadu!

Džins: Kas ir? Es toļkin apraušu tovu kači. Paļdis pasoki.

Andris: Atdūd 5 eiro i raus uorā! Grybu redziet, kas tumā lupatā.

Džins: Tovs Princs. Tok saceju, ka zornas vīn palykušs.

Andris: Kur tu eši redzejs, ka zornas staigoj apleik i ņaud? Atsaroda muns kačīts, tān guļ sovā kastītie.

Džins: Tok malnīs kačs beja. Dūmovu, ka tovs.

Andris: Atdūd naudu! Par svešū kači namoksuošu!

Džins atdūd, aizīt prūm. Andris atpakaļ muojā. Uzskrīn Guntis.

Guntis: Arni, Arni! Ei! Kur eši? (Sauc iz daudzstāvu muojas pusi.)  Arni!

Arnis: (Izguojs nu muojas.) Kuo bļaustīs?

Guntis: Munīm vacuokīm gūvs šūnakt nūzogta!

Arnis: Kas tys par kriminalū cīmu! Vīni nūzīgumi!

Guntis: Vakar pi vacuoku bejušs atguojušs diveji čudiki, prasejušs iz diveju dīnu gūvi aizdūd. Tāvs prodzins jūs.

Arnis: Braucam! (Abi ai Gunti prūm.)

Nu muojas izīt Aivis ai čemodanu. Džins īt ai luopstu nu ūtruos puses.

Aivis: Tāvs, es puorsaceļu iz sovu dzeivukli.

Džins: Paļdis Dīvam! Dāls, es prīcojūs, ka eši jau lyls. Laimeigu celi!

Aivis šokiets, nūgrūza golvu, tod aiznas čemodanu. Īt Zanda ai Evu, arī valk čemodanus. Atīt Aivis, panam abejus čemodanus.

Eva : Juopanam Ancīte (Īt iz lapeni.)

Džins: Atneššu. (Aizīt pakaļ.)

Eva: (Zandai.) Paļdis, ka devi man ar Ancīti pajumti. Tān geidu cīmūs iz munu dzeivukli.

Nu muojas izīt Andris, raud.

Zanda: Tev tože žāļ, ka Eva brauc paceli? (Aiznas Evas sūmu.)

Andris: Muns Princīts tūmār nūmyra. Iztierēja sovu devītū dzeivību.

Džins: Paļdis Dīvam… navādzies vaira komuotīs. (Paklusi.) Myusīm vusīm.

Andris: Ša 5 eiro, apgloboj.

Džins: Naatnimsi piec tam?

Andris: Nā. Kū lai es tām vīns doru?

Eva: Nem munu Ancīti, jei ir sīvīte ai raksturu. Nikod nabyus garlaicīgi. Sterilizāta i sapūtāta, te jai byutu breivība.

Andris: Jei tuoda pat, kuo i tu – šņuoc vīn.

Eva: Pīrass i byus mīļa. Puorbraucīne dieļ ir nervoza. Nūsakuortoj kastītie, guļ sovā guļtinie.

Andris panam, Eva pamuoj vusīm, abi ar Aivi prūm. Vusi rozalosa.

Uzīt Arnis i Guntis ai grūzini.

Arnis: Līta atrysynuota, i gūvs nu krišnaitu atnimta. Izvaruošonas īsnāguma tože nabyus. Varim nūsviniet ai gordejīm keksinīm. Nem (Dūd Guntim.), nagribēja atdūt, bet, kod pasaceju, ka tod nabyus protokola, pīsakuope gon.

Guntis: Pareizi, iztiks jūs rituali i bez keksiņu.

Arnis: Saceps jaunus, kū ta jī cytu dora?

Abeji ād.

Guntis: Jīm tuoda interesanta pīgarša, nazkur jau tuoda garšuota.

Arnis: Šudiņ braucu dzeivuot iz sovu dzeivukli. Tāvs grib muojuos īvest bryuti. Pamuoti.

Guntis: Tys ir labi – cik godu nūdzeivova vīns piec jiusu muotes nuoves.

Arnis: Jā, šyupovuos kuo kanepīte viejā.

Guntis: (Apsastuoj iesšonā.) Atsacereju! Itumūs keksiņūs ir marihuāna!

Arnis:  Palīk pusāstu muti, tod izspļaun vusu nu mutes.) Vot nu kureine tys dullums golvā! Sabaroj putnīm voi sunīm, voi vīnolga kam! Es ātruok laisšūs iz sovu dzeivukli, a nā to vieļ kuodus breinumus pīdariešu.

Guntis: Nadaudzi apiedem. Gon byus labi.

Arnis: Čšš! (Pīlīk pierstu pi lyupu.) Nastuosti nivīnam. Klusej!

Guntis: Čšš! Nivīnam.

Arnis paceli. Guntis, pasagrīzs pret muoju, sauc:

Guntis: Sīv, ved bārnus pi babas, šūvokar mes uzdzeivuosim!

---

Publikaceja sagataveita ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.