Roksta autors: Oskars Orlovs

Dzeive mani saregulējuse byut na par reidzinīku, bet par pīrūbežu cylvāku. Maņ nav atškireibys, kur rodūši tu vari dorbuotīs. Ci tys Latvejis austrumu pīrūbežs, voi Reiga, kurai puori puor jiuru preteimā verās Zvīdreja, ci, kai niule, Latvejis zīmeļu pīrūbežs igauņu galopā.

Leidza latvīšu dzeiviszinis izzynūšajim vaicuojumim, dūmoju, ka varim davīnuot vēļ vīnu – voi ir dzeive piec dzīšmu svātku? Tok jau es naasu vīneigais, kurais pats sev aizdūd taidus vaicuojumus. Gryuši jau iz taidim atbiļdēt. Kuo tod pītryukst vaira – nagulātūs nakšu, izmežgeituos pūteitis voi pagaisušuo bolsa. Lai voi kai, sevkuram sevkuru mierki deļkam jis pīsadola itūs svātku kusteibā. Piec paguojušajim dzīšmu svātkim, kurymūs es izavielieju byut doncuotuojs vīnā nu Valmīrys daņču kolektivim, dīvuojūs, nu vyss, piedejū reizi! Tok tai mes sokom kotru reizi, i iļgi nabeja juogaida, kai muni logistiski-rodūšī plani pasamaineja.

Lai izklīdātu sovu pīrūbeža romantismu, paguojušajā rudinī suoču dzīduot Igaunejis latvīšu korī “Ziemeļu balsis”. Kors sastuov nu diveju daļu. Vīna atsarūn Tartu (es raunu tamā), ūtra – Tallinā. Tod reizi mienesī ir kūpmieginuojums, kurymā dirigenti salīk vysu skaniejumu kūpā. Kora dorba volūda ir multilingua (kai es asu tū nūsaucs), kam taidi poši ir juo dalinīki. Bet mieginuojumūs vaira pīsaturom pi latvīšu i igauņu. Kūpsumā sastuovā ir dalinīki nu deveņu valstu. Kotram sovs stuosts, bet dzīd dzīsmis vysuos trejuos Baļtejis vaļstu volūduos, tai izzynojūt koč kū par Igauneju, Latveju i niule ari Leitovu. Piec paguojušuo goda latvīšu dzīšmu svātkim koristim lyupā aizagiva kuoss i nuokušajai sezonai, kab kori nūturēt, vajadzēja jaunu planu. Taids ari jis atguoja, kai ideja – a deļkam naparaudzeit tikt iz Leitovys dzīšmu svātkim “Dainų šventė” itūgod, kluotyn vēļ byus tūs symtgade! Tod nu suocēs smogs dorbs. Jo na vysim leišu volūda ir saprūtama i koč kurs nu myusu ar tū sasaskuore pyrmū reizi. Maņ kai latgalīšam tys lelu problemu nasaguoduoja. Kai bonusa īspieja myusu korī ir divejis leišu studentis, kas pīlobuoja fonetiku i izrunu tī, kur vajadzēja. Iz draugu vaicuojumim, kū tamā Igaunejā dori, smīkleigi jau saguoja atbiļdēt ar: “Igaunejā latvīšu korī dzīžam dzīsmis leitoviski.” Pat muna prīškneica nu suokuma nasaprota ituo kalambura i nagribēja dūt atvalinuojumu juļa pyrmajā nedeļā. Gols golā, prūtams, ka vyss beidzēs labi i tykom dzīduot leišu lelajā kūpkorī Viļņā.

Juosoka vys, ka lelai daļai dalinīku i organizatoru mes bejom kai puorsteigums, kam bejom sasavuicejuši vysu dzīšmu repertuaru i tykom pastateiti par pīmāru leišu korim, ka, redzit, jums navar byut nikaidu atrunu, ka jius nazinit, kai dzīduot tuos voi ituos dzīsmis.

Taitod atbiļdiešu iz svareiguokajim vaicuojumim – leiši baruoja labi i gordai. Ogūrcs beja, bet viņ sagrīzts salatūs. Vyss gola koncerts guoja viņ treis stuņdis. Kas ir i labi, i nā. Piec koncerta mes uzreikuojom sovu sasadzīduošonu ar Viļnis kulturys centra LRT jaunīšu kori. Jī ari beja nasaprasšonā – kaida muorrutka piec latvīši nu Igaunejis iraida sasavuicejuši i bez problemu dzīd leišu dzīsmis. Juosoka gūdeigi, ka unikali mes nabejom, jo nu Latvejis dalinīku rynduos beja veiru kuoris “Frachori” nu Reigys.

13. juļa Latvejis Radejis 3 raidejumā “Diena sākusies” gudri ļauds nu Reigys runuoja, ka leišu dzīšmu svātkim ir vīta augšonai i attīceigai – sarežgeiteibys pakuopis palelynuošonai. Vajag vaira akademiskuos muzykys i sarežgeituokus daņču rokstus.

Nu, es nazynu. Prūtams, mes varim atsasaukt iz Dzīšmu svātku lykumu, bet rezuļtats nasamaina, ka taidu svātku tradiceju uztur viņ poši dalinīki, kuri ir tuo pasuokuma interesenti. Latvīšim ir tendence vysu sarežgeit i apsūleitū duorzuoju salatu vītā dabuot viņ vīnu ogūrci. Kai myusu dirigents Matīss Briedis saceja: “Leišu repertuarā beja daudz patriotisku dzīšmu, bet saleidzynojūt ar latvīšu dzīsmem, juos vaira beja mažorā.” Vēļ mani uzrunuoja, ka “Dainų švente” eistyn beja tautys svātki, kam koncertu varēja apmeklēt bez moksys, ka viņ vari nūstuovēt voi pasavuoļuot iz leidza pajimtuo pledeņa. Patykuos ari guojīns, kur nu Viļnis centra tu smaideidams i dzīduodams pa taisnū teic svātku estradē. Vysā vysumā maņ leitovīšu dzīšmu svātki ruodejuos napīspīstuoki i breivuoki. Tū varbyut es varu saceit viņ par ītim, kam, klausūt latvīšus, nuokušī svātki var jau byut pībuorsteiti ar akademiska satura muzyku i koncerta moksys biletim par borgu naudu. Bet kū maņ te sprīst. Maņ i koram “Ziemeļu balsis” juosagatavej iz jaunu mierki – igauņu dzīšmu svātkim 2025. godā. Tod, piec vysu treju Baļtejis dzīšmu svātku “hat-trick”, tod nu gon variešu saceit: “Vyss, gona! Vaira nikod.”