Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Amandu Ludbuoržu nu Rogovkys varātu raksturuot kai ambiciozu, sovā ziņā par troku jaunīti, kas ar lelu jaudu i apsajimšonu rauga sasnēgt sovus mierkus. Kai jei poša skaita – vajadzeigī cylvāki i vareibys sasaslādz kūpā, kab dūtu impulsus atvērt spuornus. Itūšaļt Amandai ir nūsasliedzs vīns lels pūsmys, kod ilgu laiku struoduots pi ekspozicejis “Iz krūdzeņu gluds bej’ ceļš” izveidis. Piec vosorys breivlaika jai suoksīs pādejais vydsškolys gods, piec kura Amandu sagaida jauni celi i vareibys sapynu realizacejai.

Voi tev vysod tai ir bejs, ka paraleli vuiceibom aktivi pīsadoli projektūs i cyta veida aktivitatēs?

Nui, maņ vysod ir bejs baist pagaist nu īryndys. Vysod bejuse gribiešona sasnēgt vaira. Jau nu 8. klasis dorbojūs projektā “Future Heroes Latvia”. Tys ir meitiņu lidereibys i izaugsmis projekts, kurs mani īvede projektu pasaulī. Sekuoja vēļ dažaidi lidereibys projekti, par pīmāru, Pasauļa Dobys Fonda “Aizstuoveibys akademeja”. Piečuok jau ari pīsasaceju “LTG tu dū!” (jaunīšu izaugsmis i Latgolys izzynuošonys programa – M.P.). Paraleli školai raugu aktivi dorbuotīs pošpuorvaļdē, kai ari aizaraunu ar tautys dejom – doncoju kai Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis tautys deju kolektivā “Skali”, tai ari Rogovkys jaunīšu deju kolektivā “Troks voi”.

Kai tu atrūni projektus?

Kod pīsasoki vīnam, tod puorejī suoc pasaruodeit automatiski. Tod ari pazeistamī pamona munu interesi par projektim i atsyuta pīduovuojumus. Patīseibā atkluošu, ka es ari poša projektus mekleju. Maņ draugi smejās, ka sekoju 900 cylvākim Instagram. Tys ir taišni deļtuo, ka mekleju idejis i vareibys, ar kurom kaids pasadola.

Kai tev saīt apvīnuot daudzūs projektus i puļceņus, hobejus ar vuiceibom školā?

Školys laikā ir drupeit trokai, tok maņ ruodīs, ka projekti snādz taidu gondarejumu. Kod ir tys nūteiktais deadline (izpiļdis termeņš – angļu vol.) koč kū sasnēgt, iz koč kū tīktīs, tod ir ari motivaceja dorbuotīs. Īspiejams, maņ nu tuo rūnās energeja puorejim darbenim.

Kurs projekts tevi ir vaira īspaiduojs ci devs jiutomu īguļdejumu tevī?

Laikam vīns nu taidu leluokūs ir “Future Heroes Latvia”, kam es tī dorbuojūs treis godus. Maņ beja vareiba byut kai dalineicai, tai ari divejis sezonys pasadorbuot kai breivpruoteigajai. Tī es īpazynu medejprateibu, digitaluos prasmis satura veiduošonai internetā, kam beju breivpruoteiguo, kas publicej informaceju socialajūs teiklūs. Dūmoju, ka nabyutu bejs tuo projekta, maņ nabyutu drūsmis atsavērt i runuot par sovim mierkim, sapynim.

Kas ir tuos jūmys, kurys tevi vaira pīsaista ci kur grybātu atsateisteit?

Mani vysu pamatškolu cīši saisteja viesture, raudzeju pīsadaleit olimpiadēs, tok itūšaļt maņ vaira interesej kinys industreja. Tei ir tei muokslinīcyskuo puse, kuru raudzeju atainuot ari izstuodē. Iz prīšku radzu sevi kinā ci politikā.

Voi ir jau ari idejis, kur grybātu īt studēt?

Itūšaļt tys ir sarežgeits vaicuojums. Nu vīnys pusis, grybātu palikt Latvejā, atteisteit sovu dzeivi ite. Tok ūtra dūma ir – tai kai školā vuicūs fraņču volūdu i kab nūstyprynuotu tuos zynuošonys, dūmoju pasavuiceit kaidu šaļti Fraņcejā. Īpazeit volūdu i ar jaunajom zynuošonom atsagrīzt Latvejā, koč kū kustynuot ite.

Kai tev roduos ideja eistynuot taidu izstuodi Rogovkā?

Ideja manī suoce augt pyrma pīcu godu. Pyrmū reizi interneta resursūs padzierdieju, ka itei āka, kas pīdar munim vacuokim, seņuok beja krūgs. Saprotu, ka tys ir juodora zynoms. 2020. godā, ka nasamoldu, izguoja Juoņa Cybuļska gruomota par Andryvu Jūrdžu. Tū losūt, beju piļneibā puorsteigta, ka vysu myužu asu ite dzeivuojuse i nazynuoju, ka te ir bejs tik daudzi krūgu. Itūšaļt, kod suoču intervēt cylvākus, beja dūma taidā mozuokā leiminī veiduot izstuodi, tok vāluok atsakluoja, ka cīši daudzi cylvāku vysu myužu ite ir dzeivuojuši i nimoz nazynuojuši par tū, ka tuos vītys, kur jī kasdīnā dūdās – tī bejuši krūgi. Maņ ruodejuos, ka ir vierteigi tū dareit zynomu i pasnēgt taidā interesantā veidā plašuokai publikai.

Pastuosti vaira par izstuodis eistynuošonys ceļu.

Tys aizasuoce izaugsmis projektā jaunītem “Beat it”, kur maņ pīsaisteja mentori Ingūnu Eleri, kas ir dizaina biroja “H2E” muokslinīcyskuo direktore. Jei maņ cīši paleidzēja ar pyrmajim sūlim – radeit pyrmūs maketus, tekstus. Tys projekts beidzēs 2023. gods augustā. Tod maņ 11. klasē beja juoveidoj zynuotnyski pietnīcyskais dorbs i dūmuoju, ka tys byus taišni par krūgu tematiku. Paraleli beju ari “LTG tu dū!” projektā, kur beja vareiba pīsaceit sovu ideju tuos eistynuošonai. Es tū pīteiču i nimoz nagaideju, ka tū apstyprynuos. Beju lelā šokā! Maņ ir cīši lela prīca, ka beja vareiba sasadorbuot taišni ar Liānu (Merņaku-Nikitinu, ekspozicejis dizaina autori – M.P.), mums sapasēja idejis. Paļdis vysai bīdreibai “Volūda”! Ka tuos nabyutu, ekspoziceja, īspiejams, nimoz nabyut realizāta.

Kaids pietejums tyka veikts zynuotniskajā dorbā? Pieteji viesturi?

Maņ ir dūma koč kur maleņā pi ekspozicejis dalikt kluot ari zynuotnyski pietnīcyskū dorbu apsavieršonai, kam tī ir vaira stuostu, anekdotu, kulturviesturis. Tī ir vaira analitiski apsavārti krūgi – literaturā i intervejuos dabuotuo informaceja. Intervieju Ontonu Miglinīku, Andru Zubko-Meļni, Ingūnu Ludbuoržu, Anitu Ludbuoržu, Pīteri Bilinski. Ir cīši daudzi izzynuots nu interveju. Eistineibā leluokuo daļa informacejis nav publicāta literaturā. Leluokuo daļa ir mutvuordu dzeivuo informaceja. Cīši daudzi ir pagaiss, leidz ar tū maņ beja tei pādejuo cereiba koč kū sagluobt.

Esi īpazynuse i izpietiejuse Rogovkys viesturi, taipoš ari cylvākstuostus i atminis. Kū tev pošai niu nūzeimoj Rogovka?

Maņ beja vajadzeigi vairuoki godi, kab, pīaugūt saprostu, ka teicīņs “Troks voi nu Rogovkys!” ir patīss. Ir cīši lela prīca, ka ite dzeivoj tik daudzi cylvāku ar trokom idejom, kas īsadrūsynoj dareit i nest Rogovkys vuordu kai Latvejis, tai pasauļa leiminī. Rogovka maņ ir sirdei tyva i ite vysod byus muna sāta. Šaļtim, kod izeju pastaiguot, ruodīs, ka nikur nav tik šmuka zemis plečeiša, kai ite. (Smaida.)

Voi ir kaids cylvāks, kas ir tovs īdviesmis olūts ci paraugs?

Pīaugūt asu saprotuse, ka mani cīši daudzi īdvasmoj taišni apleicejī ļauds. Suocūt vuiceitīs jaunā školā, es cīši daudzi īsadvasmoju nu vacuokim, školys bīdrim, jūs sasnāgumim. Mani cīši īdvasmoj ari munu rodu sasnāgumi, vacuoku energeja i skots iz dzeivi.

Ari ekspozicejis atkluošonā saceji cīši lelu paļdis vacuokim. Pastuosti, kai jī tevi atbolsta i kas ir tuos byutyskuokuos lītys, kū jī ir īlykuši tevī?

Ekspozicejis i zynuotnyski pietnīcyskuo dorba izstruodis laikā beju napuorlīcynuota. Vysod skrieju pi vacuokim, kab jī puorbauda gramatikys klaidys. Tāvs paleidzēja ar tehniskū pusi – izstruoduoja ekspozicejis dieļus. Mama paleidzēja ar cylvāku atrasšonu. Jai ir cīši lels paziņu lūks. Bez juos es leluokū daļu nabyutu uzrunuojuse.

Vacuoki maņ ir īvuicejuši nikod napasadūt. Pat, ka koč kas nasaīt, vysod ir cyts veids i izeja. Vīnkuorši ir juorauga, juodora, juoīsadreikst. Taipoš ir svareigi dzeivē atrast tū, kas tev snādz energeju – dareit na jau tū, kas snādz naudu, tok tū, kas tevi uzluodej!

Kai tu poša raksturuotu izstuodi? Deļkuo tū ir vārts apmeklēt?

Ekspoziceja ir raiba, pylna ar dažaidu cylvāku dzeivis dorbim, kas pavadejuši vysu dzeivi pi krūgu atteisteišonys. Tei izgaismoj informaceju, kas beja pagaisuse daudzu cylvāku privatajūs arhivūs ci atmiņuos.

Kai tod cylvāku atmiņuos teik apraksteita atmosfera krūgūs?

Vysmoz apleicejī krūgi beja raksturuoti tai, ka tī beja vīna lete, vīna petrolejis lampa ci svecis. Gari sūli, iz kuru gulēja zemnīki. Iedīņus tī nasnēdze, kai tys ir niu kopejneicuos, tok vaira beja syltī dzierīni, kopejs, ols. Iedīni zemnīki jēme poši sovuos sumkuos, kū sīvys beja salykušys. Nu tuo beja juoizteik diveju nedeļu garam ceļam.

Iz reizis īsadūmuoju – tai kai tu gribi redzēt sevi kinys industrejā, tod ruodīs, ka taišni par apleicejim krūgim iz prīšku varātu tapt ari kaida nu tovu pyrmūs kinu. Nūstuosti, personaži – ruodīs, tys vizuali varātu byut cīši forši!

Nui! Mani cīši īdvasmoj Mārtiņa Kibilda raidejums “Atslēgas”. Maņ pat beja dūma, ka taidā formatā varātu zīmā apsasēst zyrga pajiugā i izbraukt pa zīmys ceļu, meklejūt krūgu vītys, stuosteit viesturi.

Tys eistyn ir vēļ vīns realizejams sapyns! Kai tev rūnās tik rodūšys idejis?

Es pat nazynu, tuos vīnkuorši atīt. Cīši daudzi losu gruomotys i interesejūs par kinom, raidejumim. Koč kai dažaidu režisoru, rakstnīku stili pa mozim gabalenim daleip. Rūnās simbioze i pasaruoda idejis nu tuo.

Tai vīna tova ideja puortopa eistynā ekspozicejā. Prūtams, tys ir stuosts par laiku, lela dorba īguļdejumu, tok ari par īsadreikstiešonu – ambicejom i puorlīceibu par sevi. Kū tu īteiktu jaunīšim, kuri beistās runouot par sovim sapynim?

Pa munam, svareiguokais ir taišni cylvāki, kas ir mums apleik. Kai ir tys teicīņs – paruodi sovus draugus i mes saprassim, kas esi tu. Ruodīs, ka cylvāks pats saprūt, kai jis radz sevi iz prīšku, tod ir juomeklej cylvāki ar leidzeigu dzeivis redziejumu. Ir juoizviertej cylvāki, kas ir apleik i ir juostuosta par sovim mierkim. Vysod atsarass kaids, kurs gribēs īsasaisteit i paleidzēt. Ari ituos ekspozicejis izstruodē beju cīši puorsteigta. Ruodejuos, deļkuo lai kaids vyspuor grybātu maņ paleidzēt? Tys tok ir muns sapyns. Tok izaruodeja, ka daudzim cylvākim ir taišni taids pats sapyns i jī ir gotovi dalikt rūku i paleidzēt vysu realizēt, kab tys byutu daīmams ari plašuokai publikai.

Ari programys “LTG tu dū!” mierkis ir paleidzēt jaunīšim byut atvārtuokim, sasadorbuot i tikt par Latgolys liderim. Voi tys mierkis kaidā ziņā ir atsatīcs ari iz tevi?

Symtprocenteigi! Kai jau vysuos modernajuos saimēs – školā vuica latvyski, leidz ar tū saimē mes vysod sasarunuojom latvyski. Vacuoki sovā storpā latgaliski, tok ar mani – latvyski. Tai es eistyn naīsavuiceju latgalīšu volūdu. Itūšaļt ir dīzgon gryušai breivi runuot i beja sajiuta, ka es koč kaidā veidā atsadolu nu puorejūs. Maņ nav pošpuorlīcynuoteibys breivi sasarunuot latgaliski. Projektā patyka, ka beja interesantys nūdarbeibys, ekskursejis latgaliski. Ari raksteišonys nūdarbeiba latgalīšu volūdā, kas maņ cīši nūderēja, kod struoduoju pi ekspozicejis tekstim. Tys maņ ir devs leluokuo pošpuorlīcynuoteibu par sovu latgaliskū identitati. Niu ar napacīteibu gaidu ari “Atzolys”!

Voi ir kas taids, kū tu poša vaira grybātu dareit ci maineit latgaliskajā?

Es cīši grybātu, kab byutu vaira literaturys latgalīšu volūdā. Itūšaļt mani cīši īprīcynoj tys, ka saleidzynojūt, par pīmāru, kai beja pyrma 10 godu, tei ir cīši atsateistejuse. Maņ cīši pateik Laurys Meļnis “Sunāns breiveibā”. Mes ari ar munu muosys meitu tū losom. Jei dzeivoj Anglejā, tok jai cīši pateik gruomota, kam tei pītur pi sovu latgaliskūs sakņu. Muns mierkis byutu breivuok īsavuiceit runuot latgaliski i paleidzēt pylnveiduot latgalīšu literaturys telpu.

---