Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Vīnā Latgolys mīstā laiks staigoj sovaižuok kai iz puorejuo pasauļa. Ambeļūs kotra goda augusta mienesī īsastuoj 19. godu symts, meitys staigoj garūs brunčūs i puiši paceļ capuris, kod sasateik. Kai informej folklorys kūpys “Speiga” puorstuove Ilze Mežniece, ari itūgod nu 1. da 4. augusta Augšdaugovys nūvoda Ambeļūs nūtiks “Pi ombomīšu” – tradicionaluos muziciešonys siedeiba (nūmetne) ar eksperimentaluos etnografejis i breivdobys lūmu spēlis elementim, kurys laikā daleibnīki ar tik Ambeļūs pīejamu laika mašynu puorsaceļs iz 1898. godu.

“Pi ombomīšu” sasateik trokī, kuri natyc iz vuorda, bet puorbauda kotru vuiceibu gruomotā izsaceitū apgolvuojumu. Tī ir praktiskī romantiki, kurim senejūs laikūs na tik zuole ir zaļuoka, bet ari dorbs gryutuoks. Folklorys kūpa “Speiga” i draugi Augšdaugovys nūvoda Ambeļūs aba Ombu muižā, tradiceju sātā “Skreine”, kotru godu vairuokys dīnys izdzeivoj 19. godu symta kasdīnu Latgolys lauku sātā – ni boguotā, ni nabogā, bet gaišu dūmu, spraigu nūtykumu i daudz tradicionaluos muzykys pylnā.

Siedeiba “Pi ombomīšu” nūteik jau trešu godu, itūreiz ar Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programys i bīdreibys Latgolys regiona atteisteibys agenturys daškiertū atbolstu. Projekta aizdavums ir radeit jaunu formatu, kai īpazeit tradicionalū kulturu – car pīredzi, car dorbu, car imitātu 19. godu simtiņa kasdīnu izjust i saprast latgalīšu senejuos dzīsmis, daņčus, dzeivis parādu. Kod atīt iz “Skreini”, daleibnīki puorsamej par kaidu 1898. godam damāruotu personažu – voi ite gimnaziste, lauku sīva, omotu meistars ci students nu Pitera – jī visi pamat 21. godu symtu aiz vuortu i siedeibys laikā rauga runuot, dareit i pat guoduot, kai tū dareja pyrma 125 godu.

Kū tys dūd? Apjausmu, kū nūzeimoj tautys dzīsme. Cik daudzi nu myusu car sovim muskulim i ceipslom ir saprotuši “iudisneņš, akmisteņš, munys varis jiemiejeņš”? Kurim ir personeiguo pīredze ar “tymsa nakte, zaļa zuole, laukā laidu kumieleņu”? Voi varit izprast lelū senūs ļaužu pateiceibu gūvs dūtajai puortykys drūseibai i lelū cīnu i meilumu, kū sīvys, mamys, saimineicis izjuta pret “gūteņu, munu raibaleiti”? “Pi ombomīšu” pa mozai šķīdreņai rauga izaust itū izjusšonys i saprasšonys audaklu, kas kai pamats izakluoj zam kotrys dzeivis pasnāgtuos Latgolys dzīsmis.

Siedeibys laikā vīna dīna ir atvārta sevkuram interesentam, kotram gostam – itū godu 3. augustā nu 14.00 da 20.00 stuņžu var pīsadaleit senejūs danču darbneicuos i ballē, iz kuru, saskaņā ar stuostu, aicynoj Ombu muižys muižnīki Plāteri i ombomīšus-zemnīkus, i cytus gostus. Ballis ideja jimta nu reala gadīņa 19. godu symta beiguos, par kuru nūstuosti sasaglobovuši vītejuos dzymtuos. Vaira par siedeibu aba nūmetni “Pi ombonīšu” var izzynuot tuos sātys lopā.