Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj viesteit par muzeju kruojumu duorgumim, meklejūt ar Latgolu saisteitys vierteibys na tik regionala, bet vysys vaļsts mārūga muzejūs. Itūreiz bejom gostūs 1991. gods barikažu muzejā, kura specialiste Evita Mača īpazeistynuoja ar tuo kruojumā asūšom vierteibom, kas saisteitys ar Latgolu – fotografejom, dokumentim, kai ari Daugovpiļs jaunītis zeimātu plakatu.

1991. gods barikažu muzejs, kurs atsarūn Vacreigā, ir vīns nu Latvejis privatūs akreditātūs muzeju. Tū 2001. godā dybynuojs Barikažu daleibnīku atbolsta fonds, kurs ari kotru godu organizej vysus centralūs barikažu pīminis pasuokumus. Muzejs apzynoj, sagloboj, pietej i popularizej līceibys na tik par 1991. gods janvara barikažu, bet ari augusta puča nūtikšonom Latvejā.

Muzeja reiceibā asūšuo informaceja līcynoj, ka barikadēs ir pīsadalejuši vysmoz ap 1500 daleibnīku nu Latgolys. Dīvamžāļ saroksti ar daleibnīkim, kas 1991. gods janvarī tyka sastateiti, jau tuo poša gods augusta puča laikā tyka iznycynuoti, partū sprīst var tikai piec apbolvuotūs barikažu daleibnīku skaita. Nazkod daleibnīki kai apbolvuojumu varēja sajimt pīminis zeimis – tuos izsnēdze leidz 2010. godam. Vysi pi tūs tikt napaspēja, partū izdūmuoja jaunu apbolvuojuma veidu – pateiceibys rokstu. 2018. godā pījēme lykumu par barikažu daleibnīku statusu, partū niu vysi, kas tamuos pīsadalejuši, var sajimt statusa aplīceibys. Daudzys Latvejis pošvaļdeibys, tymā skaitā Latgolā, itūs aplīceibu eipašnīkim pīduovoj vysaiduokys prīškrūceibys – nakustamuo eipašuma nūdūkļa atlaidi, sabīdryskuo transporta atlaidi voi pat naudys pabolstu. Aplīceibys izsnādz Barikažu daleibnīku atbolsta fonds, tys nareši paleidz ari papyldynuot muzeja kruojumu – reizē ar īsnāgumu, ka pīsadalejuši barikadēs, cylvāki atnas ari kaidys kartenis voi dokumentus nu tuo laika. Ari niu sevkurs var muzejam duovuot ar tuo tematiku saisteitys vysaida veida līceibys, kai ari pīsasaceit sajimt aplīceibu.

Evita Mača stuosta, ka cylvāki nu Latgolys kūpā ar zemgalīšim barikadēs tyka syuteiti sorguot Začusolys televizejis tūrni i āku, kai ari Solu tyltu kai vīnuotu kompleksu, cikom kūrzemnīki beja Vacreigā, bet vydzemnīki – centrā, pi Ministru padūmis. Začusola beja vīns nu svareiguokūs objektu – 1991. gods 22. janvarī, kod tyka skaiteita tehnika, nu Reigā izvītuotūs 300 tehnikys vīneibu, tī atsaroda 125. Objekta aizsardzeibu koordinēja Latvejis Tautys froņtis (LTF) koordinacejis centrs i eipašūs breivpruoteigūs kuorteibys sorgu vīneibys štabs. Cylvāki dežurēja maiņuos. Tikšonu iz Reigu nu regionu vajadzēja nūdrūsynuot pošim, tū organizēja caur regionalajom LTF nūdaļom, kas beja kotrā rajonā. LTF uzrunuoja cylvākus caur dorba vītom, kab aicynuotu braukt iz barikadem.

Fotografejis

Barikažu muzeja kruojuma leluokū daļu veidoj fotografejis, tūs vydā ir ari taidys, kas saisteitys ar Latgolu i tuos ļaudim. Vairuokys kartenis muzejam nūdevs Roberts Kudiņš, kurs tūlaik beja dobys parka “Daugavas loki” direktors i aktivi īsasaistejs vysūs atmūdys procesūs. Jau 13. janvarī jis kūpā ar cytim dobys parka darbinīkim īsarads Reigā iz manifestaceju, kas tyka reikuota piec PSRS karaspāka uzbrukuma Viļnis televizejis tūrņam. Vīns nu kolegu – Juoņs Pudāns – asūt apviļcs sovu bejušū PSRS armejis majora formu i saceja runu, kab aicynuotu armejā asūšūs apsadūmuot par naapbruņuotu cylvāku nūgalynuošonu. Piečuok Kudiņš, Pudāns, Stanislavs Veliks i Jurs Ancāns dežurēja Začusolā.

Evita Mača stuosta, ka 1991. gods janvarī Daugovpilī nūtykuši mīteni kai barikažu atbolstam, tai pret tom. Saleidzynūši nu Daugovpiļs nabejs puoruok daudz daleibnīku. Ūtrū leluokū Latvejis piļsātu puorstuovējuši ryupneicu struodnīki, školuotuoji, Daugovpiļs Pedagogiskuo instituta darbinīki i studenti i cytu profeseju puorstuovi. Autobusu reisi iz Reigu organizāti par piļsātys i rajona dzeivuotuoju zīduojumim. Daugovpiļs galis kombinata darbinīki nūsyutejuši iz Reigu kasti ar galis produktim, kū nūpierkuši par sovu naudu, taipat vairuokus maisus ar produktim salasejuši ari rajona dzeivuotuoji.

Līceibys par vītejūs cylvāku daleibu barikadēs puorsvorā globoj regionalī muzeji. Pīmāram, portals lakuga.lv janvarī jau viesteja par barikažu laika līceibom, kas atsarūn Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejā. Barikažu muzeja kruojumā ir vaira vyspuoreigu materialu, tok te ir ari fotografejis, kuruos radzami Preiļu pusis ļauds, precizuok, barikažu aizstuovi, kas iz Začusolu atbraukuši nu Aglyunys pogosta. Karteņu autors ir Roberts Kravalis, kurs pats pīsadalejs barikādēs Dūma laukumā, tok apstaiguojs ari cytys vītys. Muzeja kruojumā ir daudz karteņu nu barikažu laika, kurymuos asūšī cylvāki nav atšifrāti. Ka kaids atpazeist itūs Aglyunys pusis ļauds, drūsai var sasazynuot ar Barikažu muzeju.

Dokumenti

Ari Barikažu muzeja kruojuma dokumentu sadaļā var atrast vairuokys līceibys, kas saisteitys ar Latgolu. Taida, pīmāram, ir izziņa, kū Latvejis radejis i televizejis centrs izsnēdzs kaidam Ludzys rajona dzeivuotuojam par daleibu barikadēs, kab jis varātu atsaskaiteit sovā dorba vītā. Izziņu parakstejs ari Začusolys aizsardzeibys štaba koordinators.

Taipat muzeja kruojumā ir Bolvu rajona tautys deputatu padūmis prezideja i rajona izpyldkomitejis uorkuortejuos sēdis 1991. gods 14. janvarī protokols. Sēdē sprīsts par rajona svareiguokūs objektu apsardzis organiziešonu i sabīdryskuos kuorteibys nūdrūsynuošonu rajonā, paleidzeibys snīgšonu Reigai svareiguokūs objektu apsardzē, rajona dzeivuotuoju apguodi ar puortykys produktim uorkuortejuos situacejis apstuokļūs i cytim vaicuojumim.

Vēļ mums paruoda ari kriminallītys par OMON uzbrukumim kopeju, kurā ir ari līceiba par Juoni Zelču nu Ludzys pusis, kurs tyka īvainuots Īšklītu ministrejis apsaudeišonys laikā 1991. gods 20. janvarī. Kriminallītys originals atsarūn Latvejis Nacionalajā arhivā.

Plakats

Muzeja kruojumā ir ari kaidys Daugovpiļs jaunītis Inārys Kukjānis 90. godūs zeimāts plakats, kurā radzama Vacreiga – Puļvertūrņs, kur pi barikažu gunkura siež tūs daleibnīki. Plakata viersroksts: “Tautas vērtīgākā manta ir brīvība…” Autore tuo tapšonys laikā ir vuicejusēs Daugovpiļs 12. vydsškolā.

Galerejā 1991. gods barikažu muzeja ekspoziceja i kruojuma duorgumi. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv