Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kotru godu augustā Bronislavys Martuževys Dzejis kliets duorzā nūteik Bronislavys dzejis dīna. Itūgod, kod atguodojam dzejneicys symtgadi, nūtiks dzīšmu dīna – 25. augustā 15.00 stuņdēs suoksīs Bronislavys Martuževys dzīšmu gruomotys “Dzimst dziesmas tautā, dzimst…” attaiseišona. Ar juos dzīsmem muzicēs Jānis Strazdiņš (bolss), Kaspars Zemītis (gitara) i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” folklorys kūpa “Ceidari”. Byus ari eksponāta Pītera Korsaka (1937-2024) fotoizstuode – veļtejums Martuževai symtgadē.

Labi zynoms, ka Bronislava Martuževa (1924-2012) beja na tik dzejneica, tok ari dzīsmineica, kura ar patikšonu dzīduoja, labi orientiejuos muzykalajā montuojumā i ir īskaiteita tautys teicieju gūdā. Tok mozuok zynoms, ka jei ir ari daudzu dzīšmu muzykys autore, zeimojās – komponiste.

Kai viestej Bronislavys Martuževys fonda “Rakstītāja” vadeituoja Anna Egliena, Rēzeknis Školuotuoju institutā kara laikā pavadeitī godi (1941-1944) Martuževai ir bejuši cīši nūzeimeigi. Školuotuojs Jūlijs Ruozītis (Rozītis) īlyka lobus muzykys vuiceibys pamatus, nu tīnis nareši Bronislava iz sātu atvede ari pyrmuos pošys sacerātuos dzīsmis, kuruos savuiceja sovejim, tok nivīns nazynuoja, ka jei poša ir tūs autore. Ari pagreidis godūs roduos dzīsmis.

1990. gods žurnala “Karogs” 1. numerī pyrmū reizi Martuževa publicāta ar sovu eistū vuordu (div dzejis kruojumi (1981. i 1987. g.) izguoja ar Evys Mārtužys vuordu – beidzūt ari dzejneica Martuževa izguoja nu literaruos pagreidis. Bez eistuos autoris vuorda tautā guoja na tik dzeja, tok ari dzīsmis. 1973. godā – Dzīšmu svātku symtgadis godā – jei roksta: Dzimst dziesmas tautā. Dzimst /  un nelasītas zūd… Jai beja svareigi, kab tuos sasaglobuotu, partū pīraksteja viestuli Latvīšu folklorys kruotivei ar aicynuojumu atbraukt. 1987. godā tys nūtyka – vairuokys reizis brauce Jānis Rozenbergs, Māra Vīksna, Baiba Putniņa i cyti, nadzejneica Martuževa sovys pošsacerātuos dzīsmis īdzīduoja kai tautysdzīsmis.

Niu jau daļa nu tūs ir folkloriziejušuos, tok bez autoris vuorda. Juos arhivā mozūs bloceņūs ir pīraksteiti i vuordi, i daļai ari nūts, ir ari audio i video īroksti. Muziciešonai beja eipaša lūma Martuževu dzymtā, sātā beja divejis vejūlis, ceitara i pošu bolsi. Bronislava spēlēja ceitaru i akordeonu, ari sovuos liktiņgaituos roda patvārumu dzīsmē.

Itūgod, svietejūt Bronislavys Martuževys symtgadi, fondam “Rakstītāja” ruodejīs svareigi izdūt juos dzīšmu kruojumu. Tymā ir 83 dzīsmis, kurys sakuortuotys treis nūdaļuos: 21 Martuževys sacerātuo solo dzīsme, 54 Martuževys tautysdzīšmu stilistikā sacerātuos dzīsmis i ostonis juos dzīduotuos dzīsmis. Kruojuma sagataveišonā izmontuoti Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta Latvīšu folklorys kruotivis zynuotnyskūs ekspediceju materiali, pošys dzejneicys pīroksti i audio īroksti. Dzīšmu apzynuošonu i apkūpuošonu nu vysaidu informacejis nesieju (kasetis, CD, video, rūkroksts) i nūšu salykumu veice Mārtiņš Egliens, redigēja Andris Sējāns, gruomotys dizainu i maketu taiseja Ralfs Uozuols (Ozols). Kruojumā 47 dzīsmem teksts ir latgalīšu volūdā, tuo pareizraksteibu redigēja Edeite Laime.

Dzīšmu dīnā, 25. augustā, attaisūt Bronislavys Martuževys dzīšmu gruomotu, muzicēs izcylys muzykys personeibys: solo dzīsmis kūpā ar gitaristu Kasparu Zemīti izdzīduos Jānis Strazdiņš, bet tautysdzīšmu stilistikā sacerātuos dzīsmis – latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” folklorys kūpa “Ceidari”, kas jau īprīšk pīsavārsuši Martuževys dzymtuos Bierzpiļs pusis folklorys montuojumam.

Anna Egliena nūruoda, ka “ceidari” ir senejs latgalīšu vuords, kas apzeimoj koncentriskus apļus, kaidi rūnās, kod iudinī īsvīž akmini. Viļni izaplieš, īsaistūt sovā kusteibā vysu, kas goduos ceļā. “Taipat nūteik ar dzīsmem, kas najauši īkreit cylvāka sirdī i izplota ceidarus, izraisūt kēdis reakceju i līkūt dzīduot leidza nu paaudzis paaudzē. “Dyžans mozums vad iz dyžanu lelumu!” – itī vuordi nu dzejneicys dīnysgruomotys ir  symtgadis moto, aicynuojums i vareiba sevkuram radeit sovu mozū, izcylū pīnasumu, kas veiduos tuoļuok ceidarus.

Fotoviesturnīks, fotografs i izcyla kulturys personeiba Pīters Korsaks beja sirsneigs Bronislavys draugs i juos vierteibu gūdynuotuojs. Ari itūgod jis beja sagatavejs izstuodi – veļtejumu dzejneicai. Pīters Korsaks maja beiguos nūguoja myužeibā, tok izstuode Bronislavys dīnā byus apsaverama Dzejis kliets terasē i pogolmā.

25. augustā gosti aicynuoti braukt jau nu 13.00 stuņžu, kab varātu nasteidzeigai īpasazeit ar Dzejis klieti, Globuotivi, Dzejis strūpim, Dzejis duorzu i tieļnīka Girta Burvja taiseitajim Rokstu akminim. Leidza var pajimt kaidu dečeiti iz kuruo apsasēst, ka byus daudzi ļaužu i vysim napītiks vītys iz beņču, kai ari leita mieteleišus. Īīšonys moksa – 5 eiro. Pasuokuma laikā varēs nūpierkt ari Bronislavys Martuževys fonda “Rakstītāja” sagataveitūs izdavumus, kai ari byus Lubuonys apleicīnis lobumu tierdzeņš.