Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

1. augusta vokorā Drycānūs na viņ vītejī ļauds, tok ari cyti pogosta gosti puļcejuos iz izstuodis “Viņi kalpoja Dricānos” atkluošonu Drycānu draudzis sātā. Niu boguoteiguo ekspoziceja, kas viestej par Drycānu Svātūs apostolu Simeona i Judys Romys katuoļu draudzis bazneicys viesturis leiklūčim, izceļūt tī kolpojūšūs prīsterus i jūs īguļdejumu, ir iz palikšonu. Paraleli tai sagataveiti ari 15 video materiali, kur golvonajā lūmā ir vītejuo viesturneica Silvija Laizāne i juos stuostejums.

Stuosteit par katuoļu bazneicys viesturi Drycānūs

Bīdreiba “Maziča” Drycānu draudzis sātā vysaidys ar bazneicys dzeivi saisteitys izstuodis reikoj jau catūrtū godu, tok itamā reizē radeiti jauni video materiali – faktologiskū informaceju izstuodē “atdzeivynoj” viesturneicys, Drycānu vydsškolys viesturis školuotuojis i Nikodema Rancāna bolvys laureatis Silvijis Laizānis stuostejums. Tei bejuse jauna pīredze, kurys eistynuošonā paleidziejs video operators Sergejs Čakāns, izveidojūt vizuali pīpiļdeitu i izzynūšu materialu. Bīdreibys puorstuove Diāna Saksone par Silviju soka tai: ”Silvija ir vīneiguo viesturneica i sovys jūmys profesionale, kura zyna par Drycānim vysu i lobuok nakai cyti.”

Līkūt lītā bogoteiguos zynuošonys par dzymtuo pogosta viesturi i da šam izpieteitū, ir radeita vizuala laika lineja 15 eisūs video ruleišūs, kas ļaus izsekuot Drycānu bazneicys veiduošonuos viesturei i divdesmit pietneicai zynomūs prīsteru darbeibai nu 19. godu symta da myusu dīnu, izceļūt prīsteru īguļdejumu draudzis i cīma atteisteibā, taipoš ari izaicynuojumus, kolpojūt bazneicā vysaidu laiku, varu i socialpolitiskūs apstuoklu kontekstā.

“Viesturnīka gaituos vysus papeirus izavieru, tod otkon attīceigi praseju vacuokim cylvākim – kai tī ir? Kas tī ir? Prūtams, dokumenti ir vīna līta. Tī poši narunoj, tok ir dzeivuos atminis. Ari tuos, kas saimē mums pošim juonūdūd i juopaspiej nūgiut tūs cylvākus, kas var koč kū pastuosteit. Es jau ari naasu tik gudra, kab vysu zynuotu, tok klausejūs cytus. Myuža dorbs vys tī ir saguojs. Apkūpuota Drycānu bazneicys i puorsvorā bazneickungu viesture, bet asam īskiciejuši ari saimineicys, bazneicys sorgus i vēļ vysaidys personys. Mes zynim, ka beja pučeišu audzātuojis, bazneicys slauceituojis. Juos ir ari leidz myusu dīnom. Kotrai sīvītei pyrmuos Latvejis laikā beja gūda līta ari kaidu oltora deču iztamburēt voi izšyut, kab tys aizīt bazneicai. Kotrys nu jūs deva sovu davumu,” tai stuosta izstuodis vīna nu golvonūs eistynuotuoju Silvija Laizāne.

Bazneicys i bazneickungu dzeivis leiklūči

Viesturneica Silvija kluotyn asūšajim drupeit īskicēja ari viesturyskus momentus, kod, pasasokūt apleicejim cylvākim, bazneica i tuos darbeiba ir sasaglobuojuse cauri vysaidim laikim, varom i režimim. Silvija Laizāne pastreipoj, ka seņuok apleicejuo dzeive beja cīši atkareiga nu pošu baznieckungu redzīņu i praseibu, tok jei atguodoj, ka prīsteri vysūs laikūs ir bejuši ciļvieciskys byutnis ar sovom interesem i rakstura īzeimem.

“Padūmu laikā katuoļu bazneicys natyka aiztaiseitys pretstatā luteranim, deļtuo kotrys dzeivuotuojs deve sovu rubleiti, kab tuos leluos nūdavys bazneickungs varātu nūmoksuot. Juosaprūt, ka tī bazneickungi, kas mums beja Nikolaja laikā, caru laikūs, tī beja poļaki, svešzemnīki, bet jūs i katuoliskuos bazneicys nūpalns ir, ka jī kotrā saimē bārnim puotorus atpraseja. Pi sīvys navarieji tikt, ka puotoru gruomotā naspieji saburtuot. Deļtuo katuoliskajūs pogostūs, tymā skaitā ari Drycānūs i Viļānūs aba vysuos Riku i Manteifeļu zemēs, ir augsts laseitprasmis leimiņs. Mož ar raksteibu na tik labi, tok tys ir.  

Tod ir ari bazneickungi i laiks, kod ir ateisms, bezdīveiba. Ka tu gribi dzeivē koč kū sasnēgt ci ījimt omotu, tod pat tyvumā tu navari bazneicai byut. Ilgus godus pi myusu nūkolpuoja bazneickungs Alberts Uljans. Juo muosineica Anastasija Škestere struoduoja Drycānu školā. Atkluoti jī nasasatyka. Piec dāla stuosteituo, vyspuor nazynuoja, ka jim ir bazneickungs radinīks. Cīši slēpe tū, bet pa klusam tyka dareits, kab bazneicu saglobuotu,“ tai viesturneica i pietneica  Silvija Laizāne.

Juostyprynoj ticeiba

Saleidzynojūt viesturyskuos laika linejis, Silvija pastreipoj, ka niulejūs laikūs bazneicys dzeive kai saimnīcyski, tai ari personeigūs redzīnu ziņā ir daudzi atvīgluotuoka, tok tei breiveiba kaidā šaļtī ir ari slūgs cylvākim, līkūt vaira aizmierst par Dīvu, ticeibu i bazneicu.

“Niu ir breiveiba. Niu mes asam boguoti, dažim vaira navajag ni Dīva, ni bazneicys. Poši labi izteikom. Tai jau soka – laiceiguo dzeive ir cylvākam dūta, bet myužeiba – Dīvam. Tok Dīvs nu myužeibys ari īsajauc myusu i vysu cylvāku dzeivē. Prūtams, mes daudzi nasaprūtam, deļkuo ir kari, genocids, krūpleibys, grieceibys. Deļtuo es cīši grybātu, kab mes vysi i ari jaunuo paaudze uzturam vacū tradiceju – byut katuolim, ticēt Dīvam i ar optimismu vērtīs iz prīšku,“ tai Silvija Laizāne.

Taipoš izstuodis atkluošonā kluotyn asūšūs uzrunuoja niulejais prāvests Viktors Petrovskis: “Lai Dīvs aizmoksoj, lai tys nas augļus. Es grybu, lai itei izstuode dūd mums na tik pruota informaceju, tok lai itei kotram, kas īīs, nūstyprynoj ticeibu. Lai mums ticeiba pīaug vēļ vaira i styprynojās. Lai mes padūmojam, kaidi beja cylvāki i prīsteri seņuok, kaida beja jūs ticeiba, kaidus dorbus jī dareja – bazneicys cēle i uzturēja. Puorsvorā daudzi grūzejās ap bazneicu. Na tik ap myura ceļtni, tok īškeji. Cylvāki puļcejuos ap pesteituoju Jezu Kristu, deļtuo ticeiba vysod ir uzturāta. Ari myusu dīnuos nikas navar tai vīnuot, kai Jezus Kristus – myusu centrys, pesteituojs, vīneigais gluobiejs. Grybātūs, kab ticeiba tyktu nūdūta jaunajai paaudzei.”

Unikali eksponati

Ekspozicejis atkluošonys pasuokumā kluotyn asūšajim beja vareiba nūsavērt vysus eisūs video materialus, kuri niu daīmami ari Youtube. Piec Silvijis stuostejuma apmaklātuoji izstaiguoja ari ekspoziceju zālis, kas prīcej ar vairuokim unikalim eksponatim. Par pīmāru, vairuoki atseviški Drycānu bazneicys liturgiskuo apgierba paraugi. Tūs pārņ Latgolys ekspedicejis laikā izpieteja i par tūs izgataveišonu pīzeimis pīraksteja Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja Etnografejis departamenta vadeituoja Dr. hist. Aija Jansone.

“Eksponatim ir na viņ mantiska, tok ari goreiga vierteiba. Ir vārts īsadzilinuot i laseit, kab tūs izprostu. Ir ornati, kas ir pat 200 godu seneji, atvasti nu Piļcinis i Drycānu bazneicys. Iz sīnys ir aproksti par simbolim, liturgiskajom kruosom, apgierba daļom,” tai soka bīdreibys “Maziča” puorstuove Diāna Saksone.

Atkluošonys pasuokumā organizatori izsaceja ari lelu paļdis vysim drycānīšim i cytim, kas paliedziejuši uzturēt kai Drycānu bazneicu, tai draudzi i pogostu, kruojūt i atteistūt kulturys montuojumu. “Mes plānojam tik atteisteit, audzēt i papyldynuot, kab mums pošim i vysim, kas tū apmeklēs, byutu prīca,” turpynoj Diāna. Nu 5. augusta izstuodi var apsavērt, pīsokūt vizeiti īprīšk (tel. nr. 26399590). Īīšona Drycānu draudzis sātā ir par zīduojumim.

Ekspoziceja “Viņi kalpoja Dricānos” sataiseita ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys snāgtū atbolstu Rodūšūs dorbu finansiešonys konkursā, kai ari drycānīšu i cytu labdaru zīduojumim i breivpruoteigu dorbu. Tai kai draudzis sāta palykuse par izstuožu nūtikšonys vītu Drycānūs, ar Eiropys Savīneibys Lauksaimisteibys fonda lauku atteisteibai finansialu atbolstu nu ituo gods telpys apreikuotys ar atbylstūšom mebelem i īkuortom.

Fotogalarejā: Izstodis “Viņi kalpoja Dricānos” atkluošonys pasuokums, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv