Rokstu sagataveja: Edeite Laime/portals lakuga.lv

2. augusta vokorā Bolvu nūvoda Škilbānu pogosta Namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte” sasatyka diveji festivali, kuri gūdā ceļ namaterialuos kulturys vierteibys – catūrtais storptautyskais folklorys festivals “Lipa kust” i deveitais Latgolys stuostnīku festivals “Omotu stuosti”. Vokors iz vairuoku stuņžu pīsapiļdeja ar dzīsmem, doncuošonu, rūtaļom i stuostim, kas izskanēja vysaiduos latvīšu volūdys izlūksnēs, bet klauseituoju vydā beja tyvuoku i tuoļuoku vītu gosti. Kai rodīs festivals “Lipa kust” i cik seņ Latgolys stuostnīki īsasaistejuši stuostnīku kusteibā – ap tū stuosts nu festivalu sasatikšonys vokora.

Festivals pošim sev

Storptautyskuo folklorys festivala “Lipa kust” idejis autori i reikuotuoji ir Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” folklorys kūpa “Upīte” (socialajūs teiklus var atpazeit kai #FKUpīte). Pyrmais festivals nūtyka 2017. godā. Naizlaižūt ari īrūbežuojumu pylnū kovida laiku, festivals nūteik kotru ūtrū godu – niu jau aizvadeits catūrtais. Kai stuosta Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, ideja par “Lipa kust” rodusēs piec pīradzātuo uorzemu festivalūs. “Kod suocem braukuot pa uorzemu festivalim, saprotom, ka Latvejā nav taida festivala, kas ir dūmuots deļ pošu daleibnīku, na cik daudzi deļ skateituoju. Guoja tyvuok Latvejis symtgadis svieteišona, pasaruodeja vysaidys īspiejis, tai 2017. godā nūtyka pyrmuo “Lipa kust” sasatikšona,” stuosta Andris. Gribiejīs taida festivalā, kurā daudzi doncoj, kam tod dabiski byus ari dzīduošona i muziciešona. Bet daņcs “Lipa kust”, kas īdevs ari nūsaukumu vysam festivalam, sovulaik palyka par folklorys kūpys “Upīte” danču himnu – pyrmū vuicejušīs i vysur, kur braukuši i spēlējuši, suokuši ar jū. Andris vēļ nūsasmej, ka pa itū laiku festivalam izaveiduojuse sova tradiceja: “Taisi, kurā laikā i datumā gribi, vysod byus leits! Pyrmajā godā beja taidi leiti, ka vysu izskoluoja, uorzemnīki navarieja tikt paceli. Ari šūgod ir i saule, i leits, koč i festivals nu augusta gola puorcalts iz suokumu, lai varātu pīsadaleit grupa nu Kostarikys.”

Festivala reikuotuojs stuosta, ka pyrmajā godā gostūs beja slovaki, rumani i leitovīši, bet itūreiz pīsadola daleibnīki nu Kostarikys, Čehejis i Gruzejis (Sakartvelo). Ar “Lipa kust” gostim “Upīte” sasadraudzej cytūs festivalūs i paaicynoj gostūs pi seve. Catūrtajā festivalā koncerti vysaiduos Bolvu nūvoda vītuos nūtyka vasalu nedeļu. Andris Slišāns pats vysu vaira prīcojās, ka sasadraudziešona nūteik dabiski sasaspēlejūt i sasadoncojūt – vyss nūteik dabiski.

“Itys ir tys suoļs, cukrs voi pypuri – sauc kai gribi, ka vyss nūteik dabiski: sabrauc muzykanti, kuri nasavuica nu notu, bet dzierdis, muzykys, pīsaslādz vītejī. Vysod piec kotra festivala saīt ar daņčim papyldynuot i sovu repertuaru,” prīceigi nūsoka Andris.

Diveju festivalu “zači”

Itymā godā juļa golā i augusta suokā Upītē sasatyka diveji festivali – catūrtais storptautyskais folklorys festivals “Lipa kust” i deveitais Latgolys stuostnīku festivals “Omotu stuosti”. Andris stuosta, ka pyrmais īlykts beja “Omotu stuostu” datums, bet “Lipa kust” plānuots augusta beiguos, bet golā saguojs tai, ka Kostarikys gosti plānuotajā laikā navarējuši atbraukt, palyuguši puorceļt dreižuok i saguojuši diveju festivalu “zači” ar vīnu suovīni.

Latgolys stuostnīku festivala “Omotu stuosti” reikuotuoja Vilhelmīne Jakimova nu Preiļu stuosta, ka kas gods festivals nūteik cytā Latgolys vītā, Zīmeļlatgolā vēļ nabeja saguojs gasteit, deļtuo itūgod vārušīs iz itū pusi. Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja Ruta Cibule savaduse kūpā ar Andri Slišānu – tai i nūtykuse obeju festivalu sasatikšona.

Latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv Vilhelmīne Jakimova stuosta, ka jei poša stuostnīku kusteibā īsasaistejuse caur dorbavītu – Preiļu Golvonū bibliteoku. UNESCO Latvejis Nacionaluo komiseja reikuoja taidu kusteibu “Stāstu bibliotēka” i 2013. gods golā bejuse jaunu daleibnīku izjimšona. “Mani tys vīnkuorši aizinteresēja i papraseju direktorei, lai palaiž iz tū seminaru. Aizbrauču i atbrauču ar ideju, ka i mums vyss byus – stuosimēs kusteibā i dorbuosimēs! Jau 2014. gods janvarī sareikuojom pyrmū pasuokumu par vītejim amatnīkim. Tod niulinejuo Latvejis stuostnīku asociacejis vaļdis lūcekle Māra Mellēna pīduovuoja, ka varbyut vosorā Preiļūs var sareikuot Latvejis stuostnīku školu. Bet jau piec goda, 2015. gods vosorā, Juosmuižā i Preiļūs nūtyka pyrmais Latgolys stuostnīku festivals “Omotu stuosti”.

Tai saīt, ka pats pyrmais pasuokums, kas beja veļteits amatnīkim, i beja pagrīzīņa punkts, lai i vyss festivals saītu itaidā tematikā. Kod redzieju tū dorbu daudzumu, tūs ļauds dagūšom acim, kur kotrys stuosta par sovu omotu i aizaraušonu, nabeja cytu variantu,” atguodoj Vilhelmīne Jakimova.

Pa itū laiku izcyluoti vysaidu amatnīku stuosti – suokts ar pūdnīceibu, bejušys kuozys saimineicys, bitinīki, pinieji, audieji, uodys apstruodis meistari, pārņ izzynuota vacticeibnīku kultura, bet itūgod gūdā calti muzykantu i rūtaļnīku stuosti.

Vaicuots, voi ari “Upītei” gona vysaidu stuostu ap muzykantu i rūtaļnīku gadīnim, Andris atsoka, ka asūt vysa kuo, tok par reizi tai navarēšūt atguoduot. Asūt tai, ka par kotru rūtaļu varātu cytu stuostu pastuosteit, kam, nūbraucūt kotru reizi iz cytu vītu, rūnās i cyts stuosts.

Stuostnīceiba pasaulī, Latvejā, Latgolā

Latvejis stuostnīku asociacejis vaļdis lūcekle Māra Mellēna, atsokūt iz vaicuojumu, kai aizasuokuse stuostnīceibys kusteiba pasaulī i Latvejā, stuosta, ka pasaulī tei suocēs aptyvai 20. godu symta 70. godūs i vysu plotuok pazeistama Amerikā, kur stuostnīku pasuokumi ir saimu kūpā saīšonys nūtikšonys ar vairuokom tyukstūšom daleibnīku i klauseituoju. “Saimis saīt ar sovom skalinem, stuostnīki mejās, stuosta, vysi klausās, tei ir dīnu gara nūtikšona. Spanejā otkon tys ir vairuoku dīnu maratons, kurā stuosti nanūstuoj. Bet Latvejā taids kai aizsuokums ir bārnu festivals “Teci, teci, valodiņa”, kas nūteik jau divdesmit godu,” stuosta Māra Mellēna. Par tū, kai stuostnīceiba tyka da Latvejis, kai ir ari vasals stuosts. “Vīnā rudinī Latvīšu Folklorys kruotivis pietnīks Guntis Pakalns maņ soka, ka juobrauc iz kaidu pasuokumu Vuocejā, Minhenē, tī byuškis stuostnīku festivals pīaugušajim. Nūbraucem, tys izaruodeja Vuocejis, Skotejis i Latvejis sadarbeibys projekts, kas veļteits seniorim, kuri Vuocejā nūguojuši pensejā i pagaisynuojuši vareibu socializētīs i jim nazkū vajag pīduovuot. Tai kai Vuocejā pensionari var atsaļaut moksuot, tod jim tyka pīduovuoti stuostnīceibys kursi, nūtyka stuostnīceibys kopejneicys, roduos miļzeiga sociala kusteiba. Mes satykom stuostnīku Norbertu Koberu, kurs itū vysu grib dareit, nūdybynoj stuostnīku akademeju. Tei beja pyrmuo reize, kod par nazkū taidu izzynuoju,” par stuostnīceibys īpazeišonu pasaulī atguodoj Māra Mellēna.

Kod obeji ar Gunti atbraukuši nu Vuocejis, saprotuši, ka diveji tyukstūšūs godu suokuos Latvejā nav cik boguoti ļauds, kas byutu gotovi moksuot par stuostnīceibys kursim, bet vys tik sasalaseja kompaneja, kurū interesej stuostnīceiba i sataiseits pyrmais Kūrzemis stuostnīku festivals “Ziv zup”. Tai nu pyrmuo festivala Kūrzemē suokušīs festivali ari cytuos viesturiskajuos zemēs – Zemgalē, Vydzemē i Latgolā. Māra soka, ka niu rauga saprast, kai struoduot ar kūpīnom. “Latvejā stuostnīceiba nikod nav bejuse pagaisuse – jei ir dzeiva kai saimis kulturys daļa, tai saceit, kotrys var atguoduot sovus stuostus pi reitišku voi pušdīnu. Bet niu redzim, ka ir vajadzeiba kam vaira. Kūpā ar UNESCO tyka dybynuota kusteiba. Tai i vyss turpynojās – ir festivali regionūs, ir vasals puļceņš školuotuoju, kas struodoj ar stuostnīceibu, nu 2017. gods ir ari Latvejis stuostnīku asociaceja, lai byutu na viņ lokaluos tradicejis i latvīšu volūdys daudzveideiba, bet ari byutu storptautyskī projekti,” ituos šaļts situaceju skaidroj Māra Mellēna.

Vaicojūt, kaida situaceja i cik daudzi stuostnīku ir Latgolā, festivala “Omotu stuosti” reikuotuoja Vilhelmīne Jakimova soka, ka ituo vaicuojuma saprasšona ir vēļ prīškā. “Skaitu, ka par stuostnīkim ari vajadzātu reikuot ekspedicejis. Vītejī ļauds jūs zyna, vysi jūs rausta, kam lela daļa nu jūs ir ari folklorys cylvāku. Tu navari byut iz mutis krits i piec vuorda kuldā nav juolein, tev ir juorunoj. Daudzi ir teirradņu, kurūs zyna viņ vītejī. Cytuos pasauļa vaļstīs stuostnīks ir ari kai profeseja klasifikatorā, pi myusu tai vēļ nav. Kab palyktu par stuostnīku, nu suoku vajag ari loba klauseituoja. Saprūtu, ka kaidu ir interesantuok klauseitīs, cytu mozuok, bet nu kotra var nazkū pajimt,” puorlīcynuota Vilhelmīne.

Māra atzeimoj, ka Latgola plotuokā kontekstā ir eipaša ar tū, ka ite vysuos izpausmēs ir dzeiva amatnīceibys tradiceja. “Kotram regionam, viesturiskajai zemei ir sovys eipašuos lītys. Cikom ar Sieleju vēļ tai nasavad, kam sieļu volūdys runuotuoju jau tai ir cīši moz. Iz Upīti gostūs beja atbraucs ari lībīšu puorstuovs. Ir Vydzemis lībīšu kulturtelpa, kurā volūda ari nav cīši daudz sasaglobuojuse, tik taidys drupeitis, kurys juovalk uorā i juorauga saprast, kū ar tū dareit, kai īdzeivynuot. Ka da rūtaļu lībīšu volūdā var tikt, tod ar stuostim ir leluoki izaicynuojumi, kam škierslis ir ari saprasšona – ka varbyut kaids i varātu izstuosteit, bet voi mes, sabīdreibā, spēsim saprast, tok stuostnīceibā saprasšona ir cīši svareigs atslāgs,” soka Latvejis stuostnīku asociacejis vaļdis lūcekle.

Īdzymšona i Dīva dzierksts

2. augusta vokorā Namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte” varēja dzierdēt vysaidys volūdys – gruzīņu, spaņu, čehu, kai ari latvīšu volūdu vysā tuos boguoteibā – literaruo volūda mejās ar latgalīšu volūdu i tū, kai runoj Vydzemis sieli, Ventspiļs i cytu pušu ļauds. Māra Mellēna volūdu boguoteibu stuostnīku nūtikšonys viertej kai vīnu nu stuostnīku kusteibys mierku – saglobuot volūdu daudzveideibu. “Par pīmāru, tys, kū dora Anete i Māris Karlsoni, ir breineigi, kam jī ir vīni nu rešūs Vydzemis sieļu volūdys runuotuoju! Šudiņ kotrys beja ar sovu latvīšu volūdu,” prīcojās Māra. Atsokūt uz vaicuojumu, voi par stuostnīku pīdzymst voi palīk, jei pīzeist, ka dorba pamatā ir raudzeišona pīruodeit, ka kotrys var byut stuosnīks. “Volūda mums ir vysim. Saprūtams, ka ir taidi, kurim Dīvs īdūd vaira i piec vuorda kuldā nav juomeklej, tū var par reizi redzēt i dzierdēt, bet maņ pošai vysu leluokuo prīca ir par tim, kuri puorvar sovu introvertumu i rauga stuosteit. Myusu laikā vyss pamatā jau ir ap komunikaceju i saziņu,” puorlīcynuota Māra.

Vilhelmīnei Jakimova ruodīs, ka viņ ar gribiešonu vys tik byus par moz. “Tys, ka vajadzeiga kaida Dīva dzierksteleite, tys nūteikti! Sovulaik maņ muokslys školuotuojs Kazimirs Anspoks saceja: “Ej šī, Vilhelmīn, īvuiceišu tevi šmuki zeimēt!” par tū, ka es saceju, ka namuoku. Šmuki jau var īvuiceit, bet voi tys byus tai eistyn… Tys pat i ite. Kotrys stuostnīks ir cīši atškireigs, kotram sovs žanrys. Ir puorsoku stuostnīki, ir spūku stuostnīki, anekdotu stuostnīki, ir viesturiskī, atminis, ir dzeivisstuosti, nūvodpietnīceiba. Kotram sovs,” situaceju raksturoj Vilhelmīne.

Stuostnīku kusteibys daleibneica Meldra Gailāne skaita, ka var byut tai i tai – kai pīdzimst, tai īsavuica. “Vaira ruodīs, ka pat īsavuica, deļtuo ka stuosteit mums ir dabiski, bet izstuosteit tai, lai klausās, tū jau vajag īsavuiceit,” soka Meldra. Jei poša par stuostnīceibu aizainteresēja kovida laikā, kod pīsaslāguse nazkaidai stuostnīku sapuļcei, nazynuojuse, kas tys taids ir, bet tai īpasatics, ka piečuok pīraksteits īsnāgums stuostnīku asociacejai i jau trešū godu poša pīsadola stuostnīku pasuokumūs – ari Upītē pasadaleja ar sovu stuostu par gribiešonu dzīduot. “Voi Latgolys stuostnīki kai atsaškir, navariešu atbiļdēt, bīži viņ ir sovaiduoka volūda i tys ir breineigi, ka pasaruoda ituos atškireibys. Maņ ir īspaids, ka stuostnīku kūpa ir izaveiduojuse kai cīši loba draugu kūpa,” ar sovim īspaidim pasadola Meldra.

Vīna nu stuosteicu, kū varēja dzierdēt Upītē, beja ari Anna Lemeševska nu Kekavys nūvoda Bolūžu. Izaruod, ka juos pošys saknis ari ir Latgolā – Ludzys nūvodā, školā guojuse Rundānūs. Portalam Anna stuosta, ka iz Bolūžim jū nūveds nūsyutejums piec vuiceibu. “Vuicejūs Reigys Kulturys i izgleiteibys darbinīku tehnikumā bibliotekarūs i nu tehnikuma iz Bolūžim maņ beja nūsyutejums. Sovulaik praksē tī beju, tīpat dzeivuoja radinīki – babys muosa, ari pošys muosa beja īsaprecējuse. Suokumā ruodejuos, ka iz treju godu padzeivuošu, cikom nūsyutejums, tok tai i palyku. Jauneibā jau vīglai īsadzeivuot, tyvai Reiga, kulturys dzeive, vaira īspieju. Tod, dzeivojūt Bolūžūs, suoču apsazynuot vacūs ļaužu stuostu vierteibu, ka naizzynoj aiz laika, stuosti pagaist. Stuostnīku kusteibā tyku caur biblioteku – myusu biblioteka ari gribieja īsasaisteit “Stāstu bibliotēkas” kusteibā, rakstejom dasacejumu, tai jau vaira nakai 10 godu veiksmeigi dorbojamīs. Ari pi seve taisom pasuokumus bārnim, pīaugušajim, vysaidus tematiskus,” stuosta Anna. Jei gon nūsoka, ka poša naasūt nikaids dyžonais stuostnīks.

“Prīcojūs par pozitivū gaisūtni pasuokumūs, cik energiski, talanteigi ļauds, i turu nūceju, ka varbyut kaida kripateņa i maņ dateik, tai apsamainom – ar energeju, idejom,” prīceigi soka Anna.

Koč i pošai Latgolā saīt byut reši, niu vaira viņ iz kopusvātku laiku, vys tik ar prīcu i vīglumu apceļojūt dzymtuos vītys i gabaleņu energejis rauga pajimt leidza.

Fotogalerejā: festivalu “Lipa kust” i “Omotu stuosti” nūtikšona Namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte”, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv