Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

15. augustā Aglyunā teik svieteiti Vysusvātuokuos Jaunovys Marijis Dabasūs uzjimšonys svātki. Ari itūgod Aglyunā saplyust svātcelinīki nu vysaidu Latvejis i pasauļa pušu. Raudzejom apzynuot vairuokus cylvākus, kuri svātceļuojumā īt jau na pyrmū reizi, apkūpuot jūs redzīņus i motivaceju dūtīs itymā na vīnkuoršajā guojīnī.

Edgars Reinis Slavinskis īt svātceļuojumā jau 12 godus, nu suoku jis “guoja” bārna rateņūs, piečuok jau pats ar sovim spākim. Vaicuots par juo motivaceju dūtīs taidā guojīnī, jis apsadūmojūt soka, ka cīši svareigi ir tī sovi cylvāki, ar kurim sevkurs dūdās ceļā. “Mes vīnojamēs, dzīdūt dzīsmis, dolūtīs sovuos prīcuos i bāduos, tuos sarunys ir cīši vierteigys.” Edgars stuosta, ka kotrā svātceļuojumā ir kaidys na viņ palīkūšys atminis, tok vysspūdruok atmiņā laikam palīk talantu šovi, kuri asūt gona īspaideigi i interesanti. Edgars ari pastreipoj, ka godu gaitā īt nu vīnys i tuos pošys draudzis, deļtam tuos ļauds gondreiž voi palykuši par vēļ vīnu lelu saimi, kur vysim kūpā ir lela prīca i lapnums sasnēgt Aglyunys baziliku.

Sovpus Lita Klepere ir svātcelineica ar pīredzi. Jei 1995. godā Rēzeknis nūvoda Sarkaņu Jaunovys Marijis bezvaineiguos ījimšonys Romys katuoļu bazneicā sajēme kristeibu sakramentu i, kai poša soka, piec tuo apzynuotuok i dziļuok meklējuse sasaisti ar Dīvu i kristeigū ticeibu. Itūgod Lita jau 26. reizi byus svātceļuojuma grupys organizatore. Sovu motivaceju dūtīs ceļā Lita raksturoj kai vareibu izīt nu komforta zonys, nu kasdīnys klopotu, dorbu i pīnuokumu. “Cik asmu saprotuse, tei ir vareiba pylnvierteiguok izdzeivuot kotru šaļti, byut stypri pateiceiguokam par vysu, kū dzeivē sajemam, uztvert kotru dīnu kai jaunu nūdaļu.” Lita pīzeist, ka dzeive cytu reizi var palikt par maratonu, kur dorbs dzan dorbu i saīt pagurt na viņ fiziski, tok i gareigi, deļtam svātceļuojums koč reizi godā ļaun sevi saprast i drupeit sakuortuot.

Kai stuosta Lita, interesanti asūt tys, ka ceļā veidojās dialogs storp dažaidim cylvākim i paaudzem. Kotram ir sovys interesis, gaume, izpratne par lītu sakareibom, tok, asūt ceļā, vysi taipoš ir vīnuoti iz vīnu mierki.

Ausma Sprukte-Kozule itūgod svātceļuojumā dūsīs jau 16. reizi. Jei stuosta: “Ka suokumā tei motivaceja īt beja vaira saisteita ar taidu kai pīdzeivuojumu i emoceju giušonu, tod niu tei ir sova veida meditaceja, īspieja reizi godā pabyut ar sevi, sovom dūmom i vierteibom, meklēt rysynuojumu koč kaidom suopem i puordzeivuojumim voi taišni ūtraižuok – padūmuot par tū, kas da šam ir bejs labi i izadevs. Pyrmom kuortom, prūtams, tei ir ari lyugšona i kotru reizi par koč kū cytu – suocūt ar koč kaidu vīnkuoršu gribiešonu giut panuokumus vuiceibuos i dorbā, leidz krītni dziļuokom vierteibom kai saimis veseleiba, laime i byušona kūpā.” Jei, dolūtēs sovuos atmiņuos par pīdzeivuojumim svātceļuojumu laikā, atguodoj: “Vīna nu spylgtuokūs atmiņu ir, ka kotru reizi, kod tyvojamēs Aulejai, napacīteigi veromēs, voi iz ceļa pi lauku sātys myus gaideis vīna vītejuo babeņa. Jai vysod leidza ir kaids kastruoļs ar zupu voi maiss ar uobelim, ar kū pacīneit. Jei uztyc mums ari sovys vajadzeibys, par kū tuoļuok, īmūt da Aglyunai, mes vysi kūpā lyudzamēs. Cīši smaideit līk ari Andzeļu draudzis prāvests Andris Sprukts, kurs kai vokorā, tai nu reita vysai grupai ar mašini pīvad kolnu ar gordim saļdiejumim.” Ausma ari pīzeist, ka, īmūt nu vīnys draudzis, vysi guojieji ir palykuši par cyts cyta saimis daļu. Interesanti, ka daži nu guojieju, kuri nazkod ceļu suoce, byudami rotūs, niu jau pabeigs vydsškolu. “Tys ir taids eistyns sirdsceļš i jaunys energejis olūts,” tai Ausma Sprukte-Kozule.

Anna Medne vysmoz div reizis ir guojuse iz Aglyunu ari nu Reigys, tok kūpumā svātceļuojumūs ir īts vaira nakai desmit reižu. Jei stuosta, ka deļ juos tei ir vareiba atsaslēgt nu vysa, kas kasdīnā traucej, ir breineigi īgrimt lyugšonuos, izbaudeit klusuma stuņdis i pasavērt iz dobu, cylvākim i pasauli kūpumā nu cyta skotu punkta, tai vuicūtīs saskateit vysaiduokus seikumus, kurus kasdīnā napamonom. Anna ari doluos sovā pīredzē, ka 2017. goda augusta suokumā jei sasalauluoja ar veiru i pavysam dreiži piec ceremonejis devēs iz Aglyunu nu Ludzys nūvoda Isnaudys. Veirs tūlaik palyka dorbā, tok sagaideja jū Aglyunā, i tei asūt bejuse cīši saviļņojūša sasatikšona.

Ar sovu pīredzi doluos ari Zane Grudule: “Par reizi varu pībiļst, ka munys attīceibys ar bazneicu nav izteikti styprys – tū apmekleju Zīmyssvātkūs, Leldīnē, ka draudzē ir kaidi eipaši nūtykumi i vēļ ap Aglyunys svātku laiku. Vystik dūšonuos iz Aglyunu kuojom vysod bejuse vylynūša – kai ir iz nedeļu tikt pasaulī, kas vystik ir tuoli nu kasdīnys ritma i pīredzis?” Zane doluos sovā pīredzē, ka reiz svātcelinīku grupa kaidā krustuojumā aizsuovuse greizi i apguojuši Lubuona azaram pa ūtru pusi, tai dalīkūt sovam guojumam vēļ 25 kilometrus. Vystik ari plānuotī celi asūt na mozuok interesanti – pa taisnū cauri pļovom, labeibys laukim i puori pošu taiseitom laipom, pa nalelim meža celenim, tai puorsteidzūt kaidu attuoluoku sātu saiminīkus. “Īsadūmojit, pieški nu meža stygys izlein 50 cylvāku grupa ar krystu, karūgu i ruporu prīškgolā!” Zane ari stuosta, ka juos svātceļuojuma grupeņai kotru vokoru beja ekskluzivs šovs – “Žārej prīsteri”, kod skali i mutiski voi anonimi, pīrokstūt iz lapenis, bejuse vareiba aizdūt jebkaidu vaicuojumu. Ari tūs, kuri vysleidz teik skaiteiti par naārtim, pīmāram, kū bazneica dūmoj par homoseksualitati, kaids ir bazneicys pamatuojums, ka da lauleibu nadreikst byut intimu attīceibu, i cyti leidzeigi vaicuojumi. “Tys, voi es pīkreitu atbiļdem, ir cyts vaicuojums, vystik tys labi paruoda, ka svātceļuojumā nav styngra i steiva vide, kai tys varātu ruodeitīs, tok atvārta dialogam,” stuosta Zane. Jei pīzeist, ka kotram ir cyta motivaceja, deļkam dūtīs ceļā, deļ juos tys asūt veids, kai nūregulēt sovu īškejū kompasu, aizīmūt nedelis restartā cytā pasaulī, i atguodynuot sev pošai tū, kas i deļkam ir eistyn svareigs.