Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Itūvosor Latgolā treis cīmi – Dekšuoris Rēzeknis nūvodā, Peliecs Preiļu nūvodā i Leiksna Augšdaugovys nūvodā – dabuoja nūzeimiegu atzineibu. Tei ir atpazeistameibys zeime “Vīdais cīms 2024”, kuru itūgod izapeļnejušys viņ ostonis vītys Latvejā. Portals lakuga.lv auditorejis aptaujā nūskaidruoja, ka daļa skaiteituoju vysā nazyna, kas eistyn ir vīdais cīms i kas tymā nūteik, deļtuo uzrunuoti diveju cīmu – Dekšuoru i Leiknsys zynūšuokī puorstuovi, kab vaira īpazeitu cīmu kūpīnu, vierteibys, leluokūs sasnāgumus i mierkus iz prīšku.

Vīduma atslāga – stypra kūpīna

Vaira nakai puse portala lakuga.lv skaiteituoju socialūs teiklu aptaujuos nūruodeja, ka jim nav skaidreibys, kai definejams apzeimejums “vīdais cīms”. 

Vīnuotys definicejis tam nav, tok pamatdūma ari cīmu puorstuovim interpretajama leidzeigi. “Vīdais cīms saistuos ar gudrim cylvākim, kas nagaida paleidzeibys i nasažāloj, bet izdūmoj i dora poši. Golvonuo dūma, kab patyktu pošim i cytim, kai ari pīsaisteitu jaunus dzeivuotuojus,” soka Dekšuoru cīma bejušuo dzeivuotuoju konsultativuos padūmis vadeituoja, niu Rēzeknis nūvoda deputate Jolanta Smane (“Nacionaluo Apvīneiba”).

“Vīdais cīms ir aktiva lauku kūpīna, kas nagaida, bet kūpeigi struodoj, kab uzlobuotu ekonomiskūs, sociālūs i cytus apstuokļus sovā lauku cīmatā,” tai izsver bīdreibys “Myusu Leiksna” vaļdis prīšksādātuoja Ieva Kudiņa.

“Vīdūs cīmu” atpazeistameibys zeimis konkursu organizej bīdreiba “Latvejis Lauku forums”. Tuo projektu koordinatore Anda Šarkovska skaidroj: “Atpazeistameibys zeime teik pīškierta par attīceigū godu i tai vysā nav termeņa, tok aicynojam tū atjaunuot, kam vīdums ir maineits i ir byutiski, ka tys atsateista. […] Ik piec treis godu cīmim ir vareiba pīsateikt atpazeistameibys zeimei nu jauna. Itūšaļt atpazeistameibys zeime snādz atpazeistameibu, publicitati, vareibu byut daļai nu vīdūs cīmu teikla. Tei snādz vareibu cīmim aplīcynuot sovu variešonu i vīdumu. Ir pīmāri, kur zeime ir paleidziejuse cīmim, īmūt pi pošvaļdeibys, izvierzūt sovys vajadzeibys prioritatē. Cīmi īdvesmoj cyts cytu, dolās ar pīredzem, tai paleidzūt atsateisteit i atrast jaunus rysynuojumus.”

Sovpus portala skaiteituoji aptaujuos nūruoda, ka vīdais cīms jim asociejās ar strategisku, jāgpylnu vītejūs dzeivi sakūptā vidē. Aktivu, daudzveideigu, gūdeigu kūpīnu, kas nagaida, bet dora.

Cīmus īkustynoj cylvāki ar lelim apgrīzīnim

Leiksnys puorstuovi sevi sauc par aktivu pīpiļsātys cīmu ar rodūšim i dorbuotīs gribūšim dzeivuotuojim. Cīmā ir 12 bīdreibys, kas kūpā ar vītejūs iniciativom eistynoj projektus i īvīš inovacejis. Bīdreiba “Myusu Leiksnai” ir vīna nu aktivuokūs, kas ari dasaceja sovu apleicīni konkursam.

Sovpus Dekšuorēs dorbojās treis bīdreibys i septeni amatermuokslys kolektivi. Jolanta Smane izsver, ka cīmā daudzi kas atkareigs nu cylvāku vyspuorejis īsaistis i jūs apgrīzīņu. Par pīmāru, poša Jolanta Dekšuorēs atsagrīze piec vairuoku godu dzeivis Reigā i taidi ir vēļ cyti pīmāri, kas intensivū leluos piļsātys dzeivis rytmu atvad leidza iz lauku cīmu. Interveju ar Jolantu vari puorskaiteit ITE.

“Andris Višnevskis nu “Obelisk Farm” īkustynuoja cīmu ar kanepem. Vītejī ir īsasiediejuši, jim vyss ir labi, bet ir cyti cylvāki ar cytu tempu i apgrīzīnim, energeju i īškejū dzinuli. Tys nūteik pamozeišam. Nav tai, ka niu es koč kū izdūmoju, i par reizi vysi skrīs dareit. Suokumā beja taids syunu cīma periods,” par cīma aktivū kūpīnu stuosta Jolanta.

Taipat svareiga ir ari jaunu cylvāku īsaiste. Jolanta pīmiņ, ka Dekšuorēs ir stypri i talanteigi jaunīši, par pīmāru, Sandis Mesters, Ainārs Kiserovskis i cyti, kas īsasaista kūpīnys dzeivē, kotrys puorzynojūt sovu lauceni. 

Ari bīdreibys “Myusu Leiksnai” puorstuove Ieva Kudiņa nūruoda: “Myusu cīma golvonais atslāgs ir aktivi i uzjiemeigi pogosta dzeivuotuoji, vairuokys aktivys bīdreibys, kurys eistynoj projektus. Svareiga ari ir sadarbeiba sovā vydā i atbolstūši vītejī uzjiemieji, kuri ar finansejumu atbolsta myusu pasuokumus.”

Konkursa organizatori izsver, ka ari jī radz i jiut, ka gribiešona sajimt “Vīduo cīma”zeimi ir uzmundrynuojuse i salīdiejuse vysaidu sektoru puorstuovus cīmā sadarbeibai iz vīnuotu mierki.  “Itūgod pyrmū reizi lykom leluoku uzsvoru iz strategiskumu i naviņ dalinīki nu Latgolys, tok ari cytvīt aplīcynuoja, ka tys ir paleidziejs saīt kūpā aktivajim dzeivuotuojim nu dažaidu bīdreibu i atrast tū kūpejū redziejumu par sovu dzeivis vītu i tū, kur vysi kūpeigi īt,” nūruoda Anda Šarkovska.

Padareituo ir eistyn daudzi

Ituo gods “Vīduo cīma” atpazeistameibys sajiemieji nu vysaidu Latgolys nūvodu ir sevi pīruodejuši naviņ vuordūs, tok ari dorbūs. Kotrā nu cīmu ir padareitys svareigys lītys.

Par pīmāru, dekšuorīši jau ūtru godu dorbojās projektā “Darbeiguos kūpīnys”, kura laikā ir vareiba īpazeit cytu kūpīnu pīredzi i eistynuot vysaidys sovys idejis. Cīmam rakstureiguokuos aktivitatis ir vysaidys tolkys –  pučudūbis, krystu sakūpšonys, tolka pi leluo akmiņa, kai ari ir īrosts kulturbraucīņs pi senioru. Taipat vītejī īsaisaista ari zīduošonā i prīcys dūšonā cytim – duovonys vīntuļajim seniorim, duovonys zīdoj ari uzjiemieji, vysaidu dekoru izgataveišona, zibakcejis, pasuokumi. Eipaši izceļami ir vīdī rysynuojumi kai “Aizved mani” sūleņš, pošapsakalpuošonys autoserviss, robotizāta ferma i cytys aktivitatis.

“Idejis atīt pošys. Ir tai, ka daudzreiz dzeivuotuoju padūmē idejis teik apdūmuotys. Cytureiz tuos teik nūlyktys molā, kam nav laika, datryukst finansejuma voi vēļ koč kuo. Tok daīt ūtrei reize, eistynais laiks, kod ideju izceļ nu kuldys i var eistynuot,” tai Jolanta.

Taipat ari Leiksnā teik eistynuoti rodūši rysynuojumi atteisteibai, jiutoma stypra leidzdaleibys pīeja i ilgtermena atteisteibys redziejums. Eipaši viereiba veļteita zaļajam dzeivisveidam, kab uzlobuotu dzeivis kvalitati laukūs. Īrosta līta ir vysaidys sakūpšonys tolkys. Tī napaseņ aizvadeits bejušuos pamatškolys absolventu salyduojums, eistynuots projekts par Leiksnys prūda teireišonu. Īcarāts ari lobīkuortuot pludmali, īreikuot stendu Patmaļu kopsātā, kai ari vaira pīdūmuot pi digitalūs reiku īvīsšonys.

“Leiksnā ir aktiva kulturys dzeive, kūpeigi teik svieteiti vysaidi svātki, par pīmāru, Boltuo goldauta, 18. novembra, Leldīne, Juoņa dīna. Svātku eistynuošonā aktivi īsasaista ari dzeivuotuoji. Teik reikuotys vysaidys sakūpšonys tolkys vysā cīmatā. Pādejais leluokais eistynuotais projkets ir Sirds duorzs pi Leiksnys Jezus Sirds Romys katuoļu bazneicys, kura sakūpšonā īsaistās vysi kūpīnys dzeivuotoji. Jī ari regulari bazneicu kūp, kam ir sadaleits uzkūpšonys grafiks. Itūšaļt teik eistynuots apmainis tierdzeņš, kurs nūtiek kotru svātdīni – dzeivuotuoji apsamaina ar pošaudzātim produktim,” stuosta Ieva Kudiņa.

Eistynuotuos aktivitatis radejušys puormanis na tikai apleicīnī, tok ari pošūs cylvākūs. “Myusu pasuokumūs vaira pasaruoda cylvāki, kas seņuok mozuok beja radzami. Tī, kas nikuo naapmeklēja, niu grib vaira pakomunicēt, sasatikt ar cytim. Barjera ir puorlyuzuse. Cīši daudzi ir paleidziejs, ka pārnejā godā daudzi runuojom ar īdzeivuotuoju padūmem, īpasazynom ar intersantim cylvākim ite pat Latgolā. Tys ļuove byut drūsmeiguokim i dareit vaira,” tai dekšuorīte Jolanta.

Skumeiga viests, ka Dekšāru pamatškolā niu tyka aizvadeits pādejais vuiceibu gods i tei tiks slāgta, bet tuos vītā dekšuorīši cer attaiseit kūpīnys resursu centru. “Vajag centru, kur cylvākim sasatikt i pasadorbuot – vysaida vacuma ļaudim pasavērt kinys, saspēlēt golda spēlis, sasatikt i parunuot,” nūruoda Jolanta.

Jei ari pīzeist, ka ir svariegi paruodeit bārnim i jaunīšim, ka ite ir, kū dareit. I kab pavadeitais laiks cīmā asociātūs ar pīdzeivuojumim.“ Dekšuoris – tei ir laimeiguos bierneibys zeme. Niu bārni ite braukoj ar ritinim iz veikalu, dorbojās ar supim. Kod bārni izaugs leli, jim nūteikti gribēsīs koč kū izdareit Dekšuoru lobā. Atsagrīzt, struoduot, dzeivuot ite,” tai aktivuo dekšuorīte Jolanta.

Mozūs cīmu problema – cylvāku deficits

Styprys kūpīnys pamatā ir stabils cylvākresruss, tok, kai zynoms, ar tū vysuos lauku apleicīnēs Latgolā ir problemys. Tū nanūlīdz ari “Vīdūs cīmu” puorstuovi. Par pīmāru, itamā godā Dekšuorēs registrāti tik 600 dzeivuotuoji.

“Tys ir cīši dramatiski, kam 20 godu atpakaļ beja 1600 dzeivuotoju. Itūs godu laikā 1000 ir pagaisuse. Taipat 600 ir tikai iz papeira – daļa ir uorzemēs, kaids ir vīnkuorši deklarāts, tok ite nadzeivoj. Realitatē varātu byut kaidi 200–300. Myusu dīnuos ir juoatguodoj, ka vysur laukūs ir cylvāku deficits. Ir juosatur kūpā, cytam cyts juoatbolsta, juosadola ar informaceju. Ka kotrys dzeivuos pats par sevi, mes tai tuoli natiksim,” soka Jolanta Smane.

Sovpus Leiksnā pārnejā godā uzskaiteita drupeit vaira nakai 1000 cylvāku. “Myusu leluokais izaicynuojums ir nalelais dzeivuotuoju skaits, kai ari jaunu saimu pīsaisteišona. Ari bīdreibys “Myusu Leiksna” mierkis ir veiduot taidu vidi apleik, kab jaunys saimis ar bārnim grybātu palikt dzeivuot ite,“ nūruoda Ieva Kudiņa.

Ari dekšuorīšim vīns nu golvonūs izaicynuojumu ir pīsaisteit jaunus cylvākus. Jolanta Smane pīzeist, ka pamozeišam tys izadūd – ir atguojušys jaunys saimis ar bārnim, nūpierkti eipašumi. Taipat jī izsver, ka ir atvārti jaunim, aktivim cylvākim. “Ir telpys, kur par mozu īris naudu var īt dorbuotīs, īrēt pasuokumim. Dekšuoris ir palykušys kai taids zeimyns, cylvāki grib ar mums asociētīs. Par pīmāru, Lauris Zalāns breivpruoteigi pīduovuoja nūvadeit pasuokumu. Jam ite dzeivoj vacuomuote i jis ar lapnumu atzeist sovys saknis ite. Taipat ari Skuteļu Juoņs vaira nasoka, ka ir nu Varakļuonu,” pasasmej Jolanta.

Jolanta pīzeist, ka ir svareigi muocēt pareizi pastuosteit par sovim dorbim i saprast, cik vierteigys lītys teik dareitys. Juomuok pasalīleit, paruodeit cytim i īdvesmuot.

“Statuss ir kai vareiba salikt kūpā padareitūs dorbus i saprast, ka asam vierteiguoki, nakai kasdīnā ruodīs, kai ari īdviesmi dorbuotīs tuoļuok. Zeime nūteikti dūd Leiksnai atpazeistameibu plotuokā mārūgā,” atpazeistameibys zeimis nūzeimi skaidroj Ieva Kudiņa nu Leiksnys.

“Ir cīmi, kurim ceļš iz atpazeistameibys zeimi, žurejis komentari nu cytu godu ir paleidziejs pamaneit vajadzeigū, kab arviņ atsateisteitu, kab īsakļautu aktivajā darbeibā vysys vacumgrupys, kab dažaiduotu aktivitatis, muoceitūs sadarbeibu ar pošvaļdeibu, vītejim uzjiemiejim, “ tai “Vīdūs cīmu” konkursa organizatoru puorstuove Anda Šarkovska.

Portala lakuga.lv skaiteituoji nūruoda, ka cytu gods iz vīduo cīma atpazeistameibys zeimi varātu pretendēt Malnova, Stabuļnīki, Rogovka i ari Aglyuna. Īprīšk “Vīduo cīma” zeimi Latgolā beja sajāmuse Bebrene Augšdaugovys nūvodā, Rudzāti Leivuona nūvodā, kai ari Smeļteri Preiļu i Upīte Bolvu nūvodā.