Nūticēt sev i sovai volūdai – ar himnys publiciešonu nūsaslāguse nūmetne “Sūpluok”

Nūticēt sev i sovai volūdai – ar himnys publiciešonu nūsaslāguse nūmetne “Sūpluok”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu 11. da 18. augusta Latgalīšu kulturys bīdreiba reikuoja pusaudžu i jaunīšu nūmetni “Sūpluok, itamā reizē ar “Rita Wessius Foundation” (Zvīdreja) atbolstu, informej nūmetnis organizatori. Itūgod īraksteita ari nūmetnis himna i tai sataiseits videoklips.

Nūmetnē “Sūpluok” sevkuru godu teik realizāta kaida konkreta ideja – paguojušajā godā tyka lūceita saimis tema, puorvieršūt dzymtu stuostus ceļojūšā izstuodē. Itymā godā nūmetnis daleibnīki īsadzilinuoja ideņtitatis, socialūs lūmu i izdzeivuošonys vaicuojumūs, kūpeigi veidojūt sovu socialūs lūmu maskys, īmūt puorguojīņūs, vuicūtīs kai izdzeivuošonys prasmis mežā, tai sasadorbuot, pījimt vīnam ūtru dažaiduos situacejuos. Dūmuots i par filozofiskim vaicuojumim, par pīvadumu:  “Kas ir laime? Kas ir pīaudzs cylvāks? Kas satur sūpluok sabīdreibu? Kai veidojās draudzeiba? Kod mes sasajiutam breivi? Lobuok ir byut laimeigam voi gudram? Kas var gluobt pasauli?” Vīns nu nūmetnis pamataizdavumu ir pastreipuot sevkura cylvāka individualitati i unikalitati, kai ari vuiceitīs pījimtī cytaidū.

“Nūmetne “Sūpluok” jau pošā suokumā beja īcarāta i izdūmuota tai, ka tei ir latgaliskūs tradiceju, latgaliskūs vierteibu nūdūšona jaunajom paaudzem. Tok sevkurys tradicejis, aktivitatis suokumā ir cylvāks, kas tyc idejai. Taidi cylvāki ir “Sūpluok” komandā. Mums ir atraktivi, zynuotkuori, uorkuorteigi rodūši daleibnīki i pīredziejuši, vysaidys jūmys puorstuovūši nūdarbeibu vadeituoji. Kas ir svareigi, mes jāgpylni pavodom vosorys laiku i vysi kūpā augam. Varbyut nadaudz skumeigi, ka ruodom, cik saistūšs ir izzinis pasauļs, cik daudzveideigi lītys var īsavuiceit, bet tys tai nanūteik vyspuorizgleitojūšā školā. Myusu sūpluokīši vuicuos lītys ar prīcu, tok nivīns voi reši kurs soka, ka grib piec vosorys atsagrīzt školā,” atzeist nūmetnis vadeituoja Lolita Kivleniece-Kuznecova.

“Nūmetne „Sūpluok” ir nūmetne, kur dažaida vacuma bārni vuicuos sasadorbuot, dzeivuot kūpā, izdzeivuot, atrast sovu vītu i pījimt cytaidū. Justīs labi, justīs kai lelā saimē,” papyldynoj nūmetnis pedagoge Sandra Juste.

“Itei nūmetne ir fantastiska. Tei jaunīšim dūd vareibu izprast latgalīšu kulturu, latgalīšu volūdu, sūpluok byušonys prīcu i tai vīglai var īsavuiceit jaunys zynuošonys i prasmis,” nūruoda nūmetnis pedagogs Kristaps Višs. Sovpus cyts pedagogs Kristofers Justs papyldynoj: “Nūmetnis atslāgs ir pošā nūmetnis nūsaukumā, partū ka pat pats kautreiguokais i introvertuokais bārns ite atrūn kaidu, ar kū byut sūpluok – mes vysi asam vīna lela saime.”

“Skaistuokais nūmetnē ir tys, ka tei paleidz augt na tik bārnim, bet ari pedagogim, vacuokim i kūpīnai kai taidai – tys, kū mes nedelis laikā asam spiejeigi realizēt caur pošizziņu, performancem, dzīsmem, pīdzeivuojumim i vīns ūtra īpazeišonu, sevkuru godu ir kai pylnvierteiga dzeive, kas izdzeivuota vīnys nedelis laikā. Itei nūmetne i tuos daleibnīki dūd cereibu, ka pasauļs, kū nūdūsim taidys jaunuos paaudzis rūkuos, byus samīļuots, zaļs i drūseibā,” soka nūmetnis pedagoge Evika Muizniece.

“Trokuok kai vaļsts aizsardzeibys vuiceibys nūmetnē” – tai teik raksturuota nūmetnis kasdīna i sporta nūdarbeibys. Bet storp poštaiseitim batikuotim i balynuotim kraklym, jaunatrostim draugim, izprostom latgalīšu vuordu nūzeimem i izjustim dzymtu stuostim, divūs naktī puori vysai Rogovkai skaņ Latvejis himna ar komentaru: “Emīl, nūspielej kū vysi zyna!” Meitinis jau dzīd symtim dzīšmu, bet puišim vēļ juopasavuica.

Pošu daleibnīku sauktī atslāga vuordi par nūmetni ir: jautrys emocejis, labi pavadeits laiks, jaunys zynuošonys, jauni draugi, saime, lobys atminis iz vysu dzeivi, kūpeiba, sūpluok, breineiga vieta, kur labi pavadeit laiku, rodūša vīta.

Ituo goda vīns nu nūtykumu beja nūmetnis himnys studejis īroksts. Himna radeita Kristapa Viša nūdarbeibuos i īraksteita Māra Keiša “Bigmaar’s Records” studejā, tai sataiseits ari videoklips.

“Nūticēt sev, sovai volūdai i sūpluok byušonai – tys ir pamatu pamats myusu nūmetnei i kasdīnai uorpus nūmetnis,” dūmojūt jau par nuokušū nūmetni, soka idejis autore i vīna nu nūmetnis pedagogem Ilga Šuplinska.