Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ka dūmuot voi runuot par radeju i masu medejim Latgolā, vīns nu atslāga cylvāku ir Renāte Lazdiņa. Juos bolss zynoms nu raidejumim “Pi myusim Latgolā”, “Kolnasāta”, tok jau ostoņu godu garumā Renātis puorziņā ir ari Latvejis Radejis Latgolys studeja. Sarunā vaira par medeju vidi regionā i ar tū saisteitim izaicynuojumim.

Pasadolūt sovā pīredzē i atmiņuos, Renāte stuosta, ka pyrma kaidys šaļts jei beja styngri puorlīcynuota, ka nikod naatsagrīzs iz dzeivi Rēzeknē. Jei tū apsauc par mozuos piļsātys dzeivuotuoja dūmuošonu, kod ir gribiešona tikt paceli nu sovu četru sīnu, īt tuoļuok, augšuok i vairuok. Kaidu laiku padzeivuojuse Reigā i piečuok kaidu laiku ari Italejis golvyspiļsātā Romā, draudzinis aicynuota, Renāte vystik atsagrīze Rēzeknē.

Tu atsagrīzi Rēzeknē deļ avanturys, tok nūsabāzieji iz ilguoku palikšonu. Pastuoti, kai tai saguoja?

Es atsagrīžu iz Rēzekni, partū ka muna draudzine, kura nūsadorbuoja ar biznesu, cīši gribēja īsaguļdeit informativajā jūmā, paaicynuoja mani i mes sataisejom avīzi “Lietišķā Latgale”. Es tod beju saleidzynūši jauna i lobpruot īsamešu avanturā, kas beja daleiba avīzis izdūšonā. Vyss beja skaisti da breiža, kod saprotom, ka tys vysleidz ir finansiali smogs projekts. Jamūt vārā, ka mes dzeivojam regionā, ari niu ir gryuts, tok ari agruok beja gryuts ar reklamdeviejim. Tok iz kuo avīze var dzeivuot – voi nu tu esi zam kaidys politiskuos partejis, voi esi pakļauts reklamys tiergam, sovpus reklamys tiergs ir cīši mozs. Jaunam izdavumam, kuram vēļ nav sovys auditorejis, ir cīši gryuts dabuot reklamu, ari ar abonentim beja gryuts. I na deļtam, ka avīze beja švaka, tok deļtuo, kab dabuot klauseituoju, skateituoju voi laseituoju, vysod ir vajadzeigs laiks, jo vyss, kas saistuos ar informaceju i tū, kai mes losom, veromēs i klausomēs, tys vyss ir par stidzeņom, kaidys mes kasdīnā staigojam, tī ir myusu parodumi. Deļkuo parosti izaguož cylvāku 1. janvara apsajimšonys? Deļtuo, ka tei ir parodumu maiņa i tam pat organisms teiri fiziski pretojās. Tai mes 7-8 mienešus izdevem avīzi i ar gūdu nūguojom nu tuo tierga, tok tei beja cīši interesanta pīredze.

Tod beja pūsmys, kod suocem ar Lauru Sondori, Teni Bikovski i vēļ dažim medeju jūmys cylvākim pīsadaleit NEPLP (Nacionaluo elektroniskūs plošsazinis leidzekļu padūme – L.S.) konkursūs iz radejis raidejumu taiseišonu. Mums tūlaik jau vysim beja leluoka vai mozuoka pīredze radejis dorbā, i mes izdūmuojom, ka varātu sasadorbuot ar radejom i taiseit raidejumus. Tai mes nūpītni suocem taiseit raidejumus, kuri saucēs “Pi myusim Latgolā”, kas skanēja vītejuos stacejuos. Tok laikam saguoja tai, ka mes gona labi sevi paruodejom, i tod, asūt nazkaidā publiskā pasuokumā, mani uzrunuoja Latvejis Radejis kolegi. Tai es suoču struoduot Latvejis Radejis uorštatā.

Kurā šaļtī roduos ideja, ka Latgolā vajag Latvejis Radejis studeju?

Piec Krymys aneksejis Latvejis medeju vidē i politikā suoce vaira dūmuot par tū, cik svareigi ir styprynuot informativū telpu, partū ka konkrets pīmārs beja Ukrainā, kai nūteik, kod cylvāki dzeivoj dažaiduos informacejis plyusmuos i eistineibā pat vaira nasaprūt, kur ir patīseiba i kur jim “ībaroj” kaidu informaceju. Leidz ar tū NEPLP aktivi guoja ar ideju, ka itamā jūmā vajag taiseit kaidu eipašu Latgolys medeju programu. Tai div godus piec Krymys aneksejis roduos Latvejis Radejis Latgolys studeja, zeimojās 2016. godā.

Nu 2025. gods Latvejā byus vīnuotais sabīdryskais medejs, prūti, Latvejis Radeju apvīnuos ar Latvejis Televizeju. Kaidys ir tovys dūmys – apsavīnuošona ir vajadzeiga voi vystik nav napīcīšama?

Pa munam, eisti nav taida pareizi voi napareizi. Tei sevkurā gadejumā ir vierzeiba. Sevkuram normalam mozam voi lelam uzjāmumam ir vajadzeiga atteisteiba, jauni mierki i vierzīni. Daudzuos Eiropys vaļstīs sabīdryskī medeji ir apvīnuoti, modeli, kaidā veidā apvīnuoti, atsaškir. Pa munam, apvīnuotais medejs ir tik laika vaicuojums, vīns nu vīnkuoršuokūs īmesļu ir optimizaceja. Prūtams, apvīnojūt medejus, pastuov riski, par pīmāru, ka politiskais spīdīņs iz vīnu medeju var palikt leluoks. Tok, ka tys ir apvīnuots medejs, tam ir ari sovs potencials, pīmāram, kūpeigi televizejis i radejis projekti, resursu optimizaceja. Prūtams, ka tys byus izaicynuojums. Tys pasaruoda ari cytuos vaļstīs, ka regionūs žurnalisti palīk par taidim universalim kareivim. Jau tai mes runojam par tū, ka regionūs nav vīgli dzeivuot, tok te vēļ īspieju leiminī pastuov tys, ka žurnalistim byus papyldu juoizaudzej kompetencis. Juosoka, ka resursu optimizacejis ziņā apsavīnuošona ir tik normala, tok otkon cylvāku izdadzynuošonys ziņā tys ir zynoms rysks. Nav vīgli struoduot taidā dīnys žurnalistikā, kod tev kotru dīnu ir juoražoj materials, tys ir izaicynūšs i izdadzynojūšs process. Es pīļaunu, ka pyrma godu desmit tys beja drupeit mozuok izdadzynojūšs process, par tū, ka niu kluot ir guojuši socialī medeji, kas tev naļaun atsluobt i atīt nu temys. Myusu mierkis ir snēgt kvalitativu i puorbaudeitu informaceju, tok tymā pošā laikā izgleituot cylvākus, kab jī spātu nūdaleit vīnkuoršu veidūkli nu objektivys žurnalistikys, i socialūs medeju laikmatā tys ir cīši gryuši.

Informacejis puorpiļneibys laikmatā sasnēgt auditoreju nav vīgls aizdavums, voi varbyut muns redzīņs ir klaidains i radejai regionā ar tū nav problemu?

Pīmāram, Daugovpiļs auditoreju sasnēgt i uzrunuot ir gryuši. Pa munam, Daugovpiļs jiut i ilgi napījam svešūs. Pīmāram, mes, Latgolys studeja, fiziski atsarūnam Rēzeknē, tok mums ir ari cylvāki Daugovpilī. Kod mes studejis socialajūs medejūs līkam īrokstus, jī nazkai jiut, ka mes informaceju līkam nu Rēzeknis, i tei naaizīt plotuok. Mes intervejom breineigus Daugovpiļs cylvākus par dažaidom interesantom i svareigom lītom, tok socialajūs medejūs mums nasaīt sasnēgt tū auditoreju, partū ir sajiuta, ka daugovpilīši zyna, nu kurīnis tei informaceja teik lykta. Deļtam ir svareigi byut tī iz vītys.

Principā sevkurā vītā regionalī žurnalisti ir cīši svareigi, iz vītys cylvāks var īdūt leluoku kontekstu sevkuram stuostam. Kotrys žurnalists, kurs atbrauks nu golvyspiļsātys, jis ari var izprast specifisku tēmu, īsadzilinuot, tok, kab nūgiut tū auru i dziļuokūs sluoņus, ir vajadzeigs laiks. Taipoš, ka vītejūs cylvākus intervej vītejais žurnalists i, pīmāram, taids, kurs atbraucs nu Reigys voi cytys vītys, jī runoj sovaižuok. Tys nav eisti par sliepšonu, tok veids, kai cylvāki runoj ar svešinīkim, ir drupeit sovaižuoks.

Portalu satori.lv i lakuga.lv diskusejā “Kai runuot ap Latgolu” socialantropologe Dace Dzenovska izasoka, ka par Latgolu ir juorunoj daudz, kab ar laiku byutu juorunoj mozuok. Kai tev redzīs, voi par Latgolu ir juorunoj vaira?

Nūteikti. Pa munam, vīna nu leluokūs problemu ir klusiešona i bailis suokt identificēt problemu, taipoš mums vysod ir bailis nu nazynomuo. Es pīļaunu, ka daudzim cylvākim, kurim pateik izasaceit par Latgolu, ir mozs voi pat nav nikaida prīškstota par Latgolu, jī varbyut ir bejuši Latgolā vīnu reizi caurbraucūt voi varbyut pat nikod nav bejuši. Bīži tev ir baist nu tuo, kū napazeisti. Attīceigi, kū vaira tu runoj, tū vaira tev pasaruoda dažaida informaceja, tu izzynoj arviņ vaira i tys bubuļs sasamazynoj. Tys ir taipoš, kai ītīt vacā sātā, tu varātu tī īīt i dzeivuot, tok nazkai drusku baile, vysi kokti tymsi i nasaprūtami, vysaidys vacys montys apleik. A tod tu īslēdz gaismu, pajem slūtu i suoc kuorteigi kotru koktu slauceit, mīreigi i ar cīnu. Vysu izslauki, īpasazeisti ar tū ustobu i sātu, i izaruod, ka nav tī nu kuo beisteitīs. Maņ redzīs, ka tai daudzim ir ari ar Latgolu, mums tok pošim nu seve nav baiļu.

Voi pa itū laiku tev ir bejušys švuorbys par sovu izvieli puorsaceļt iz dzeivi Rēzeknē?

Maņ gona bīži sev ir bejs vaicuojums, kū es te doru. Tok es poša ari apsazynoju, ka nagrybātu dzeivuot, pīmāram, Reigā. Te ir taids mozpiļsātys šarms, kas ir tamā drusku mozuokajā steigā.

Rēzeknē ir reizē i labi, i gryuši dzeivuot i struoduot. Gryuši deļtuo, ka ir lela varbyuteiba palikt provincialam i regionalam vuordu na lobuokajā izpratnē. Tu pagaisynoj plotuoku redziejumu. Lelys piļsātys dzan tempu i dinamiku, tev nav laika sēdēt iz vacim laurim i gaustīs par kaidom na viņ lītom. Sovpus mozpiļsātā tev ir drusku vaira laika palaizeit rānys, i tod, kod tu suoc tū dareit, ir vīgli īgrimt “vissirslikti.lv” stuovūklī. I tys jau byus ceļš na iz progresu, tok stagnaceu voi pat regresu. Tu palīc aptyvai taids “nu, ko tad jau mēs, te tādi maziņi…”

Maņ pateik tī ļauds, kuri, ari dzeivojūt mozā mīstā, verās plaši. Maņ cīši pateik Upeitis Andra (Slišāna – L.S.) teicīņs, ka Upeite ir pasauļa centrs. Tei ir tik pareiza dūmuošona! Deļtam, ka nav jau nikaidu rūbežu, mes poši tūs izlīkam.

Kū tu mozuokā mīstā dzeivoj, tū vaira tev ir juodora. Ka tu gribi, kab kas ta nūtyktu, tev pošam ir juopīsadola voi juoorganizej. Navar kai Reigā aizīt, atsasēst i pabubynuot, ka tev vēļ i nazkas napateik.

Pīkreitu tev par vajadzeibu īsasaisteit. Tok mes ari redzim, ka cylvākus ir cīši gryuši paviļkt iz sevkurom organizātom aktivitatem, kur nu aicynuot pošus dareit.

Cylvāku nagribiešona īsasaisteit ir ituo laika problema, jī ir nūguruši. Goreigais nūgurums pavalk fiziskū nūgurumu, a tys sovpus pavalk vysys depresejis i izdegšonys. A nūgurums ir nu informacejis puorpiļneibys, i tys ir tys lauceņš, kurā mes struodojam.

Nu vīnys pusis, informaceja ir vysleluokuo boguoteiba, nu ūtrys – tys ir leluokais īmeslis, deļkam mes nūgurstam. Kai jau tys teicīņs – kū mozuok zyni, tū lobuok guli!

Cylvāks ir nūgurs i jis nagribēs nikur īt, kluotyn jis pasaver TikTok voi cytu platformu eisūs video, kur dinamiski i ārti plaukstys attuolumā aizīt teatris, koncerts i cyti nūtykumi, sovpus īt iz pasuokumim nūzeimej pīsaceļt, sasagierbt, i tī tok vēļ byus juorunoj ar cylvākim! Teleponā nivīns tev napuormess voi tev moti teiri i kai tu izaver, sovpus izklaide cīši loba. Maņ redzīs, tys ari nav tik par regionim, tok kūpumā par vysurīni, vīnkuorši regionā ir mozuok cylvāku, deļtam jūs vēļ gryušuok savuokt.

Drupeit parunuosim par vēļ vīnu ituo laika problemu – muoņu viests. Nu tovys perspektivys – deļkuo cylvāki tik vīgli “pasavalk” iz muoņu viestim?

Daudz moz objektiva informaceja vairumā gadīņu nav tik interesanta. Deļtam, ka atseviški fakti ir mozuok interesanti, nakai skaļš veidūklis. Dezinformaceja, muoņu i pusmuoņu viests labi aizīt tautuos, deļtuo, ka tuos ir emocionalys, sensacionalys. Par itū temu breineigus skaidrojūšus materialus socialajūs medejūs taisa Inga Spriņge nu “ReBaltica”.

Kū emocionaluok teik pasnāgta informaceja, tū vaira tev juopīdūmoj, voi tys cylvāks vyspuor runoj kaut cik pītyvynuotai patīseibai.

Mums principā ir gryuši uzrunuot auditoreju, kas nūsaceiti ir ūtrā sīnys pusē, kai jau es īprīšk saceju, dabuot, kab cylvāks tev uzatycātu, tevi laseitu voi klauseitūs, ir cīši gryuši. Ka pļovā ir stidzeņa, jei vīnkuorši ir. Nūkuss snīgs i jei taipat byus. Tok, ka tu gribi pļovā jaunu stygu, cik reižu tev byus juopuorīt, kab taida izaveiduotu. Taišni tys pats ir ar medejim – dabuot, kab nu vīnys īstaiguotys stidzenis cylvāki puorītu iz jaunu stidzeņu, ir cīši gryuts.

Patīseibā gryušuokais ir tys, ka tu pat nazyni, kai uzrunuot tūs cylvākus. Na raudzeit skaidruot, ka cyti maloj, tok vysmoz īdūt tū, ka ir cyta veida redzīņs.

Tys nūteik na viņ uorzemēs, tok ari tepat, populari ļauds i politiki veidoj sev socialūs medeju kontus, kur kontroversionali pasnādz informaceju pa sovam. Tod tev vysu laiku juodūmoj, kuru daļu nu tuos informacejis tev ir juoatspākoj.

Vēļ vīns gona plotai diskutāts vaicuojums – Latvejā ir medeji latvyski i latgaliski, voi ir juopalīk ari medejam krīvyski, tok varbyut niu aktualuok byutu ukraiņu volūdys medejs?

Tys ir tys pats stuosts par stidzeņom. Var ari ukraiņu volūdā, tok, voi cylvāki puorlēks iz jaunu stidzeņu? Pa munam, te nav runa par volūdu, tok vaira par tū, voi mes pījamom vysu sovu sabīdreibu kaida jei ir, voi mes vīnkuorši stumam uorā vīnu sabīdreibys daļu. Mums ir tys malnais peilāns, kuru, ka vysu laiku spardeis ar kuojom, nikai navarēs īkļaut, tok tev vajag jū dabuot pi vīna saimis golda. Leidzekli var byut dažaidi, var runuot ari latvyski, tok acimradzūt tai uzrunys formai juobyut cytaižuokai. Maņ nav atbiļdis iz itū vaicuojumu, partū ka es nazynu, kai dabuot tū sabīdreibys daļu. Kai jau saceju, mes ari ar krīvu volūdu navarim uzrunuot tūs cylvākus, kas dzeivoj cytā informativajā laukā. Mums ir Latvejis Radeja 4, kas runoj krīvu volūdā, tok, voi tū klausuos ari tī, kam pruotā īsazūg vysaidys dūmys i puordūmys par vaļstiskū poziceju, kaidā mes itūšaļt asam?

Es zynu, ka muni kolegi, kuri niu struodoj mozuokumtauteibu kanalā, kas puorsvorā vystik ir krīvu volūdā, dora vīnkuorši puorciļviecisku dorba apjūmu. Sevkurā gadīnī izjimt krīvu volūdu nu medeju nav nikaida panaceja, nu tuo vyss pieški naizamaineis. Tok dūmoju, ka pakuopeniski vysu laiku tei “dava” ir juosamazynoj.

Leidzeigi ir ari ar latgalīšu volūdu. Pyrma kaidys šaļts, kod mes suocem Latvejis Radejā vaira runuot latgaliski, beja pretesteiba, cylvāki zvaneja iz “Breivū mikrofonu” i puormete mums, deļkam tei latgalīšu volūda, tei tok nimoz i nav volūda. Itūšaļt nu cīši reši goduos, ka kaids pīzvona. Tys zeimoj, ka pamozam pludynojūt tū volūdu īškā saturā, cylvāki pīrūn, vaira nav tik lelys agresejis i pretesteibys.

Nadaudz atīsim nu dorba vaicuojumu. Tu gona daudz esi ceļuojuse, cytreiz ari vīna poša. Pastuosti par sovu pīredzi – voi nav baist ceļuot vīnai?

Solo ceļuošona maņ ir gadejusēs, tok na cīši bīži. Bīžuok ir tai, ka es pīsamīdzu pi kaidys grupys, tok tei patīseibā ir eistyna izīšona nu komforta zonys – tu brauc iz kaidu vītu, kuru napazeisti, i tev vēļ juoīpasazeist ar jaunim cylvākim.

Es nūteikti īsoku cylvākim paraudzeit ceļuot taidā veidā, tok ite vajag darunuot, ka kaidam tys varātu byut ari cīši gryuši, partū ka taidā ceļuošonā tev ir juouzajam atbiļdeiba par sovu dzeivi. I te nav runa par tū, ka tev juoizavielej lēkt nu klints voi kai tamleidzeigi, atbiļdeiba tymā, ka tev juovar pasaceit pošam sev – es tū grybu, pasavērt iz sovu moku, saprast, ka nu tuo, kū es grybu, niu varu atsaļaut itū, atrast kaidu, kas pīduovoj tū, kū tu gribi i nūmīgt pūgu “pierkt”. Taidā veidā tu uzajem atbiļdeibu pīdzeivuot tū, kū tu gribi, i tys nimoz nav vīglys sūļs. Kam dažreiz vīgļuok ir pasaceit – nu, kū tod es, es jau tū navaru.

Es poša tik naseņ saprotu, ka daudzi cylvāki tai nadzeivoj. I ari es poša tai nadzeivoju vyscaur, tik atseviškuos šaļtīs raunu sevi uorā nu tuos kasdīnys rutinys. Deļtuo, ka maņ svareigi ir byut i pīdzeivuot, svareigi izkuopt nu komforta zonys, svareigi ir redzēt plotuok.