Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūreiz par nedelis kulturys īsacejumim ir pasaryupējuse muokslineica Laima Jurča. Jei stuosta, ka, atsagrīžūt Latgolā, atslāga vuords, kas pavoda juos kasdīnu i snādz pīpiļdejuma sajiutu, ir eistums. Te vyss nūteikūt pa eistam vysūs leimiņūs, suocūt ar iedīni, kū baudom, da cylvāku, ar kurim sasadorbojam. Plotuoku sarunu ar Laimu skaiti ITE.

Vaicojūt autentiskuma

Atsagrīžūt Latgolā, atslāga vuords, kas pavoda munu kasdīnu i snādz pīpiļdejuma sajiutu, ir eistums. Ite vyss nūteik pa eistam vysūs leimiņūs, suocūt ar iedīni, kū baudom, leidz pat cylvākim ar kurim sasadorbojam. Itūšaļt es autentiskū latgaliskumu radzu vīnkuoršuos kasdīnys lītuos, kas cytim var nasaredzēt eipašys. Tei ir kūpeibys sajiuta, kur cylvāki ar atvārtu sirdi doluos ar tū, kas nu kuram ir, voi tī byutu lauku lobumi – sātys ūlys, pošu gataveiti pīna produkti (muns pādejuo laika atkluojums ir kozys pīna bīzais pīns), pošu audzāti duorzini voi kaidys specifiskys omotu prasmis i zynuošonys.

Zynuošonu puornese

Zynuošonu i prasmu apmainis kontekstā kai spūdru pīmāru grybātu nūsaukt Martu Zvejsaļneicu nu Rogovkys, kas aktivi dorbojās permakulturys jūmā. Es devūs gostūs pi Martys sovys doktoranturys projekta deļ ar gribiešonu izzynuot vaira par itū kusteibu i tuos atteisteibu Latgolā. Marta ar sovu personeibu i pīredzi vīnnūzeimeigi ir radejuse augstvierteigu i autentisku vidi, kas īdvasmoj i paplašynoj redzislūku. Sarunā ar Martu spūdri īsazeimēja kūpīnys nūzeime, kas ir poša Latgola, pošpīteikama i autentiska, kur navajag muoksleigi nikuo “daviļkt kluotyn”.

Marta regulari uzjam ekskursejis, kurys es eistyn īsoku apmeklēt. Dasasaceit var Facebook lopā ITE, zvonūt pa teleponu: 20260033 voi rokstūt iz: dainasdarzniekuskola@gmail.com.

Īvīst jaunys tradicejis

10. augusta vokorpusē, sovā kuozu godadīnā, ar veiru izdūmuojom dūtīs iz Muokūņkolnu, aizsuocūt jaunu tradiceju – kotrā kuozu godadīnā kuopt kaidā viersyunē, kotru godu cytā vaļstī. Suocem tepat ar Muokūņkolnu. Ituos idejis īdvasmuoti tamā dīnā īkuopem “ceļuotuoju” kūrpēs i dzymtū pusi pīredziejom kai uorzemnīki. Cīši īsoku itū pīeju – tai vysod atsakluoj jaunys škautnis ari zynomuos vītuos. Mes kai “ceļuotuoji” atpakaļceļā nu Muokūņkolna iz Rēzekni pamanejom kaidu eipašu vītu, kas atguodynuoja Taizemi. Tī pieški krystceļūs īraudzejom taidu kai oltori, kas beja cīši kruosains i bogoteigs. Prūtams, izkuopem uorā nu mašynys i guojom apsavērt. Pasaveice, ka tamā šaļtī pībrauce ari vītys veiduotuoji, kuri myus laipni aicynuoja apsavērt tyvuok i attaiseja sovu muzeju. Tei beja vēļ vīna autentiska i eista pīredze, kuru radejuši cylvāki ar patīsu atvierteibu i mīlesteibu. Sapazynom ar saiminīkim Intu i Arni, kuri myrdzūšom acim dalejuos stuostūs, kas saisteiti ar planim iz prīšku. Saime Muokūņkolna pogostā dzeivoj jau nu 2016. gods i pamozam veidoj sovu sovpateigū pasauli, taipoš aktivi veic sabīdryskū dorbu. Jī dorbojās dramatiskajā puļceņā “Raudive”, reikoj labdareibys pasuokumus, pīsadola sakūpšonys tolkuos, apkūp pamastuos kopu kūpenis i snādz humanū paleidzeibu.

Ļautīs nasteidzeigam ritmam

Meklejūt autentiskuma, grybātu pastreipuot, ka ir byutyskai varēt ļautīs nasteidzeigam dzeivis ritmam, kur var vīnkuorši byut. Maņ kai pierts cylvākam,vareiba regulari apmeklēt pierti ruodīs cīši ekskluziva i eistyn līk nūviertēt dzeivi te – pa munam, pierts te ir gondreiž kotram. Vosorā, īmūt piertī, raugom salaseit ari pierts slūtenis, i sūpluok asūšais prūds ar zylajim muolim teik izmontuots SPA proceduruos. Redzīs, ka dzeivojam taidu eistu luksusa dzeivi, kas naprosa lelus resursus. Taipoš, pa munam, luksusa dzeivis sastuovdaļa ir ar ari vareiba regulari tikt pi eistu puortykys produktu. Byuteibā īmam iz veikalu tik piec maizis – vyss puorejais teik īguoduots voi dabuots pa tīšū nu cylvāku rūku – voi tī byutu rodi, draugi voi sābri.

Īsacejums – ar atvārtu sirdi i pruotu pījimt tū, kū tev ite pīduovoj, i ar vēļ leluoku atdevi raudzeit dūt pretī i boguotynuot vysu asūšū.