Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Malns kačs puorskrēja par ceļu – niu byus nalaime, nu golda nūkryta nazs – gaidoms kaids gosts! Itī i vēļ daudzi cyti leidzeigi izteicīni ir zababoni aba maļdeigi ticiejumi voi uzskoti, kurim vysā daudzi ļauds tyc i kasdīnā pīlītoj. Itūreiz ar portala lakuga.lv skaiteituojim raudzejom škatynuot, kaidi ir jim zynomī zababoni i deļkuo ļauds tūs skaita par nūpītnim.

Skaiteituoju aptauja paruodeja, ka vystik daudzi latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv sekuotuoji portala socialūs medeju teiklūs da ituo nav dzierdējuši voi nalītoj vuordu “zababons”. Volūdneica, profesore Lideja Leikuma skaidroj: “Zababoni ir muoneigi ticejumi, kurim cylvāks tyc napuorbaudeidams, cylvāks tūs ir koč kur dzierdējs, kaidam jī varbyut ari ir pīsapiļdejuši. Itys vuords ir atrūnams pyrmajuos latgalīšu bazneicu gruomotuos, i jau tī bazneica suoc ceinētīs pret vysaidim muoneigajim ticiejumim, kas guojuši nu tautys. Cytu reizi varbyut ari izīt, ka kaids dobā pīsapylda, tok nu ūtrys pusis, tei ir tik maļdeiga īdūma.” Profesore ari papyldynoj, ka itys vuords latgalīšu volūdā īguojs nu pūļu volūdys (zabobon – tulkuojumā “muoņticeiba”).

Ari Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā garamantas.lv pasaruoda zababoni latgaliski, vīns nu pīmāru ir Stanislava Dreimaņa folklorys vuokums. Digitalajā arhivā asūšī zababoni vaira paskaidroj paguojušuo godu symta realejis i cylvāku dzeivis veidu, par pīmāru: Vuorpsti nūgloboja, lai tuorpi nalein ustobā (LFK 225, 280); Agri reitā skaidas nese ustobā, lai putnim ūlas atrastu (LFK 225, 284); Iudiņa putuos vajadzēja treis reizes nūmozguotīs leidz saules lēkšonai, tod skaists byusi (LFK 225, 285).

Sovpus Modūnis nūvoda muzeja vuokumā atrūnama ari tautysdzīsme:

Cyku goni, zababoni,
Vutu kulis mugarā
Gūvu goni, bagaturi,
Pa sīram ozotī (LFK 1838, 4381).

Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta (LU LFMI) vodūšais pietnīks Sandis Laime stuosta, ka nu folklorys pusis zababoni ir vīns nu folklorys žanru, kurs suokts pīraksteit suocūt nu 19. godu symta vysā Latvejis teritorejā. Juopruot, saleidzynojūt latvīšu volūdys vuordu “ticiejums” ar latgalīšu volūdys vuordu “zababons”, ūtrajam īt kluotyn, t. s., vuorda nagativuo nūkruosa, ka tys ir nazkas napareizs. “Interesanti, ka 20.–30. godūs ituo vuorda apzeimiešonai latvīšu folkloristi lītuoja vuordu “māņi”, kas piec konteksta ir drupeit leidzeiguoks latgaliskajam vuordam “zababoni”. Piečuok tyka nūīts pi sacynuojuma, ka žanra nūsaukumā navar byut īkļauta attīksme,” stuosta Sandis Laime. Kod folklorists Pēteris Šmits 30. godūs publicēja sovu vuokumu ar latvīšu tautys ticiejumim, kas da šam ir leluokais apkūpuojums četrūs siejumūs, īkļaunūt ari latgaliski raksteitu materialu, jau tyka izmontuots neitralais vuords “ticiejumi”.

Sandis Laime ari stuosta, ka zababoni sovā ziņā ir tautys gudreibu kruotive, kas puorsvorā ir koč kaida ceiņa pret ļaunumu voi ari praktiskys padūms, kur pošā zababonā natīšā veidā teik īkļauta kaidy iz pīredzi baļsteitys zynuošonys. Par pīmāru, “vacu slūtu nanest iz jaunu sātu, kab napajimt leidza vacuos nalamis,” attīceigi ituo zababoba apuškā ir praktiskys īsacejums īvāruot kai ba pošsaprūtamys higienys normys. “Kai vīns nu myusu dīnu pīmāru ir Covid-19 pandemeja, kas ari niu nikur nav pagaisuse, tok tuos laikā beja izdūmuots paņteņš “Sāta, rūkys, divi metri”. Deļ tuos sabīdreibys dalis, kura naticeja epidemiologu sacātajam, ka ryupeigi juomozgoj rūkys voi joītur diveju metru distaņce, ari itys teicīņs beja kai zababons.” Sandis ari soka, ka mynātais folklorys žanrys daleji ir napīrokstoms, deļtuo ka vysā bīži mes poši naapsazynojam, ka tei darbeiba, kū mes cytureiz dorim, ir zababons. “Par pīmāru, vīns cylvāks nūsaškaudoj, ūtrys pasoka “Veseleibā!”, principā, i ite teik izmontuots vīnkuoršs būršonuos vuords, kas ari ir zababons,” tai Sandis. Jis ari pīzeist, ka par nūžālu taidu folklorys materialu kai zababoni i teikys, nu Latgolys ir mozuok, nakai nu puorejuos Latvejis teritorejis. Latgolā nu savuoktūs folklorys žanru arhivā pamatā ir sastūpamys tautysdzīsmis i puorsokys, kas sovpus skaidrojams ar tū, ka Latgolā vairuokums folklorys vuocieju sovulaik beja bazneickungi, kuri izalaseja vaira pīraksteit neitraluoku folkloru, nakai jau mynātūs zababonus voi būršonuos vuordus. Sandis ari skaidroj, ka daļa nu zynomūs zababonu ir ar daleju bazneicys dzeivis ītekmi, par pīmāru, apgolvuojums, ka svātdīnē nadreikst mozguot drēbis voi dareit kaidus cytus dorbus, koč ari pošā zababonā tys nav taišni pasaceits, skaidrys, ka tys saisteits ar svātdīni kai Dīva aba atpyutys dīnu.

Ari Latvejis Nacionaluos bibliotekys digitalajā kruotivē periodika.lv var atrast materialus, kur pīsaukts itys vuords. Interesanti, ka vysi daīmamī roksti rauga atspākuot ticiešonu zababonim kai napatīseibys olūtim. Tai, par pīmāru, 1929. gods izdavuma “Katōļu Dzeive” ostoitajā numerī rokstā ap Aglyunys baziliku (tūlaik bazneicu), runoj par tū, ka Aglyunys svātolūtim jau seņ naasūt dzīdynojūšu spieju, vystik cylvāki taipat meklejūt ituo parostuo iudiņa i tyc “zababonim”, matūt olūtūs naudu, augļus i cytys lītys.

1927. gods izdavuma “Latgolas Zemkūpis” pyrmajā numerī ir vēļ vīns roksts, kurs rauga atspākuot ticiešonu vysaiduokim zababonim: “Pi lūpu nu ļaunu ocu varūt ceļtīs taidys slimeibys, kai ēst gribas tryukums, veivelis, vādara pīpyusšona voi caureja. Ka, tys ir cīši smīkleigi, bet tys tai ir. Vēļ i šūboltdīn daudz kuri tyc vvsaidim „zababonim”. Te byutu meklējama vaiņa na vys ļaunuos acīs, bet pi poša saiminīka voi saimineicys, kurim pošim ir slyktys acs i naredz, ka lūps barojās ar samaituotu, sapyvušu voi sapelējušu barūkļi, dzyrduos ar smyrdūšom sūmozgom i stuov leidz ceļu seivā.”

Škārsteiklā portals lakuga.lv sovim skaiteituojim aizdeve puora vaicuojumu par zababonim, vaira nakai puse portala aptaujis atbiļžu paruodeja, ka ļauds ir dzierdējuši vysmoz vīnu zababonu, attīceigi var izsaceit miniejumu, ka vysmoz daļai nu jūs ļauds ari tyc i apzynuotai voi naapzynuotai izpylda. Interesanti, ka itys vaicuojums beja vysā populars i tyka sajimts daudz atbiļžu, taipat zeimeigi, ka atbiļdēs reši kurs zababons atsakuortoj. Vairums zababonu ir saisteiti ar veseleibys, laimis i saimis saticeibys saglobuošonu. Gunta dūd taidu pīmāru: “Īmūt dzeivuot iz jaunu sātu, nadreikst jimt leidza vacū slūtu, lai vacuos bādys naīt leidza,” cyts pīmārs: “Pats sev nadreikst grīzt motus, kab nanūgrīztu sev laimis.” Lelā daļā zababonu pasaruoda zynoma struktura, kur, izdorūt vīnu voi reikojūtīs konkretā veidā, ar cylvāku nūtiks tys voi itys, kas skaidri pasaruoda zababonā par motu grīzšonu i laimis nūgrīzšonu. Tok ir daļa i taidu zababonu, kuru struktura voi nūsauktuo muoņa pamatuojums ir naskaidrys i dreižuok ir kai humoristiskys teicīņs, kai vēļ vīns pīmārs nu tuos pošys Guntys raksteituo: “Kab meitinei augtu lelys kryuts, juoād maizis kaņči ci kuopusti.”

Vēļ cytus pīmārus dūd ari skaiteituoja Astrida: “Apguozt suoļa trauku iz golda – streids saimē,” “Nadreikst ustobys i drēbis mozguot svātdīnē. Kab “naizmozgot” seve nu sātys.” Sovpus, pīmāram, Ilze roksta, ka šaļtīs, kod kaids tevi luod, juosoka preteimā: “Suoļs tev acīs!” tod jam pošam atsagrīž i teve nagiun. 

Tok eistyn deļ kuo cylvāki tyc zababonim? Portala skaiteituoji izsoka miniejumus, ka vīns nu īmesļu varātu byut muoneiga skaiteišona, ka, izdorūt voi taišni preteji, kū naviņ naizdorūt, mes seve pasorgojam nu ļaunuma, nūdrūsynojam puorticeibu i tamleidzeigi.

Zababoni i sevkuri muoneigi apgolvuojumi ir vīnkuoršs veids, kai raudzeit rast rysynuojumu kaidim sasuopejušim vaicuojumim. Vēļ cyts skaiteituoja variants – ka zababoni vīnkuorši īt nu paaudzis paaudzē i jūs var skaiteit par daļu nu folklorys.