Festivalu “LNSO Vasarnīca” nūslēgs ar Latgolai veļteitu koncertprogramu “Simfo. Etno. Džezs”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Itymā nedeļgolā Latgolys viestnīceibā “Gors” nūteik dasmytais Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra festivals saimem i draugim “Vasarnīca”, kas treis dīnys pīpiļdeis koncertzāli ar muzykalom nūtikšonom, kas īprīcynuos i lelus, i mozus klauseituojus. Festivala kulminaceja gaidoma svātdiņ, 25. augustā, 17.00 stuņdēs nūslāguma koncertā “Simfo. Etno. Džezs.” Tymā iz leluos skotivis kuops i Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra muziki, i storpžanru apvīneiba “TRIO ELPO”, i Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys audzieknis, kai ari etnomuzike Liene Skrebinska, kab vīnuotūs kūpeigā i unikalā muzykys pīredzē. Pi dirigenta puļts – Juoņs Stafeckis.
Koncertprogramys pamatu veiduos eipaši itam festivalam radeiti komponistu Edgara Cīruļa i Jāņa Rubika jaundorbi. Taipat koncertā skanēs Juoņa Ivanova vokalīzis “Rudens dziesma” aranžeja, kai ari Jura Karlsona simfoniskuo vīzeja “Vakarblāzma” tautys teiciejai i simfoniskajam orkestram.
Kūpā ar Latvejis Nacionalū simfoniskū orkestri (LNSO) uzastuos orkestra rodūšī draugi, “TRIO ELPO” muziki – pianists Edgars Cīrulis, kontrabasists Jānis Rubiks i sytaminstrumentalists Rūdolfs Dankfelds. Trio īrostai atskaņoj pošu komponātu muzyku, kurā sasavīnoj džeza, akademiskuos i rokmuzykys elementi. Koncertā pīsadaleis ari etnomuzike Liene Skrebinska, kura itūšaļt studej Tallinys Muzykys i teatra akademejā, tok paraleli studejom aktivai pīsadola etno muziciešonys nūtikšonuos vysā Eiropā i ar prīcu koncertej ari dzimtinē. Koncerta muzykalū skaniejumu papyldynuos Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys Tradicionaluos i Džeza i myusu dīnu ritma muzykys nūdaļu audzieknis. Programys muzykalais vadeituojs ir dirigents Juoņs Stafeckis.
“Orkestris jau pīktū reizi ar “LNSO vasarnīcu” brauks iz Rēzekni, bet ni reizis vēļ nav bejs tik dziļs i izvārsts slavynuojums latgaliskajam. Cīši prīcojūs, ka mums šūgod tys saīs. (..) Ka suokumā bejom plānuojuši muzykali izklaidejūšu festivala nūslāgumu, tagad tys saīt taids himniski, episki slavynojūšs. Tī byus džezs, simfoniskuo muzyka i etnomuzyka. Vysi treis sluoni byus vīnlaiceigi. Īdeiglis tam lelā mārā varātu byut Jura Karlsona “Vakarblāzma”. Meklejūt jaunus ceļus, itys žanru sajaukums, pa munam, vēļ ir taids naatkluots. Dūmoju, ka tys ir lobs i dzeivuotspiejeigs,” intervejā portalam lakuga.lv pyrma puors nedeļu nūruodeja Juoņs Stafeckis.
“Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris vys vēļ dūmoj, kai nūjaukt i puorkuopt klasiskūs rūbežus, taidā veidā ruodūt, ka myusu dīnuos simfoniskuo orkestra darbeibys spektrs ir cīši plašs. Eipaši sovā vosorys festivalā asam taisejuši kūpeigys programys ar baleta muokslinīkim, popmuzykys zvaigznem, džeza muzikim, bigbendu. Sovā dasmytajā “Vasarnīcā” pīduovuosim klauseituojim vēļ nabejušu žanru sinergeju –simfoetnodžezu i turim nūceju, ka tys myus puorsteigs vyslobuokajā veidā. Kur vēļ cytur, ka na “Gorā” – atskaņuot i klauseitīs fantazejis par Latgolys temom!” gaidomū nūtikšonu komentej LNSO direktore Indra Lūkina.
Festivala “LNSO vasarnīca” dasmytuos jubilejis programā paradzāti ari cyti koncerti. 23. augustā, simboliski svietejūt “Baļtejis ceļa” 35. godadīnu, festivalu atkluos Leitovys Vaļsts simfoniskais orkestris, kas atskaņuos Mikaloja Konstantīna Čurļuona i Morisa Ravela opusus, kai ari Ludviga van Bēthovena Pīktū simfoneju. Ravela Klavīrkoncerta kairajai rūkai atskaņuojumā solists byus pianists Luks Geņušs (Lukas Geniušas). Pi dirigenta puļts stuosīs ari Latvejis klauseituoju īmeiļuotais leitovīšu maestro Gintars Rinkēvičs (Gintaras Rinkevičius).
24. augusta vokorā klauseituojus gaida īspaideigs Gustava Mālera Trešuos simfonejis atskaņuojums dirigenta Andra Puogys vadeibā, pīsadolūt spūdrajam leitovīšu mecosopranam Justīnai Gringītei (Justina Gringyte), kai ari vierīneigam Latgolys apvīnuotajam koram.
25. augustā festivala jaunuokajim apmaklātuojim teik pīduovuots eipašs koncertizvadums “Japānas pasaka”, kur komponista Riharda Zaļupis dailrade sasatiks ar Japuonys folkloru, bet LNSO muziki ar Reigys 1. pamatškolys – atteisteibys centra Ritma grupys dalinīkim i īmeiļuotū akteri Andri Keišu.
