Nu sādžys da vīnsātai Latgolā. Vylkadūbīšu pīmārs
Roksta autore: Andra Zubko-Melne
Viesturis leiklūčūs tai izaveiduojs, ka Latgolys viesture atsaškir nu puorejuos Latvejis. Itūšaļt jau ir moz cylvāku, kas zyna, kas beja “vyceška” voi “učastka”, kai dzeivuoja sādžā aba dzeraunē, kai tei izguoja iz vīnsātom aba hutorim i tt. Pādējūs 100 godu laikā Latgolā ir radikali izamainejuse apdzeivuoteibys struktura i lauku kulturainova. Itys byus viesturysks īskots par vīnu konkretu sādžu Latgolys laukūs. Vylkadūbīši ir bejuse apdzeivuota vīta Latgolā, tagadejuo Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta austrumu daļā. Niu cīmā atsarūn vīna naapdzeivuota vīnsāta, ceļa molys krysts aba krucifikss i kopi. Bet, lai izstuosteitu stuostu, ir juozyna viesturiskī fakti i fons.
Pietejūt sovus rodurokstus, tim, kuru saknis īt nu Latgolys pusis, bīži rūnās vaicuojums – kur ir bejuse munu seņču sāta? Latgolā atbiļde iz itū vaicuojumu nav vīnnūzeimeiga. Parkū tai? Partū, ka Latgola beja vīneigais nūvods Latvejā, kur nu 17. godu symta leidz pat agraruos reformys beigom storpkaru periodā dominēja taids lauku apdzeivuotuos vītys tips kai sādža, precizuok, dzeraune, kuru sauce ari par solu. Vysi itī nūsaukumi apzeimoj vīnu i tū pošu apdzeivuojuma veidu.
Sādžu ilguo pastuoviešona Latgolā skaidrojama ar tuos viesturiskū situaceju. Vuocu muižinīku īsuoktū zemnīku sādžu likvidiešonu Latgolā puortrauce Livonejis kars, kuo rezultatā Latgola palyka pīvīnuota Pūlejis-Leitovys vaļstei. 1772. godā Pūlejis daleišonys rezultatā Latgolys teritoreja tyka pīvīnuota Krīvejis imperejai, kas ari nūsaceja tū, ka Latgolys laukūs vys vaira nūsastyprynuoja sādžu apdzeivuojuma tips i saimnīkuošonys sistema, leidzeigai kai puorejā Krīvejis imperejā.
Sādžys beja tradicionalys zemnīku apdzeivuotuos vītys, kuruos beja bleiva apbyuve obejuos pusēs sādžys celim aba ūļneicom. Sādžu plānuojums beja atkareigs nu reljefa. Pīmāram, pūrainuos i azaru īskautuos vītuos sādžys beja nalelas, partū ka tyka izvītuotys nalelā zemis gobolā, kas beja pīmāruots apbyuvei. Deļtuo ari rodīs ūtrys nūsaukums sola, kas apzeimoj nalelū apdzeivuotū zemis gobolu kai solu vītejā apleicīnī. Kaida izavēre sādža Latgolā, ilustrativi paruodeits 1. attālā.
Sādžā saiminīki beja sadaleiti “vyceškuos” aba “učastkuos”. Vyceška beja nu muižys atdaleits zemis gobols, kū piečuok sovā storpā šņūrēs sadaleja veirīšu kuortys maņtinīki. Ari atseviškuos viesturyskuos kartēs var atrast vycešku aba učastku skaitu zam sādžys nūsaukuma (2. attāls). Kotrā vyceškā vidieji beja 3-5 saiminīki, kas sovā storpā beja tyvuoki voi tuoluoki radinīki. Vycešku skaits kotrā sādžā beja cīši atškireigs. Beja nalelys sādžys ar vīnu vycešku i beja lelys sādžys ar vaira par 10 vyceškom.
Sādžā pi sātu beja īkūpti duorzi, kurūs nu sābru duorzu atdaleja nu klugu peiti zedini, lai vystys naītu puori rūbežam. Dzeivuojomuos sātys puorsvorā beja caltas iz reitu pusi, klāvi – iz vokoru pusi (seņču gudreiba). Leluokajai daļai pi sātu beja sataiseits laidars. Tai tyka ītaupeita zemis streipe, kas beja duorga kotram saiminīkam. Sādžā na vysim saiminīkim beja sova pierts, puorsvorā beja kūpeiga vyceškys voi vysys sādžys pierts. Ari kuli i rejis beja tik puors saiminīkim, kū izmontuoja vysi sādžys dzeivuotuoji.
Vīnsātys Latgolā pasaruodeja viņ 19. g. s. beiguos, kod sovys leidumu saimisteibys izveiduoja īguojieji latvīši (Dīnavydlatgolā parosti nu Zemgalis sielīšu apriņku i Zīmeļlatgolā nu Vydzemis apriņku), kuri nu vītejūs latgalīšu atsaškeire ar ļuterticeibu i baļtīšu izlūksni. Latgolā beja lātuoka zeme nakai Vydzemē voi Sielejā, partū ite veiduojuos vydzemnīku i sielīšu vīnsātu apbyuve.
Latgolā masveida izīšona iz vīnsātom suocēs 20.g. s. suokumā leidz ar Stolipina agrarū reformu, kurys mierks beja izveiduot vīnsātys i individualuos saimisteibys, kas veicynuotu vydssluoņa izaveiduošonu laukūs[1]. Leidz šam šņūru zemu sistema nūsaceja vysai sādžai kūpeigus zemis apstruodis laikus, apsaimnīkuošonys veidus i metodis. Siejis, ražys nūvuokšonys i pļuovis dorbim vysā sādžā beja juonūteik vīnlaiceigi, lai naškodātu sābra teirumam. Sādžā individuali izaceļt navarēja, beja juopīsakuop vairuokumam.
Vēļ vīnsātys veiduot beja īspiejams, kod pyrma 1. pasauļa kara muižinīki izpuordeve sovus eipašumus. Tai ari tureiguokī Latgolys zemnīki, voi tī, kas bejušs peļņā Petrogradā, tyka pi vareibys izpierkt zemi, veiduot vīnsātys i īkūpt sovu saimisteibu. Vēļ vīna īspieja tikt pi sovys vīnsātys i saimisteibys beja storpkaru periodā, kod muižys zeme tyka īskaiteita Vaļsts fonda zemē i sadaleita jaunsaimisteibuos. Itaidā veidā daudzi latgalīši devēs iz Kūrzemi izpierkt jaunsaimisteibys, partū, ka Kūrzemē beja daudzi Vaļsts fonda zemu, bet dzeivuotuoju i zemis grybātuoju beja daudz mozuok.
Latgolā sādžys izīšona iz vīnsātom beja saisteita ar zemis torgim. Izejūt iz vīnsātom, sātys tyka puorcaltys iz ītierguotū zemis gobolu. Bolstūtīs iz arhivu materialim i pīraksteitom atmiņom, raudzeišu īskicēt, kai tod izīšona iz vīnsātom ir nūtykuse Ludzys apriņka (tagad Rēzeknis nūvoda) Nautrānu (leidz 1925. g. Zaļmuižys) pogosta Vylkadūbīšu sādžā.
Pyrmuos sādžys iz vīnsātu Zaļmuižys pogostā suoce izīt 1908. godā, bet piečuok tū procesu puortrauce 1. pasauļa karš. Piec naatkareibys dabuošonys sādžu šņūru zemu sadaleišona Latgolā tyka atsuokta jau 1920. godā, bet dorbi kavējuos. Tryuka miernīku, partū nu lyuguma īsnēgšonys leidz sādžys sadaleišonai beja juogaida ryndā 2-4 godi. Daudzi sādžu saiminīki pīpraseja vaļsts fonda zemu pīgrīzumus sovu saimisteibu paplašynuošonai, i, cikom tī nabeja pīškierti, nagribēja vēļ izīt iz vīnsātu. Pec stuosteitu atmiņu, cytuos sādžuos ir bejs tai, ka zynūt, ka pi sādžys sadaleišonys kuormus vajadzēs puorceļt iz jaunīdaleitajim vīnsātu gobolim, saiminīki tuos naremontēja i nalobuoja jumtus, ari navede māslus iz šņūru zemem, kai da ituo, bet kruoja tūs sovim vīnsātu teirumim. Pādejuos sādžys iz vīnsātu izguoja tik 30. godu vydā.
Dzeivojūt sādžuos, saimis golva varēja sovys tīseibys apsaimnīkuot zemi atdūt veirīšu kuortys maņtinīkim. Sātu puordaleja viņ tymūs gadīņūs, kod saimis golva nūmyra voi maņtinīki apsaprecēja. Dzeivojūt sūpluok sādžā i itai puordolūt sovu zemi, beja izveiduojuse šņūru zemu sistema i zeme tyka sadaleita vys šauruokuos streipēs, tok pļovys i ganeibys puordaleja kotru pavasari. Kluotyn vēļ sīna nūvuokšonys dorbi pļovuos vysai sādžai beja juodora vīnlaiceigi, sovaižuok nanūpļautū streipi puorejī sameideja apstuokļu spīsti.
Sādžu dzeivuotspieja Latgolā, laikam īmūt, palyka vys vuojuoka. Tū nūsaceja i saimnīcyskī, i demografiskī faktori (leluo dzimsteiba), i spākā asūšuos tradicejis zemis montuošonā i daleišonā.
Veicūt sādžu sadaleišonu atseviškuos vīnsātu saimisteibuos, mainejuos Latgolys lauku ainova – kompakti apdzeivuotuos vītys aizstuoja atseviškys vīnsātys. Latgolā vīnsātu zemis goboli beja naleli, partū sāta nu sātys naatsaroda eipaši tuoli, kai tys beja cytūs nūvodūs.
Sādžu daleišona Latgolā vysu bīžuok nūtyka iz torgu pamata. Īdolūt vīnsātys piec torgu, miernīks (pec sagataveituo pyrmprojekta) lyka mozuoksūleišonā parosti dobā nu treju pušu nūruodeitu zemis gobolu. Nūruodeitajā vītā vīnsātu sajēme tys saiminīks, kas nūsūleja nu kotra tam pīsanuokušuo hektara vysmozuokū normu. Sādžinīku storpā beja īcalts sādžys vacuokais i pylnvarnīki, kas pīsadaleja vysūs sādžys daleišonys dorbūs.
Īpasazeisim, kai ir atspīgeļuota Zaļmuižys pogosta Vylkadūbīšu sādžys izīšona iz vīnsātom arhiva materialūs.[2] Izīmūt iz vīnsātom, sādža apsajēme vysim īriednim, kas saisteiti ar zemis īreiceibys dorbim, dūt bez atleidzeibys: 1) dzeivuojamū plateibu ar apkurynuošonu i apgaismuošonu; 2) pastuoveigus struodnīkus, kas paleidzātu dorbā ar instrumentim; materialus rūbežzeimu izgataveišonai; 3) škiutnīku materialu miernīku i jūs instrumentu puorvoduošonai; 4) par piec īspiejis māranom cenom pīguoduot napīcīšamuos puortykys vīlys.
Zaļmuižys pogosta vaļde 1922. gods 19. junī pījēme lāmumu par Vylkadūbīšu sādžys sadaleišonu vīnsātuos. Tys nūzeimuoja, ka vysim sādžys saiminīkim juopuorīt iz vīnsātu saimisteibom tagadejūs šņūru zemu saimisteibys vītā, ar privateipašnīka tīseibom iz jaunīdaleitojam vīnsātom.
Vylkadūbīšu sādžai pīderēja 141,80 ha sādžys zemis i vēļ 34,94 ha pļovu pīgrīzumu, kūpā 176,74 ha zemis, sādžā beja 17 saiminīki.
1922. gods 9. oktobrī tyka pījimts lāmums par pīnuokušūs zemis plateibu kotrai vyceškai i tuos sadalejumu sovā storpā, atbylstūši kotra saiminīka montuotajam šņūru skaitam.
Vylkadūbīšu sādžys saiminīki sovā vydā vīnuojuos par vairuokom lītom i ar sovim parokstim tūs apstyprynuoja protokolā. Protokolā īraksteiti itaidi punkti:
1) Pļovys, kurys atdaleitys nu Vaļsts zemis fonda pīgrīzumim seiksaimisteibom, i pīškiertū par servitutu tīseibom zemis gobolu var atstuot vysu saiminīku kūpeipašumā, taitod sadaleit viņ sādžys pīškiertūs pamatgobolus;
2) Kryumi, kuri atsarūn iz myusu sādžys pīškiertuos zemis pamatgobolu, atstuojami jaunūs vīnsietnīku eipašumā;
3) Visi kuormi, kas bejuši da ituo, puorceļami iz jaunajom vīnsātu zemem leidz 1925. gods 23. apreļam;
4) Akmini, kuri itūšaļt atsarūn iz kūpeipašuma zemem, aizvuocami leidz 1923. gods 15. augustam;
5) Vyss 3. i 4.punktā mynātais i laikā nanūvuoktais puorīt jaunūs vīnsietnīku eipašumā;
6) Saiminīkim, kuri teik īsaukti kara dīnestī 1923. godā, kuormus puorceļt iz jaunū vīnsātu zemem var leidz 1926. gods 23.apreļam;
7) Jaunūs vīnsātu zemis faktisku lītuošonu īsuokt piec 1923. gods vosoruoja nūvuokšonys nu 1923. gods 15.augusta. Vajadzeigū zemi 1923. gods rudzu siejai vīnsātu eipašnīki nūruoda leidz 1923. gods 25. apreļam;
8) Sakņu i augļu duorzus atstuot īprīškejūs eipašnīku lītuošonā leidz 1925. gods 23. apreļam,
dūdūt promeitā taidu pat zemis daudzumu nu jaunuos vīnsātys molys tam saiminīkam, kura jaunajā vīnsātā atsarūn duorzi, piec pādejuo izvielis;
9) Vysu nadereigū zemi (celi, gruovi, iudini) pi zemis torgu īskaiteit normā;
10) Gonu ceļu nu kūpeiguos ganeibys leidz lelceļam atstuot i procentūs nūsaceit plateibu;
11) 10. punktā mynātais gonu ceļš lītojams vysym saiminīkim kūpieji;
12) Pi zemis torgu apsavīnuošonūs naveikt, bet kotram saiminīkam nūsūleit patstuoveigi;
13) Zemis torgu uzsuokt nu sābru Rancanu sādžys zemis rūbeža i nu pīškiertuos zemis par servituta tīseibom atstuot eipašumā storp Rancanu sādžys rūbežu i pyrmprojektā asūšū gonu ceļu;
14) Lai pi nūtierguotuo iz uorejuo rūbežu vīnsātu rūbeža projektiešonys dorbim nasarostu naizdeveigys vīnsātu rūbeža formys, dūt atļauju miernīkam attīceigi izmaineit nūtierguotū gobolu rūbežus.
Ka kaids nu saiminīku grybātu ceļt kuormus tiuleņ piec sadaleišonys projekta izīšonys dobā, tod tū ļaut ar nūsacejumu, ka napīcīšameibys gadīnī atjimt nu juo saimisteibys attīceigu zemis gobolu rūbeža korekcejai.
Saiminīki vīnuojuos, ka pyrmajā kuortā sadaleis tik sādžys zemi, bet kūpeipašumus apstruoduos kūpeigi ari tuoļuok, i ūtrajā kuortā sadaleis ari tūs (kūpeipašumu daleišona nūtyka 1934. godā).
1922. gods 17. oktobrī tyka paraksteits protokols, kurā vysi Vylkadūbīšu saiminīki pīkreit zvārynuota miernīka izstruoduotajam pyrmprojektam pyrma zemis torgu.
Zvārynuots miernīks sādžys zemi kotrai vyceškai beja sadalejs vīnaiduos daļuos – pa 35,45 ha. Tuoļuok kotra vyceška sadaleja mynātūs hektarus, sovā storpā vīnojūtīs, jemūt vārā montuotūs šņūru zemis dalis.
Jau 18. oktobrī tyka suokti zemis torgi, tī guoja četrys dīnys. Vīnā dīnā tyka nūsūleiti 3-5 zemis goboli. Kaidā veidā torgi nūtyka? Tys nūtyka tai, ka atbylstūši miernīka sastateitajam pyrmprojektam tyka izsūleiti konkreti vīnsātu goboli. Miernīks nūruodeja vīnsātys zemis gobolu i grybātuoji iz itū konkretū vītu pīsasaceja, līkūt sovys likmis. Varēja ari sovā storpā vīnuotīs bez sūleišonys. Piec zemis gobola nūsūleišonys tyka puorriekinuota norma, atkareibā nu tuo, voi, nūsūlūt zemis gobolu, plateiba tyka samazynuota voi nā.
Tai saucamais torgu princips nūsaceja: ka beja vairuoki pretendenti iz vīnu zemis gobolu, tod vīnsātu tamā vītā dabuoja tys, kurs praseja nu jam kotra pīsanuokušuo hektara vysmozuokū normu. Pīmāram, saiminīkam beja tīseibys iz ostonim hektarim nu kūpejuos zemis. Mozuoksūleišonā jis pīpraseja kotra hektara vītā 0,90 hektarus. Ka mozuok nivīns nabeja prasejs, tod itys praseituojs nūruodeitajā vītā sanjēme vīnsātai zemis plateibu 8 x 0,90=7,20 hektari. Varēja sūleit ari vaira par kotru hektaru voi sovā storpā vīnuotīs. Bīži viņ torgi beja azartisks pasuokums – atseviški zemis goboli tyka izsūleiti nu dažu leidz pat vairuoku desmitu reižu, cikom kaids pīsakuope. Juojam vārā, ka piec kotrys zemis torga dīnys tyka puorriekinuota norma, kas puorsvorā pīauga iz nūsūleitūs zemis gobolu samazynuojuma apjūma. Par tū pādejī nūsūleitī goboli beja ar leluoku plateibu, bet tūs atsarasšonuos vīta beja sādžys nūmale ar na tik augleigom zemem. Īspiejams, ka atlykušūs gobolus tī saiminīki, kas vēļ nabeja nūsūlejuši sovus gobolus, sadaleja vīnojūtīs, partū, ka Vylkadūbīšu sādžys sadaleišonys protokolā ir raksteits, ka iz lobpruoteigu vīnuošonūs sadaleitys 5 vīnsātys, piec torgu – 11 vīnsātys i vīna vīnsāta izmiereita faktiskajā rūbežā.
Torgu lopā (4. attālā) tyka pīfiksāta nūsūleituos zemis plateiba i izriekinuoti procenti zemis samazynuojumam voi pīaugumam. Vylkadūbīšūs vīnsātu gobolu torgu lopuos sūleišonys gaita nav apraksteita, bet pļovu sadaleišonys torgūs, kas nūtyka 11 godu piečuok, ir apraksteita ari sūleišonys gaita. Augleiguokuos zemis beja sādžys centra tyvumā, partū bīži ap itim zemis gobolim nūtyka leluokī torgi. Nūtiergojūt itaidu zemis gobolu, varēja ari nūtierguot vītu, kur atsaroda pošreizejī kuormi i tys atvīgluoja dorbus, partū, ka sāta i cyti kuormi nabeja juopuorceļ jaunā vītā, sovā eipašumā palyka ari sads i ūgu kryumi. Piec zemis torgu pyrmprojekts tyka puorveiduots atbylstūšai torgu lopom.
Vylkadūbīšūs torgu rezultatā vyceškā dzeivojūšūs saiminīku zemis plateiba krasi mainejuos – vīnys vyceškys saiminīki beja ītierguojuši 49,42 ha zemis (pīaugums 39,5 %), ūtrys vyceškys – 24,82 ha zemis (samazynuojums 30 %), trešuos vyceškys – 31,19 ha zemis (samazynuojums 12 %) i catūrtuos vyceškys saiminīki – 36,37 ha zemis (pīaugums 2,5 %). Kū vīnsātys tuoļuok nu sādžys centra, tū leluoka plateiba. Itim saiminīkim beja juodalīk leluoka prāca, lai īstruoduotu zemi, bet beja ari leluoka perspektiva pamozam palelynuot apstruoduojamuos plateibys i īkūpt laukus.
Kod miernīki sagataveja sadaleišonys planu i nūsaceja sadaleišonys gaitu i termiņu, tod vysi sādžinīki tyka aicinuoti iz kūpejū sapuļci i īpazeistinuoti ar pylnveiduotū projektu. Piec tam leigumu sliegšonai, aktu par zemis vierteibu paraksteišonai i cytai sadarbeibai ar miernīku nu sādžinīku vyds tyka īvālāts pylnvaruots puorstuovs. Vacuos īrostuos sātys vītys atstuošona i kuormu puorceļšona beja škierslis, kas bīdynuoja pošus sādžinīkus nu izadaleišonys iz vīnsātu. Lai ari asūšūs sādžys kuormu puorceļšonu atvīgluoja tys, ka Latgolā pamatā beja bolku guļbyuvis, kas beja saleidzynūši vīgli nūjaucamys i puorvadamys, daudzi kuormi nabeja tik lobā stuovūklī, lai tūs puorvesšona nūtyktu vīglai. Puorvadūt kuormus, beja juonūvierš tūs tryukumi, juomaina satruniejušuos bolkys. Ni kotrā saimisteibā beja pīteikūši daudz dorba spāka, lai veiktu itūs dorbus, partū pi zemis torgu bīži saiminīki mieginuoja nūsūleit mozuoku zemis plateibu, palīkūt vacajā sādžys vītā. Saiminīki leluoku viereibu pīgrīze klāva i kliets ceļtnīceibai i atjaunuošonai, na sātai. Partū, ka lūpi, it seviški zyrgi, beja golvonais iztykys olūts. Beja īspieja jimt ari aizdavumu nu bankys i īkīluot sovu vīnsātys gobolu.
Sādžu sadaleišonys lītā svareigi beja, lai kotra atseviška vīnsāta byutu nūdrūsynuota ar ceļu. Kab ceļu lītuošona i īreikuošona nabyutu par streida objektu vīnsietnīku vydā, tū atrunuoja jau torgu laikā – kaidi servituti kotrā zemis gobolā palīk (ari lūpu celi iz kūpejom ganeibom).
Likvidejūt sādžu šņūru zemu sistemu, tyka radeiti apstuokli, kas ļuove Latgolys zemnīkim reiceibys breiveibu sovūs, nu jau vīngobolainajūs eipašumūs. Izīšona iz vīnsātom aba hutorim maineja na tik sādžys ainovu, tok ari bejušūs sādžinīku dzeivisveidu i saimnīkuošonys metodis.
Kai šudiņ atpazeit, kur tod ir bejs sādžys centrs? Ir sādžys, kam vīgli nūsaceit centra atsarasšonys vītu, ka tī ir bejs ceļa molys krysts aba krucifikss, kas bīži atsarūn viesturiskajā sādžys centrā ari niule. Vylkadūbīšūs ir dzeivs viesturiskais ceļa molys krysts (5. attāls), tys ir kai orienters sādžys centram.
Taidā veidā 100 godu laikā Latgolā ir radikali puorsamejuse apdzeivuoteibys struktura, leluokuo daļa dzeivuotuoju agrarūs reformu rezultatā ir mainejuši sovu dzeivisvītu sādžys teritorejā, cyti dabuojuši tīseibys izpierkt jaunsaimisteibys kaidā nu muižys zemem.
Padūmu okupacejis režims Latvejā ar represivom metodem veice kolektivizaceju – individualūs saimisteibu likvidiešonu i padūmu kolektivūs saimisteibu izveidi, kas veicynuoja dzeivuotuoju migraceju i vīnsātu pamesteibu. Ari itūšaļt mainuos Latgolys ainova, kam veidojās vys leluokys saimisteibys, bet vīnsietnīku skaits strauji sasamazynoj.
Latgolys teritorejā sādžys beja dominiejūšais apdzeivuojuma tips, bet, pietejūt I Vyskrīvejis Tautys skaiteišonys datus i Vitebskys gubernis apdzeivuotūs vītu sarokstus, radzams, ka Latgolā vēļ ir bejušys muižys (имение aba владельческая усадьба), pusmuižys aba foļvarkys (фольварок), mīsti (мeстечко, селение), cīmi (сельцо), slobodys (слобода), zastenki (застeнок), viseloki (выселок), krūgi (корчма), mežsorgu sātys (лeсная сторожка), atseviškys vīnsātys (oдноселье, ферма, хутор), patmalis (мельница), dzeļzceļnīku butkys aba kašerkys (казарма дорожнoго мастера), ari vosorys rezidencis (дача), privātī eipašumi pi muižu, bazneicu (частное владъние) i tt.
Godu gaitā Latgolys apdzeivuotūs vītu tipu skaits ir sarucs, vysys apdzeivuotuos vītys reducātys – vysupyrma par sādžom, piec tam par cīmim. Ari atseviškys vīnsātys ir tykušs davīnuotys tyvuokai sādžai voi cīmam.
Lai ari Latgolā sādžu seņ jau nav i kotrai vīnsātai ir pīškierts sovs nūsaukums, vystik sādžys nūsaukums ir golvonais vītvuords i orienters apleicīnī.
Lai saprostu un izatāluotu, kai tod nūtyka dzeive sādžā, var skaiteit latgalīšu rakstnīku dorbus i atmiņu tāluojumus, vīns nu taidu ir Dektera “Dorvas cīma ļaudis”.
[1] Malahovskis, V. (2014). Mērnieku laiki Latgalē (20.gadsimta 20.gadi). Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 108., 109.lpp.
[2] Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagasta Vilkadobiešu sādžas zemes sadalīšana viensētu saimniecībās. LNA LVVA 1679 fonds, 169 apraksts, 1893 lieta; Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagasta Vilkadobiešu sādžas sadalīšanas zemes ierīcības projekts. LNA LVVA 1679 fonds, 169 apraksts, 1894 lieta; Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagasta Vilkadobiešu sādžas kopīpašuma sadalīšanas projekts. LNA LVVA 1679 fonds, 169 apraksts, 1895 lieta.
