Roksta autore: Solveiga Kaļva, solveigaspiedzivojumi.lv

Itei ir rokstu sereja, kurā, es, Solveiga Kaļva, atspīgeļoju sovu pīredzi, sekojūt garūs puorguojīņu maršrutam “Azaru styga” i īpazeistūt Latgolu kuojom. Dzymuse reidzineica, bet ar saknem ari Latgolā, grybu izzynuot regiona plašuos uoris, naskaitamūs azarus i ceļā apsaveramuos kulturviesturis vierteibys. Napretendeju iz objektivu maršruta voi Latgolys raksturuojumu, tok subjektivom pīzeimem nu ceļa putekļu. Maršrutu plānoju sadaleit pūsmūs i veikt atseviškūs pīguojīņūs.

Nu jau kaidu laiku Latgolā pīdzeivuojumu meiļuotuojus vylynoj “Azaru styga” (“Ezertaka”) – jauns garūs puorguojīņu maršruts. Tai kai ar puorguojīnim asu iz “tu”, tod naspieju pretuotīs kārdynuojumam, kuortoju sūmu i laižūs iz Latgolu. Pyrmuos dīnys plāns ir pavysam pīticeigs, viņ septeņpadsmit kilometru.

Šudiņ ir tei dīna! Dīna, kurā speršu pyrmūs sūļus iz “Azaru stygys”, kas naseņ pīsabīdruojuse puorejim garūs puorguojīņu maršrutim Latvejā, matūt vijeigu ostoitnīku apleik symtu treisdesmit četrim Latgolys azarim drupeit vaira nakai tyukstūšys kilometru garumā. Kab kleidynuotu veļteigys gaidys, iz reizis dasaceišu, ka munuos ambicejuos naītylpst nūsūļuot vysu maršrutu. Vysmoz ni vīnā ruovīnī. Taidus varūņdorbus pītaupeišu tuoļuokom zemem, kam dzymtuos Latvejis uoris redzīs sapruoteiguok īpazeit, garū distaņci sadolūt mozuokūs pūsmūs. Pa nedeļai tī, pa nedeļai otkon cytur.

“Azaru styga” vylynoj ar nūslāpumainom, saulē zaigojūšom azaru acim, kruošņom Latgolys ainovom i vareibu īpazeit regionu, kas da ituo apceļuots vysmozuok. Beidzamū frāzi muni vacuoki, vystycamuok, jimsīs atspākuot kai napatīsu, atguodynojūt par bierneibā tik īrostajom Latgolys tūrem, kuru laikā lieneišam kratejomēs pa dūbem izraibynuotim zemis celim, kab tyktu vysdziļuokajūs lauku nūstyurūs, kur myus sirsneigai uzjēme tyvuoki i tuoļuoki rodi. I kur nu vēļ kopusvātki! Lāna i, kai ruodīs, bezgaleiga riņčuošona apleik kopim nu nūstuošonys iz nūstuošonu komplektā ar svineigu mīlasti tīpat aiz kopu žūga. Nazynu, voi ituos bierneibys pīredzis var īvītuot ceļuošonys kategorejā, partū palikšu pi redzīņa, ka ar steigu juopapyldynoj Latgolys ceļuojumu īspaidi ar jaunim i svaigim. I kai vys vēļ lobuok īpazeit regionu, ka na sūļojūt ar kuojom? Juonūgiun īškejais Zīdūņs i “Kūrzemeitis” vītā juosagiun pi Latgaleitis.

Drupeit piec septeņu stuņžu reitā kūpā ar ceļabīdru Valdi grūzomēs Rēzeknis autoūstā pylnā gataveibā sēstīs autobusā, kas myus aizvyzynuos iz Bolvim. Taišni Bolvus asu nūsprauduse par myusu “Azaru stygys” suokuma punktu. Īsaraušam autobusā, i Valdis gatavejās pierkt beletus. Šofers skaidroj, ka bankys karte juopeikstynoj četrys reizis – divreiz par mums, divreiz par sūmom. Vārojūt garū beletu, kas pa centimetram viņ lein uorā no aparateņa, Valdis smejās: “Cik gars belets! Cerams, ka papeirs nasabeigs!” Šofers gordai pasasmej i atjūkoj preteimā: “Golvonais, kab nauda nasabeidz!” Eistyn, kas eistyn.

Siežūt autobusā i verūtīs uorā pa lūgu, mani puorjam švuorbys. Kaida suņa piec es izdūmuoju sevi mūceit ar viļkšonūs pa putekļainim lauku celim, nažieleigi smogu sūmu, kas pīkrauta pylna ar iudini i puortyku, i iztikšonu bez dušys vairuoku dīnu garumā? Pat nazynu, kū sev atsaceit. Koč kaids Dulluo Daukys sindroms. Vēļ, prūtams, var vainuot zvaigžņu stuovūkli, kam decembra vydā lobpatics sasastuot pīdzeivuojumu kuoreiguo strieļnīka zeimē. Koč i kai byutu, nu autobusa uorā nalieksi i atpakaļ nabrauksi.

Īrypojūt Bolvūs, cauri autobusa lūgam pamonom konditoreju “Kārumiņš”, kas atsarūn sūpluok autoūstai. Izkuopuši nu autobusa i izvāluši placūs smoguos sūmys, īsleidam “Kārumiņā” i nūpierkam peinis ar rozīnem i druponom. Juosteidz baudeit civilizacejis lobumus, cikom vēļ var!

Izsvīžam lūku cauri Luoča duorzam i sūļojam iz Bolvu Nūvoda muzeju. Jau pi uorejūs durovu myus sagaida darbinīki, kuri steidz nūskaidruot myusu planus, vaicojūt, voi teikojam apmeklēt muzeju voi turysma informacejis centru. Izzynuojuši, ka gribim īpazeit muzeju, jī mudeigai īdadz gaismys i izruoda, kaidā seceibā apsaveramys ekspozicejis. Dreiži viņ asam pamateigai īgrymuši Latgolys folklorys, amatnīceibys i paražu izzynuošonā. Tradicionaluo muzyka, saļmys, maja dzīduojumi, cyuku bēris, pūdnīceiba, maizis cepšona, ols dareišona i cytys Latgolys namaterialuos kulturys boguoteibys myus tai īvalk, ka muzeja darbinīks īt atguodynuot, ka muzejam ir ari ūtrais stuovs. Vystik taišni pyrmuo stuova interaktivuo i myusdīneiguo ekspoziceja, eipaši “skaņu kolns” palīk muns favorits.

Atsavasaluojuši no muzeja, īsastyprynojam ākys aizmugurē asūšajā kopejneicā “Velves”. Līka karbonade pyrma puorguojīņa par ļaunu naīs. Laikapstuokļu dīvi šudiņ, ruodīs, naspiej izlemt storp drāgnu vieju i leitu voi dadzynūšu sveļmi. Cikom gaidom pasyuteitūs iedīņus i piečuok ari pušdīņojam, paspieju i nūsaļt, i puorkarst. 

Muižys parkā jau pa gobolu myrgoj vidis objekts “Gaiss” – vieja zvonu instalaceja, kurā īkuortys treis symti divdesmit četrys vieja stabulis, tū padorūt par leluokū vieja zvonu ansambli pasaulī. Tai vysmoz viestej Latgolys turysma olūti. Vieja stabuļu vydā šyupojās Latgolys nūvodu gierbūni. Asu gotova sadzierdēt napuorspiejamu i “vīnuotu gaisa simfoneju”, kai sūleits iz sūpluok asūšuos planšetis, tok nikuo vaira par puors metaliskim knakškim saklauseit naizadūd. Laikam viejam nav nūskaņuojuma muzicēt. 

Drupeit iz prīšku viļņojās Bolvu azara plašumi, bet ūtrā pusē ceļam – Pārkiuņu azars i tam cauri takūšuo Bolupe. Edz, myusu pyrmī “Azaru stygys” azari! Kluotyn vēļ vasali diveji iz reizis. Škārsuojuši tyltu, iz kaida apgaismis stulpa pamonom stygys markiejumu – boltus ūtys trīpīņus ar tirkizzylu streipi pa vydu.  

Pasūļojam garum Bolvu zeimei i ļaunamīs ceļa leikumim, kas myus vad preteimā nazynomajam. Asfaļts nūgurdynoj, bet garum braucūšuos mašynys kotru reizi līk pasaraut maleņā. Saule mejās ar gubu muokulim i palākim padebešim. Te korsts, te solts.

Sīna ruli, gryutu gryudu nūlīktys vuorpys i ryusgonī teirumu tūni naatlaideigai ziņoj, ka rudiņs vaira nav aiz kolnu. Nagrybu, nagrybu itū dobys viesti uzklauseit! Lobuok pīvieršu skotu biškriesleņu kūši dzaltonajom sauleitem i spylgtai lilovajom uobuleņu gaļveņom, kas apjiemeigai rauga uzturēt vasareigu jutūni. Ik pa laikam skotam pasaver vys vēļ suleigi zali teirumi. Sīnuoži sisinej i ar sovu muzyku pastyprynoj sveļmi, kas viermoj nu augu. Itaids vosorys i rudiņa sajaukums pīmeit tik augustam.

Pieški mums sūpluok pībremzem buseņš. Nūsalaiž lūgs, i šofers prosa: “Jius navajag aizvest?” Paļdis, tok itūreiz ar kuojom. Pīduovuojums vys vylynūšs. Šaļtim ruodīs, ka sūļojam nu vīnys autobusa pīturys iz ūtru, kam pīturuos atrūnama taida ekstra kai sūleni, iz kurūs nūlikt sūmys, atpyutynuot placus i izstaipeit kuojis. Nareši autobusu pīturys izaver īreikuotys piļneigā nakurīnē. Gryuši saprast, voi tī eistyn koč kod nūstuoj autobuss. Ka nūstuoj, tod kurs i deļkuo tī kuop uorā?

Aiz pagrīzīņa iznierst apjūmeigys bolku skaudzis, kas gleitai sasarynduojušys ceļa molā. Pa gobolu dzierdamuo skaņa atguodynoj sietnīka slūtys viezīņus agrā reita stuņdē. Izaruod, ka dzierde nav apmuonejuse – mežistruodis dorbūņs ar lelu plastmasys gruobekli cīteigi slauka zuogmaterialu atlīkys nūst nu asfaltātuo ceļa. Gūdeigi sokūt, nikod nabeju aizadūmuojuse, ka kaids sakūp ceļu piec meža izgrīsšonys. Sasavasalojam ar veiru. Jis atraun acs nu sova doromuo i prosa: “Cik tuoli īdami?” Atsokam, ka da azara, itai sasmīdynojūt mežstruodnīku, kurs īsasauc: “Mums te azaru ir daudzi!”

Pīturys sūleņs piec pīturys sūleņa, i dreiži viņ asfaltātī ceļa leikumi myus īvad Veiksnā. Iz nalela paugura sastateiti kriumeni, kas veidoj lelu uzrokstu VĪKSNA. Tys tai, kotram gadīņam, ka nu kaids pavieršuoks guojiejs voi brauciejs palaids garum oficialū ceļa zeimi.

Cīma suokumā ir nūruode iz veikalu. Tys atsarūn nūst nu īplānuotuo maršruta, partū sūļojam tuoļuok, kam Google karte ruoda, ka drupeit iz prīšku juobyut vēļ vīnam veikalam. Es naasu par tū tik drūsa, kam Google informaceja mādz byut maldynūša, tok slyktuokajā gadīnī bez veikala šudiņ varim iztikt. Vīneigais, kuo gribīs, ir saļdiejums i kaids žurnals voi krystvuordu meikļu apkūpuojums, kam ruodīs, ka īdūmuotajā kempinguošonys vītā tiksim gona sovlaiceigi. Kod teikam punktā, kur byutu juoatsarūn veikalam, skumeigai sacynojam, ka šudiņ paliksim bez saļdiejuma. Izaver, ka veikals ir slāgts jau godim. Vīneiguo līceiba par tuo nazkodejū eksistenci ir bolti burti VEIKALS, kas vēļ gona labi turīs iz kuorma jumta. Kab cytim guojiejim nabyutu itai juosamolda i juopalīk bez saļdiejuma voi, vēļ trokuok, iudiņa kruojumu, paziņoju Google kartei, ka itei vīta seņ jau kai aizklapāta.

Izmatam nalelu lūku i apsaveram Veiksnys Sv. kņaza Vladimira pareizticeigūs bazneicu, kuruos pamati lykti 1912. godā. Lakoniskuos formuos caltū kūka bazneiceņu greznoj zaļš jumts i diveji zyli seipuleni. Omuleigais dīvnoms gleiši īsakļaun zaļajā ainovā. Drupeit atsapyušam i izbaudom skotu iz bazneicu. Koč i sevi ni tyvu naskaitu par religiozu cylvāku, vystik bazneicom pīmeit zynoms šarms i mageja.

Piec Veiksnys asfaļtu nūmaina grants. Atsakluoj, ka sūļuošona pa asfaļtu vystik beja vīgluoka i pateikamuoka. Vīneigi juosaprīcoj, ka mašynu apjūms ite daudz mozuoks, ka saleidzynoj ar Bolvu apleicīni. Gleitī gubu muokuli jau lobu laiku puorsavārtuši aizdūmeigūs leita padebešūs. Tuoļumā plešās zyli malna pamale. Pīlīkam sūli. Īdūmuotuo nakšņuošonys vīta vaira nav tuoli. Byutu labi izslīt telti, pyrma izīt leits.

Kod īsūļojam piknika vītā pi Sprūgu azara, daīt sacynuot, ka na mes vīneigī gribim atsapyust pi skaisti vizuļojūšuos iudiņa tiļpis. Storp piknika goldu i azaru izavītuojušys treis mašynys. Vīna, sprīžūt piec pīkabis, pīdar makšarnīkam, kurs tuoļumā ar gumejis laivu šyupojās viļneišūs. Ūtra mašyna ir tukša, i nu eipašnīka nav ni zinis, ni minis. Trešuo mašyna stuov ar plaši atvuoztom durovom, i tamā siež kaids puiss ar meitini. Puiss komunicej tik daiļruneigai, ka auss veist.

Koč i leita muokuli īt vys tyvuok, vystik telti naceļam, kam nagribim, kab jaunīši pamona, ka taisomēs ite nakšņuot. Vyspuor nav pateikamai apsazynuot, ka itei ir vītejūs vydā īcīneita vīta. Ej nu sazyni, kaidi tusātuoji ite var uzarast nakts laikā. Siežam pi piknika golda i atsapyušam nu puorguojīņa. Laimeigā kuortā jaunīšim dreiži apneik slaisteišonuos mašynā, i jī aizbrauc tuolēs zylajuos. Ari veirs ar laivu izairej krostā i tyn makšari. Burtyskā i puornastā nūzeimē. Trešuos mašynys eipašnīks uzarūn daudz vāluok.

Izslīnam telti i paādam vakarenis. Drupeit izleist. Siežam zam leitasorgu i vārojam azaru, kurā loksta leita lasis. Skaists ezereņš ainavyskā bārzu īlūkā. Leidz ar vāluoku vokora stuņdi ik pa laikam uzarūn mašynys, kas pībrauc, īrauga telti i brauc tuoļuok. Īprīšk izavēre, ka ceļš beidzās leidz ar piknika vītu, tok acimradzūt ar nūpītnuokim braucamajim var sasnēgt ari tuoļuoku azara īlūku.

Sagaidom šaļti, kod apleik nivīna nav, i leinam azarā mauduotūs. Azara kruosa variej storp tymsi bryunu i gondreiž malnu, tok iudiņs ruodīs dzydrs. Kārdynuojums nūskoluot ceļa putekļus i svīdrus ir leluoks par švuorbom, kū roda sovaiduo iudiņa nūkruosa. Īgrymstam azarā.

Nu, voi es vys vēļ naasu drūsa par vajadzeibu “sevi mūceit ar viļkšonūs pa putekļainim lauku celim, nažieleigi gryutu sūmu, kas pīkrauta pylna ar iudini i puortyku, i iztikšonu bez dušys vairuoku dīnu garumā?” Ak tu dīneņ, prūtams, ka nā! Absoluti izbaudu tū, ka otkon varu byut ceļā, iztukšuot golvu nu līku dūmu i nūsadūt apleicīnis vāruošonai. Cik vys gleitys i maineigys beja šudiņdīnys ainovys!

Jau laikus laižamēs pi mīra. Pasamūstu nakts vydā, kam apleik staigoj kaida trejūtne, kas speidynoj luktureiša gaismu i nazkū vervelej. Vīns nu trejūtnis, sprīžūt piec bolsa i runys veida, ir eistyns krīvu mačo, kurs ite īsarads kūpā ar divejom sīvītem. Veirīts speidynoj gaismu iz myusu telti i smeineigi sprīdelej: “Ot, nazkaidi turysti! Oo, i bez mašynys!” Tikom es jau taustūs, kur muns Šveicis nazs i apsveru dūmu aizsyuteit muoseicai myusu lokaceju. Sok’, ka nu reita nadūdam ziņu, lai sauc policeju. Tok mudri viņ aptveru, ka gadīnī, ka vyss beigtūs labi, bet nu reita telefonam pagaistu zona, dīz kas nabyutu – muoseicai līki satraukumi. Cīteigai ausūs i sekoju leidza sarunys atteisteibai, tok nikaidā apšaubamā darbeibā tei napuorsavierš. Piec kaida laika trejūtne aizbrauc. Varu atvīgluotai uzelpuot, nūlikt vītā nazi i laistīs mīgā. Valdis tikom soldoni šņuoc i pat nanūjauš par potencialajom brīsmem. Ptu, nav pateikamai nakšņuot vītā, kas vīgli sasnādzama ar mašynu.

Turpynuojums sekuos.