Roksta autore: Signe Strode

Vysu dzeivi ir saguojs byut latgaliskā vidē, bet vysod nabeja drūsmis īsadrūsynuot runuot latgaliski, asu pīroduse tai naaizsuokt sarunu. Tok itamā vosorā izdūmuoju, ka grybu atsateisteit i pījiemu deļ seve izaicynuojumu aizbraukt uz “Atzolu” seminaru, kurū reikuoja latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”.

Iz seminaru brauču ar nalelu baiļu sajiutu par tū, kū sagaideit, pi seve dūmuoju, ka tei vystik ir sveša vide, apvuiceibys ar cylvākim i vyspuor kotra dīna, runojūt latgaliski.

Kai tod patīseibā veicēs? Nabeja tik trokai, kai suokumā ruodejuos. Seminars nūtyka Dagdys vydsškolā, tuos beja četrys dīnys – kotra cytaižuoka.

Iz seminaru devēs na tik cylvāki, kuri vīnkuorši kautrejās runot latgaliski, bet ari taidi, kurim nav nikaidys saisteibys ar Latgolu. Seminarā beja jaunīts nu Līpuojis i jaunīte, kas dzeivoj Amerikā. Pavysam nūteikti var saceit, ka itī jaunīši ir cīši drūsmeigi, ka var sasajimt braukt iz seminaru, kurā vyss ir latgaliski. Latgalīšim nūteikti juobyut lapnim par tū, ka na tik pošim, bet ari cytim interesej volūda i tuos populariziešona pasaulī. Lai volūda dzeivuotu, tei napuortraukti juopopularizej i juodora cylvākim zynoma.

Pyrmajā dīnā suokumā beja īpasazeišona ar vysim daleibnīkim. Tod mes devemēs ekskursejā iz Dagdys folklorys centru, lai izzynuotu Latgolys leigovys 19. godu symta vyda pyuru. Ekskursejis laikā beja īspieja pīlaikuot leigovys tautys tārpu i īsajust leigovys uodā. Vokora pasuokumā beja orientiešonuos pa Dagdu, beja juoatrūn vairuoki punkti pi Dagdys senejuokūs i nūzeimeiguokūs āku, daleibnīku storpā smiejomēs, ka tei ir miseja – naapsamaļdeit nazynomajā Dagdā. 

Ūtrajā dīnā jau suocēs nūpītnuoka seminara daļa. Kūpā ar Juoni Krūni vuicejomēs teatra muokslu, treniejom runuošonu i sprīdem par tū, kam vaira juopīvierš viereiba trenejūtīs. Tuoļuok beja nūdarbeiba ar Raimondu Plataci – runuojom par Latgolu i marketingu, tū, kai pasnēgt ideju par produktim, nu kuo īsadvasmuot, vuicejomēs struoduot komanduos i prezentēt sovys idejis. Tuoļuok apgivom improvizaceju ar Kozmenu, tys beja cīši interesanti, nikod da ituo nabeju raudzejuse improvizaceju latgaliski. Kūpā ar jaunīšim tys beja jautri – kotram sova ideja i pīeja improvizacejai. Vokora pasuokumā beja īspieja debatēt par temu “Kas uotruoks – zyrgs voi mašyna?”. Kotra komanda raudzeja aizstuovēt sovu redzīni i tei beja īspieja trenēt publiskū runu publikys prīškā.

Trešuos dīnys reitu suocem ar latgalīšu rokstu volūdu kūpā ar Muoru Mortuzāni-Muravsku. Raksteiba latgalīšim, kai jau i cytom volūdom, nav tik vīnkuorša, bet golvonais ir napasadūt i trenētīs. Tuoļuok braucem iz Ondrupini, tī beja ekskurseja lauku sātā i maizis cepšonys rodūšuo darbneica. Kotrys varēja pamieginuot, kai ir cept maizi i puorbaudeit, cik lobs maizis cepiejs var byut. Piec ekskursejis izzynuojom tū, kai latgaliskajam var paleidzēt digitalajā vidē aba kai pošim byut digitali sabīdryski aktivim. Ar vysaidim digitalim reikim i platformom vysus īpazeistynuoja Kristīne Pokratniece i Amanda Anusāne.

Catūrtajā dīnā beja nūdarbeiba pi Vladislavys Romanovys, kur jei pastuosteja par Latgolys informativū telpu. Nu juos stuosta saprotu, ka golvonais ir īsadreikstēt runuot par sarežgeitom i svareigom temom, cylvāki apleik ir dažaidi i kotram ir sovaižuoks skatejums iz dzeivi. Tuoļuok beja īspieja pīsadaleit raidīroksta “Pīci breinumi”, kurū var nūsaklauseit ITE, taiseišonā. Īspiejams, kaids, izmontojūt itū īspieju, sev atkluoja jaunu interešu vierzīni i saprota, ka ar tū grib dorbuotīs i tuoļuok. Piec īroksta beja daguojs laiks nūslāgumam, kurā kotrys pasadaleja īspaidūs par seminaru i dabuoja sertifikatu par pīsadaleišonu tymā.

Lai kotra dīna byutu eipašuoka, pyrma iedīņreižu dzīduojom latgaliskys dzīsmis, kotru reizi tei beja cyta. Dzīduošona pyrma maļteitis īturiešonu – vēļ vīns veids, kai padareit vidi apleik latgaliskuoku. Kūpumā seminars deve īspieju ar profesionaļu paleidzeibu sevi īdrūsynuot i nasabeit par tū, kū padūmuos cyti – ir juosuoc runuot latgaliski, lai volūda napagaistu. Jaunīšūs ir spāks, ni veļti nūsaukums ir “Atzolys”, kas skaidruojumā nūzeimej jaunī osni.