Izguojuse Jura Urtāna gruomota ap Latgolys piļskolnim i tūs folkloru

Izguojuse Jura Urtāna gruomota ap Latgolys piļskolnim i tūs folkloru

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Kulturys akademejis (LKA) Kulturys i muokslu instituta vodūšais pietnīks, arheologs Jurs Urtāns sagatavejs jaunu gruomotu “Latgales pilskalni un to folklora”, viestej publiski daīmamuo informaceja. Gruomotys atkluošona gaidoma 7. septembrī 16.00 stuņdēs Dzierkaļu piļskolna i Bazneickolna pakuojē Jākubpiļs nūvoda Kūku pogostā Eiropys kulturys montuojuma dīnu laikā.

“Gruomota ir mieginuojums salikt vīnuvīt arheologiskuos i folkloristiskuos izzinis rezultatus par vysim vīna Latvejis nūvoda – Latgolys – piļskolnim,” tai gruomotys īvodā roksta tuos autors Jurs Urtāns. Gruomotā arheologiski apraksteiti pavysam 180 zynomī Latgolys piļskolni. Par kotru piļskolnu apkūpuotys i publicātys ari daīmamuos folklorys līceibys – teikys i nūstuosti. Kūpumā izdavumā par Latgolys piļskolnim savuokti i apkūpuoti aptyvai 400 folklorys teksti, kas ir vysai atškireigi piec tūs apjūma. Gruomotys suokuos publicāts Jura Urtāna sagataveits apjūmeigs, monografisks īvods, kurā teik analizātys i apraksteitys taidys temys kai piļskolnu pazeimis i verifikaceja, piļskolnu atkluošona i apzynuošona Latvejā i Latgolā, Latgolys piļskolnu folklora. Svareigi dasaceit, ka Latgolys piļskolnu teiku datu kūpa publicāta, respektejūt latgalīšu volūdys i izlūkšņu sovpateibu. Izdavums byus saistūšs kai Latgolys viesturyskūs zemu dzeivuotuojim, tai arheologejis, folklorys i kulturviesturyskuo montuojuma cīneituojim.

2024. gods Eiropys kulturys montuojuma dīnys veļteitys kulturys montuojuma daīmameibai i drūseibai. Itūgod viereiba vārsta iz golvonajim vierzīnim: kulturys montuojuma publiskuo daīmameiba, dateikameiba cylvākim ar funkcionalim trauciejumim i drūseiba, kas ītver ari sabīdryskū atbiļdeibu i zynuošonys par kulturys montuojuma saglobuošonu.

Jura Urtāna jaunuo gruomota par Latgolys piļskolnim i tūs folkloru snādz jaunys, storpdisciplinarys zynuošonys par piļskolnim, kas ir vizuali nūzeimeiguokais Latvejis arheologiskūs pīminiekļu veids. “Piļskolnim ir na tikai zynuotnyskuo atslāga nūzeime kai arheologiskajim izpietis objektim, tok ari nūzeime kulturviesturyskuos ainovys izpietē, lokaluos ideņtitatis, vītys pīdareibys i nacionaluos pošapzinis veiduošonā, tuos atteisteibā i styprynuošonā,” tai Jurs Urtāns. Portala lakuga.lv interveju ar Juri Urtānu skaiti ITE.

Gruomotys attaiseišonys svātki nūtiks Eiropys kulturys montuojuma dīnu atkluošonā, svineigi paceļūt karūgu i izstaigojūt ekskurseju pa Dzierkaļu piļskolnu i tuo tyvejū apleicīni. Gostūs byus atbraucs ari Baļtinovys amaterteatris “Palādas”, kab nalelā skečā apspālātu kai piļskolna folklorys motivus, tai ari 2024. gods Eiropys kulturys montuojuma dīnys temu. Dzierkaļu piļskolna atsarasšonys vīta ir ITE (markiejums nu Rēzeknis šosejis pusis).


Kalenders

Apr
25
Pīk
09:00 “Satiec savu meistaru 2025” @ Latgola
“Satiec savu meistaru 2025” @ Latgola
Apr 25 @ 09:00 – Apr 27 @ 16:00
Jau 17. reizi aprelī vysā Latvejā nūteik kasgadejais pasuokums “Satiec savu meistaru!”, kura laikā sevkurs interesents ir aicynuots dūtīs pi meistaru īpazeit i paraudzeit vysaidys tradicionalūs omotu prasmis.   Vaira par nūtikšonom Latgolā var izzynuot[...]
Apr
26
Sai
14:00 Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Ventspiļs Livonejis ordiņa piļs
Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Ventspiļs Livonejis ordiņa piļs
Apr 26 @ 14:00 – 15:00
Izstuodē apsaverami Silvys Linartis, Ilzis Volontis, Mārītis Klušys, Dacis Pudānis, Ilonys Linartis-Ružys, Annys Grinčukys (Latveja), Barbarys Gailis (Latveja, Fraņceja), Petrys Heitketeris (Petra Heitkötter, Vuoceja), Karo Jostys (Caro Jost, Vuoceja), Martina Fosvinkela (Martin Voßwinkel, Vuoceja), Izabelys[...]