Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

“Tai tei zvaigzneite izaver. Pasaver Tu ar!” beja ituo gods 1. maja viests maņ e-postā nu Bronislavys Martuževys fonda “Rakstītāja” vaļdis prīšksādātuojis, B. Martuževys pīminis globuotuojis Annys Eglienys. Jei nūzeimēja, ka Bronislavys Martuževys dzīšmu gruomotai Anna ir da gola sakuortuojuse vuordus dzīsmei “Zemli zvaigzneite puorguoja”. Dzīsme zynoma i daudzu dzīduota jau lobu šaļti, bet vys tik variantu, aranžeju i preciziejumu boguota.

Dzīsmis “Zemli zvaigzneite puorguoja” stuostu goda suokuos jau raudzeju škatynuot Latvejis Radejis 1 raidejuma “Kolnasāta” rubrikā “Dzīšmu stuosti” (nūsaklauseit var ITE), bet piec tuo izskaniešonys kluotyn atguoja jauni stuosti i preciziejumi, ļaunūt par dzīsmis ceļu izzynuot vēļ vaira. Koč i dzīsme zynoma i teik dzīduota kai latgalīšu tautysdzīsme, vys tik jei ir ar skaidri atpazeistamu autoreibu – vuordu i melodejis autore ir dzejneica, dzīsmineica Bronislava Martuževa (1924–2012). Senejuokais publiskais īroksts, kurā var dzierdēt dzīsmi pošys Martuževys bolsā, ir Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā garamantas.lv dzieržamais 1990. goda īroksts nu Krišjāņam Baronam veļteituos konferencis Zynuotņu akademejā (nūsaklauseit var ITE) i tūlaik dzīsmis pyrmuo rindeņa skanēja kai “Zemli zvaigzne puortecieja”. Ruodīs, ka poša pyrmū reizi dzīsmi dzierdieju Annuškys i Ingara (Annys Briškys i Ingara Gusāna) izpiļdejumā kaidā nu pyrmūs latgalīšu muzykys festivalu “Muzykys skrytuļs” Augšdaugovys nūvoda Leiksnā, ruodejuos cīši skaista dzīsme i palyka iz prīšku atguodojamūs dzīšmu sarokstā.

Kas ruodīs cīši interesanti – nasaverūt iz tū, ka dzīsmis autore ir Bronislava, niu jau gryuts precizi saskaiteit, cik vysaidu dzīsmis vuordu variantu pasaruoda publikacejuos i īrokstūs, ari pošys Martuževys dzīduotūs dzīsmis vuordi atsaškir. Goda suokuos, apsarunojūt ar Martuževys biografi, muzeologi Annu Eglienu, jei nūruodeja, ka na par vysom Martuževys dzīduotajom dzīsmem ir piļneigi skaidrys, kurys ir tautysdzīsmis i kurys juos pošys autordzīsmis, tok ir daudzi faktu i līceibu, kas atkluoj, ka Martuževa sovys dzīsmis “palaiduse tautā” i tuos saprastys kai tautysdzīsmis, kam dzīsmineicys dzeivis guojuma deļ sovulaik jei publiski navarēja ruodeit sovus dorbus. “Daudzuos dzīsmēs Bronislava beja īrakstejuse sovu dzeivi, sovu liktini i, ka mes tai vaira zynim tuos lītys, tod var izsacynuot, kurys ir juos sacarātuos dzīsmis. Par pīmāru, vīnā dzīsmē ir pīmynāts “rudzu gabaleņš”. 1994. bejom kūpā ar jū nūbraukušys iz juos tāva sātu “Lazdeņom”, jei stuosteja, kaidi lauki bejuši, ruodeja tī, tod jau, saprūtams, vyss beja aizaudzs, kam seņ tei sātys vīta pamasta, piečuok jei īdzīduoja dzīsmis i, dzīsmi dzīžūt, kur ir pīsaukts tys rudzu gabaleņš, jei puortrauce dzīduošonu i saceja, ka mes tī šudiņ bejom. Tys nūzeimoj, ka tei dzīsme ir par jū pošu,” stuosta Anna Egliena. Jei soka, ka sovulaik ari vaicuojuse Bronislavai, cik jai ir dzīšmu, tūlaik vys vēļ nazynūt, ka autore ir poša dzīsmineica, iz kū sajāmuse atsacejumu: “Ap 40 byus!”, kas asūt tuos tautysdzīšmu stilistikys dzīsmis. Taipat Anna stuosta, ka Martuževai asūt bejs bloceņš, kurā dzīsmis saraksteitys i jam juos pošys pīraksteita atzeime “Bronislavys Martuževys pīraksteituos dzīsmis”, koč i tai vysā skaidri tys napasoka, voi dzīsmis ir tautysdzīsmis, voi pošys Martuževys dzīsmis, bet vyss vadynoj dūmuot, ka bloceņa dzīsmem autore ir Martuževa. Vīna nu līceibu, ka vys tik dzīsmem ir autoreiba, ir īroksts ari pošys Bronislavys Martuževys dīnysgruomotā, stuostūt par dzīsmi “Gona gūda”:

“Oh, jā! Kad priesteri un Moniku aizveda un visi sasēdās ap galdu pa otram lāgam, es atsēdos uz tahtas un sēdot it kā drusku pasnaudu. Tas ļoti palīdzēja, spriegums nokrita un atlaidās. Konjaka un vīna iesildītās dāmas tagad varēja arī pabudināt: “Gona gūda, gona gūda,/ Laiks ir gūdu prast,/ Laiks ir myusu muoseņu/ Padaudzynuot./ Lai boguota, lai boguota/ Myužam tova sāta.” Marta (teicieja Marta Šmidte, vaira par jū var izzynuot materialā par Bierzpiļs pusis dzīsmem i jūs dzīduotuojim ITE – E. L.) galvu vien grozījā – šitādu dziesmu! Bet es nebiju muļķe, neteicu, no kādas pūra lādes dziesma izcelta. Pravieti neciena tēvzemē. – Ko tu! Veca latgaliešu kāzu dziesma! – Vaca to vaca, bet es juos nazynu. – Tiuleņ zynuosi! [..] Drīz vien Martu ierakstīs magnetafona lentē ar šo dziesmu. Viena stundu ilgstoša lente jau esot piedziedāta. Un lai tiek uz veselību! Un lai nevienam prātā nav, ka dziesma dzimusi 20. gadsimtā 85. gadā. Tā iegulsies tautas pūrā blakus citām, ej zini, kā dažviet sanerrotām. Nupat jau dzirdēju, ka par tautas dziesmu sauc arī Jurciņa “Vālodzīti”. Še tev, Jurciņ!”.” Leidzeigs ceļš tautā saguojs ari dzīsmei “Zemli zvaigzneite puorguoja”.

Pyrmuo publikaceja, kurū dzīsmei “Zemli zvaigzneite puorguoja” īsadeve atrast notu veidā, ir Rasmys i Gunāru Igauņu 1993. godā izdūtajā dzīšmu kruojumā “Še, bierneņ, tev zalta kūkle, še tev dzīšmu komuleits…” (“Še, bērneņ, tev zalta kūkle, še tev dzīsmu komuleits”, izdavuse Rēzeknis Latgaļu kulturys bīdreiba). Teleponsarunā Rasma stuosta, ka tūlaik gruomotai, kura izdūta 5000 eksemplarūs, kas myusu laikūs ruodīs miļzeigs skaitlis, i kurai beja gataveits, bet vys tik da izdūšonys natics ari ūtrais izdavums, cīši daudzys dzīsmis atrostys Latvīšu folklorys kruotivis arhivā, braucūt i verūtīz Reigā iz vītys Latvejis Zynuotņu akademejā, kur tūlaik atsaroda kruotive. “Tai precizi napasaceišu, kur kotra dzīsme atrosta, bet arhivā sēdēju, nu manuskriptu i rūkrokstu vysu ar rūku puorraksteju. Cik tī beja dorba!” atguodoj Rasma. Kai līcynoj Latvīšu folklorys kruotivis dati, pyrmuo ekspediceja, īpasazeišona i īroksti pi Martuževys Lubuonā bejuši 1987. godā.

Taipat dzīsmis “Zemli zvaigzneite puorguoja” vuordu, kas niaņsem atsaškir nu 1993. goda publikacejis, i notu variants publicāts 1997. godā izguojušajā dzīšmu kruojumā “Rūtoj, rūtoj” (sastateituojs Ontons Matvejāns, izdeviejs O. Rancana izdevnīceiba), kura īvodā nūruodeits, ka jimā publicātys ari dzīsmis, kū dzīduojuse Bronislava Martuževa Lubuonā. Itūs obeju variantu apvīnuojumu piečuok dalyku ari latgalīšu dzīšmu kruojumā “Muna dzīšmu gruomota”, kas izguoja 2020. godā.

Jaunuokū studejis audio īrokstu dzīsmei “Zemli zvaigzneite puorguoja” itūgod publiciejs etnografiskais ansamblis “Jumaleņa” nu Preiļu nūvoda Rībeņu, īkļaunūt sovu meiluokūs dzīšmu albumā “Zīdi”, bet Annys Eglienys vuordu sakuortuojumā, kas niu publicāts Bronislavys Martuževys dzīšmu gruomotā “Dzimst dziesmas, tautā dzimst…” i kurā kūpā salyktys vairuokys Martuževys dzīduotūs verseju i publiciejumu varianti, dzīsme izskanēja latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” folklorys kūpys “Ceidari” izpiļdejumā Bronislavys dzīšmu dīnā Lubuonā ituo gods 25. augustā.

Bronislavys Martuževys “Zemli zvaigzneite puorguoja” skaņ naviņ īrostuokā tautys dzīduošonā, bet jū īmīļuojuši ari komponisti, aranžejūt dzīsmi kormuzykys skaņdorbim. Aranžeju dzīsmei sovulaik taisejuse komponiste Ilona Rupaine. Jei stuosta, ka jai pošai itei ir vīna nu meiluokūs dzīšmu i jū īraudzejuse Gunāra i Rasmys Igauņu tautysdzīšmu kruojumā, nikod nabeja dzierdējuse, bet patykuse melodeja i teksts. 2005. godā Ilonai Ņujorkys latvīšu kors i dirigents Andrejs Jansons pasyutejuši radeit kantati, kurā byutu sasavynuši goreigī dzīduojumi i tautys muzyka. “Tai “Zemli zvaigzneite puorguoja” maņ ruodejuos cīši īdareiga dzīsme, kū dalikt kantatē “Nosapņotie Ziemassvētki” kai vīnu nu daļu,” stuosta komponiste.

Kai līcynoj Latvejis Informacejis centra datubaze, 2007. goda rudinī pyrmatskaņuojumu Aglyunys bazilikys Kora školys kora izpiļdejumā (dirigente Ieva Lazdāne) pīdzeivuojuse komponistis Selgys Mencis dzīsmis “Zemli zvaigzneite puorguoja” apdare. Dzīsmi apdarynuojuse ari komponiste Laura Jēkabsone. Jei stuosta, ka juos dorba pamatā bejs Reigys Doma kora školys meiteņu kora “Tiara” dirigentis Airys Birzinis pīduovuojums komponistei radeit aranžeju kaidam nu skaņdorbu kora pīsadaleišonai 11. Storptautyskajā pasauļa kormuzykys simpozejā 2017. godā Barselonā. “Aira Birziņa pīduovuoja vairuokus skaņdorbus, naatguodoju, kas beja tī puorejī, bet “Zemli zvaigzneite puorguoja” mani pošu uzrunuoja vysu vaira. Par reizi jau īsadūmuoju, kaidus izteiksmis leidzekļus izmontuošu, kaida byus muna muzykaluo izalaseišona. Aranžejūt itū dorbu, tik spūdrai redzēju rezultatu! Nazynu, kai tū racionali izskaidruot, bet maņ par reizi guoja pruotā kina “Cilvēka bērns” – muzyka, kas tī beja, ainovys, vyss stuosts, vysu laiku dūmuoju par kinu, cikom dzīsmi aranžieju,” stuosta Laura i prīcojās, ka dorbu sovā 2021. godā izdūtajā albumā “As above, so below” īskaņuojs ari Hamiltonys bārnu kors nu Kanadys.

Sarunuos par dzīsmi kai Ilonai Rupainei, tai Laurai Jēkabsonei beja puorsteigums, ka “Zemli zvaigzneite puorguoja” eistineibā ir ar konkretu autoreibu, obejis jū skaitejušys par tautysdzīsmi. Sovā ziņā var saceit, ka Bronislavys Martuževys gribiešona, ka autoreiba nav tik svareiga, golvonais, lai dzīsmis teik dzīduotys, ar itū dzīsmi pīsapiļdejuse iz vysim symts.

Lels paļdis Vaļsts kulturkapitala fondam par atbolstu latgalīšu dzīšmu stuostu atkluošonā!