Izdūta nūvodpietnīka Nikolaja Nikulina gruomota “Kārsava, Malnava…”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Izdūta nūvodpietnīka, publicista i pedagoga Nikolaja Nikulina (1934-2022) gruomota “Kārsava, Malnava…”, informej Kuorsovys kulturviesturis centra “Līču mājas” vadeituoja Inta Jurča. Atguodojūt N. Nikulinu 90 godu jubilejā, Kuorsovys kulturviesturis centrā “Līču mājas” da septembra beigu apsaverama ari izstuode ar autora savuoktajim materialim i karteņom.
Nikolajs Nikulins struoduoja par školuotuoju Kuorsovys vydsškolā i Malnovys Vaļsts lauksaimisteibys tehnikumā. Paraleli tam vuoce i puorsvorā rajona presē publicēja nūstuostus par vītvuordu izaceļšonu, viesturyskom nūtikšonom apleicīnē, īvārojamim nūvadnīkim, ari atminis, tāluojumus, aprokstus. Pīrakstejs gruomotys “Kārsava un kārsavieši divdesmitajos un trīsdesmitajos gados” (1996), “Kārsava. Ielu un māju vēsture” (2008), “Atmiņas par Kārsavu” (2011), “Встречи и расставания” (2015), “Skats uz pagātni” (2020). Beidzamais juo lelais dorbs ir gruomota “Kārsava, Malnava…”, kura ituo gods 14. augustā tyka attaiseita Kuorsovys piļsātys bibliotekā. Dīvamžāļ bez poša autora pīsadaleišonys, tok ar natveramu juo byušonu kluotyn caur pasuokuma daleibnīku atmiņom, kas raisejuos klausūtīs N. Nikulina biografeju i gruomotys fragmentu skaitejumus.
Gruomotys ceļš pi skaiteituoju aizasuoce pyrma četru godu, kod uorste Irēna Stankeviča, puorskaitūt īprīškejū autora gruomotu “Skats uz pagātni”, vadynuoja turpynuot raksteit, kam i jai palyka naizstuosteits stuosts par muoti, kura ilgus godus struoduoja Kuorsovys tuberkulozis slimneicā, i ari pošam nūvodpietnīkam beja vairuoki napublicāti stuosti par Kuorsovu i apleicīnis cīmim.
Pasasokūt Kuorsovys piļsātys bibliotekys vadeituojis Aijis Paršovys snāgtajam atbolstam i īdrūsynuojumam, pa mozam topa manuskripts i tulkuojums nu krīvu iz latvīšu volūdu, tyka pīmaklātys kartenis, pīsleipāti fakti i gramatika. Finansiejuma mekliejumūs vodūšū lūmu uzajēme Kuorsovys sirdsskaidruos Polockys Eufrosinejis Pareizticeigūs draudze, kura, sasadorbojūt ar piļsātys dzeivuotuojim i pošvaļdeibys īstuodem aktivi dorbojās kūpīnys iniciativu mierku eistynuošonā. Pasasokūt Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” Latgolys kulturys programys 2024 projektu konkursā sajimtajam finansialajam atbolstam, gruomota tyka izdūta i stuosti par Kuorsovys i apleicejūs cīmu cylvākim i tuo laika nūtikšonom atroda ceļu pi skaiteituoju. Tū izdavuse izdevnīceiba “Ezerrozes grāmatas”.
Gruomotys attaiseišonys svātkūs kotrys tuos fragmenta skaitejums atdzeivynuoja atminis, kas saistuos ar apraksteitū vītu, cylvākim voi nūtikšonom. Pasasokūt tam, ka Nikolajs Nikulins pīfiksējs i saglobuojs apleicīnis dzeivuotuoju atmiņu stuosts, ari myusu dīnuos ir vareiba izatāluot storpkaru laika Kuorsovu, tuos sātys i ļauds, izzynuot svareigys viesturis nūtikšonys itamā pusē. Pasuokuma gosts Alberts Ločmelis piec skaitejumu nūsaklauseišonys pīzyna, ka “viesturi var uztvert vysaiž, kam tei nav tik fakti i skaitli. Nikulina kungs, byudams literats, muocēja saglobuot leidzsvoru storp faktim i emocionalū pusi, partū juo stuosti ir ”dzeivi” i saistūši”.
Pasuokuma laikā pyrmī gruomotu sajēme cylvāki, kurūs dzymtys stuosti tamā īkļauti. Taipat gruomotys tyka duovuotys Ludzys piļsātys bibliotekai, muzejam, Kuorsovys kulturviesturis centram, tamā publicātūs karteņu eipašnīkim, zīduotuojim, Kuorsovys i apleicīnis školom i bibliotekom.