Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Septembra suokys jau trešū godu puļcej cylvākus na viņ buļbu voguos, tok ari Rogovkā iz dzejis dīnom veļteitū nūtikšonu “Rogovkys dzejis voga 2024”. Latgaliskajā dzejis slamā itūgod pīsadaleja desmit kai pīredziejuši, tai ari jauni latgaliski rokstūši autori, kas skateituojus uzrunuoja ar puordūmuotom performaņcem i dziļom dzejis ryndom. Itūreiz uzvarys laurus plyuce da šam nazynoms vuords latgaliskajā literaturā – Silvestrs.

7. septembrī Nautrānu sporta hallē – kulturys nomā Rēzeknis nūvoda Rogovkā puļcējuos kai vītejī, tai ari dzejis skaiteituoji i baudeituoji nu tuoļuoku apleicīņu, kab klauseitūs i nūvārtātu desmit latgaliskūs literatu – Rasmys Sviklis, Aijis Mikelis, Evelīnys Visockys, Līgys Slišānis, Elizabetis, Ingys Kaļvys-Mininys, Evikys Muizniecis, Silvestra, Dagnejis i Juoņa Smana – performaņcis. Dalinīku vydā beja jau kai pīredziejuši dzejnīki, kas izdavuši sovus dzejis kruojumus ci publiciejušīs kaidūs izdavumūs, tai ari vairuoki debitanti. Pīmāram, dzejneica Dagneja (eistajā vuordā Dagneja Dudarjonoka) nu Preiļu nūvoda Vuorkovys pusis dzejis slamā pīsadaleja pyrmū reizi, tok dzeju roksta jau lobu laiku i pārņ izdeve ari sovu pyrmū dzejis kruojumu “Ups, kūki i mes”. Pīsadaleit “Rogovkys dzejis vogā” jei aicynuota ari cytus godus, tok beidzūt sajēme drūsmi, kab skaiteitu dzeju publiski kūpā ar cytim autorim. Dagneja uzastuošonys laikā izmontoj vysaidus aksesuarus, kab papyldynuotu dzejis saturu, kas vaira ir par mīlesteibu i filozofiskuoku skotu iz kasdīnys lītom.

“Es vaira raugu raksteit par mīlesteibys temom, i tys ir muns mierkis, ka nuokušais dzejis kruojums byus par mīlesteibu. Tuos ir ari kasdīnys lītys, cylvāki, filozofisks skots. Laikam mani aizkustynoj patīsys i dzilis sarunys storp cylvākim, kod nav tik monologi, bet ir ari vaicuojumi, interese. Tys ir skaisti – prast sasarunuot. Mīlesteibys skaistums ari īdvasmoj,” stuosta Dagneja.

Ari cyti autori puorsteidze i uzrunuoja ar da šam cytur naizskaniejušim dorbim. Vairuoki slama dalinīki pīzynuši, ka dzejis ryndys topušys viņ tamā ci īprīškejā dīnā. Dzejis temu spektrs ari beja lels – suocūt nu filozofiskys apceris par prīškmatim i kasdīnys situacejom, beidzūt ar mīlesteibys izpausmem pret sevi, cytim i pasauli.

Dzejis slamu vadeja Edgards Provejs, kurs kotram dalinīkam vaicuoja, kod i kai tūp juo dzeja. Kotra atbiļde beja cytaižuoka. Kaidam tod, kod dora sātys dorbys, cytam pruotā aizagiun kasdīnā dzierdātys frazis, vēļ īdviesme raksteit pasaruoda pyrma īšonys gulātu voi kod ir skumeigi, taipoš ari dzeja tūp kai atbiļde iz mūkūšim vaicuojumim.

Dalinīku snāgumu viertēja ari žurejis komiseja, kurys sastuovā beja pīcys profesionalys personeibys rodūšajuos jūmuos: Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, Latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore Laura Melne, tekstilmuokslineica i literate Annele Slišāne, dzejnīks, atdzejuotuojs i tulkuotuojs Arvis Viguls, dzejnīks, publicists i literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs. Žureja viertēja dalinīku uzastuošonu saturu, stilu i performaņci.

Žurejis vydā beja ari pārnejuo gods uzvarātuoja Annele Slišāne, kura pīzyna, ka itūgod dzejis slama dalinīkus raksturoj nūpītneiba, kam daudzi izskanēja puordūmom boguotu dzejis ryndu. “Byut žurejā ir cīši atbiļdeigi. Suokumā dūmuoju, ka es vaira analiziešu, bet tod ļuovūs sajiutom, kai ar mani rezonej dzeja. Kai cylvāks skaita, kū jis skaita. Maņ ir svareigi, ka ir dziļums, dūma. Ka tys nav fražu savuorstiejums,” tai Annele Slišāne.

Ari skateituoji beja kai sastais žurejis lūceklis, kam jim beja vareiba atdūt sovu bolsu sev īpasatykušam dzejnīkam kotrā nu treju saceņseibu pūsmu. Kai pīzyna leluokuo daļa pasuokuma apmaklātuoju, kotru reizi izalaseišona bejuse gryuta. Skateituoja Inta nu Rēzeknis dzejis slamu apmeklej jau ūtru reizi, tok itūreiz pajāmuse leidza draugus nu Reigys. Jei pīzeist, ka ir svareigi atbaļsteit vītejūs literatus.

“Pādejā laikā daudzi losu dzeju. Vakar beju ari pasuokumā “Ziedonis un mīlestība” Latgolys viestnīceibā “Gors”. Šudiņ Rogovkā jiutūs cīši breivi, ite ir sirsneiga atmosfera. Dzeja ir juosaklausa uzmaneigi. Kod klausīs, tod atsarūn taidys ryndys, kurys rezonej ar tevi. Par tū ari atdūd sovu bolsu,“ stuosta apmaklātuoja Inta.

Kluotyn asūšūs uzrunuoja ari Nautrānu apvīneibys puorvaļdis vadeituoja Līvija Plavinska: “Es cīši prīcojūs, ka daudzi jaunu i naradzātu cylvāku arviņ vaira kotru godu pīsadola pasuokumā. Taitod mes palīkam populari. Golvonais, ka cylvāki suoc vaira mīļuot i saprast dzeju, kai ari vaira īsadzilinuot. Tymā skaitā ari es.”

Saceņseibys nūtyka trejuos kuortuos. Piec pyrmuo saceņseibu pūsma tuoļuok natyka četri autori: Līga Slišāne, Evelīna Visocka, Elizabete i Juoņs Smans, sovpus piec ūtruos treis – Aija Mikele, Dagneja i Inga Kaļva-Minina.

Finala kuortā tyka treis dalinīki, kas skateituojus i žureju uzrunuoja ar sovu lobuokū snāgumu – Silvestrs, Rasma Svikle i Evika Muizniece. Apkūpojūt rezuļtatus, pyrmū nu ūtruos vītys škeira viņ skateituoju bolsuojums, kas ar napylna punkta puorsvoru izvierzeja Silvestru pyrmajā vītā, ūtrajā vītā palīkūt Evikai Muizniecei. Sovpus trešajā vītā īsarynduoja Rasma Svikle, kas Rogovkys dzejis vogā pīsadola vysus treis godus.

Par sovu debeju i par reizi ari uzvaru Silvestrs (eistajā vuordā Silvestrs Solovjevs) beja lelā sajiusmā. Jis pyrma deveņu goda cīte smogā avarejā i niu juo kasdīna paīt, atjaunojūt spākus. Jam ir daudzi sapynu i mierku, i jis ceņteigai vierzejās iz tūs pīpiļdeišonu.

“Īškā beja taida sajiuta, ka na veļti vuicejūs treis dzejūļus nu golvys. Beju gotovs, ka byus vysi treis juostuosta. Sajiutys, prūtams, lobys! Tei vyspuor taida pyrmuo pīredze dzeivē. Namaluošu, ka asu taids baigais dzejis fans, kas cīši laseitu ci sekuotu leidza. Tok, kod dzeja aizgiun, tod aizgiun. Ontons Kūkuojs, Anna Rancāne… Kod tys izīt caur Sovvaļnīka muzyku, tod tys ir vyspuor…” tai stuosta dzejis slama uzvarātuojs Silvestrs.

Dzejis slama uzvarātuojs sajēme naudys bolvu, bet juo dzejūli tiks publicāti latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv. Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” 2024. godā aizsuokuse literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys pasuokumu programu, kurā “Rogovkys dzejis vogys 2024” uzvarātuoju gaida jaunums – vareiba 2025. godā izmontuot nedeļu garu raksteišonys rezideņci Latgolā.

Skateituojus vysa vokora gaitā prīcynuoja i ari autoru skaitejumus papyldynuoja vairuokys muzykaluos grupys kai “Laimas Muzykanti”, apvīneiba “Bruoli i muosys”, repere Ūga, muziki Ingars i Mareks Gusāni, Juoņs Matvejenko. Taipoš beja ari pyrmatskaņuojumi ar pārnejuo goda uzvarātuoju – Vinsenta Kūkuoja i Annelis Slišānis – dorbim.

Rogovkā īcarātais dzejis slams ir vīna nu septembrī tradicionalūs Dzejis dīnu laika nūtikšonu. Dzejis slams ir dzejis kusteiba, kas Latvejā i pasaulī (storptautyski zynoma kai “Poetry slam”) atdzeivynuojuse interesi par myusu dīnu dzeju. Tuos pamatā ir nūsaceita dzejnīku saceņseiba, kurys laikā autori skaita sovus dorbus skateituoju prīškā, bet žurejis i skateituoju bolsuojumā teik nūskaidruots ituos saceņseibys uzvarātuojs.

Latgaliskū dzejis slamu “Rogovkys dzejis voga” reikoj Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta puorvaļde sadarbeibā ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Nūtikšonu atbolsta Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i Vaļsts kulturkapitala fonds.

Fotogalereja: Dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga 2024”, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv