Ari itūgod iz sasatikšonu aicynoj vacuokais latgalīšu festivals “Upītes uobeļduorzs”

Ari itūgod iz sasatikšonu aicynoj vacuokais latgalīšu festivals “Upītes uobeļduorzs”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 21. septembrī, Bolvu nūvoda Namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte” gaidoms vacuokais latgalīšu muzykys i aiļu festivals “Upītes uobeļduorzs”, kurs nūtiks jau divdesmit trešū reizi, informej organizatoru puorstuovs Andris Slišāns. Itūgod festivalā dzejnīkim i muzikim pyrmū reizi pīsavīnuos ari Latvejis tekstilmuokslinīki ar izstuodi “Vīta”. Latgalīšu muziku i literatu pulkā byus “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, Vinsents Kūkuojs, “FKUpīte”, Anna Rancāne, Annele Slišāne, Ilze Sperga, Ineta Atpile-Jugane i daudzi cyti. Kai eipašī gosti festivalu atkluos jaunīšu kors “Balsis” dirigenta Inta Teterovska vadeibā, kai ari festivalu i ar dzīsmem, i ar dzeju kuplynuos Guntars Račs ar draugim.

“Upītes uobeļduorzs” vys vēļ ir vīneigais festivals, kurs kotru godu puļcej latgalīšu literatus i muzikus, īpazeistynojūt i ar jaunim vuordim latgalīšu kulturā, i aicynojūt latgalīšu muzyku i literaturu atkluot sevkuram interesentam. Itūgod festivala dalinīku pulkā ir grupys “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, “FKUpīte”, “Kei-Rei”, “Bumburneicys”, Vinsents Kūkuojs, “Vuordi”, “Marysana band”, “Reibums”, bet ar literarajim prīšknasumim prīcynuos Anna Rancāne, Ilze Sperga, Ineta Atpile-Jugane, Mārīte Slišāne, Evika Muizniece, Annele Slišāne, Rasma Svikle, Gunta Ločmele, Līvija Liepdruviete, Arnis Bukšs i Aigars Jaunžeikars. Festivala eipašū gostu gūdā byus kors “Balsis” Inta Teterovska vadeibā, kai ari Guntars Račs i draugi.

Jaunums festivalā – sūpluok dzejnīkim i muzikim tiks atkluota Latvejis tekstilmuokslinīku izstuode “Vīta”. Izstuodis kuratore – tekstilmuokslineica i gaismu muokslineica Lienīte Slišāne – soka: “Cīši grybu jius uzaicynuot apmeklēt tekstilmuokslys grupys izstuodi “Vīta”, kura nūtiks nu 21. septembra da cyta gods 1. janvara Namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte”. Izstuode ir par personeigu, attuolynuotu, natīšu, pastorpynuotu, idejisku sasatikšonu BREIDĪ, APSTUOKLĪ, STUOVŪKLĪ, TELPĀ, VIERSMĀ, STATUSĀ – munā VĪTĀ, jiusu VĪTĀ, myusu VĪTĀ. Par sasatikšonu munā sāruošonys procesā.”

Itūgod festivala laikā varēs prīcuotīs ari par desmit godu jubileju uobeļduorzam, kū muziki, dzejnīki i festivala apmaklātuoji sūpluok Namaterialuos kulturys montuojuma centram “Upīte” īstateja 2014. godā. Uobeļduorza stateišonys akcejis autore, kai ari kūpieja vysu itūs godu garumā, Ontona Slišāna Upītis kulturviesturis muzeja vadeituoja Ligita Spridzāne soka: “”Upītes uobeļduorzs” ir par sakņu sajiutu – par paguojušū, par tagadni i par byušonu iz prīšku…”

Meilys aiļu i dzīšmu festivala “Upītes uobeļduorzs” pyrmsuokumi meklejami 2002. godā, i tys ir vacuokais da ituo pastuovūšais latgalīšu festivals pasaulī. Pasuokuma idejis autors ir latgalīšu literats, nūvodpietnīks Ontons Slišāns, kurs nazkod īsadūmuoja sataiseit sovpateigu dzejis dīnom veļteitu festivalu, kab popularizātu i saglobuotu latgalīšu volūdu. Itūšaļt festivala organiziešonu turpynoj Ontona dāls Andris Slišāns ar saimi, saglobojūt festivalu kai kasgadeju latgalīšu sasatikšonys reizi, kurā skaņ latgalīšu volūda.

Festivala biletus var nūpierkt platformā bezrindas.lv. Pasuokuma biletu cena īprīškpuordūšonā ir 8 eiro, bet festivala nūtikšonys laikā 21. septembrī – 12 eiro. Eipaša atlaide daīmama “3+ saimis kartis” eipašnīkim – pierkūt bileti iz vītys festivalā, tuos cena byus 5 eiro. Festivala “Upītes uobeļduorzs” reikuotuojs ir Namaterialuos kulturys montuojuma centrs “Upīte”, bet pasuokumu atbolsta Bolvu nūvoda pošvaļdeiba i Vaļsts kulturkapitala fonds.


Kalenders

Oct
26
Sai
12:00 Stuosts par pasauļa i Latgolys o... @ Rēzeknis Muokslys noms
Stuosts par pasauļa i Latgolys o... @ Rēzeknis Muokslys noms
Oct 26 @ 12:00 – 14:00
Sastdiņ, 26. oktobrī, Rēzeknē gasteis Latvejis Universitatis pietnīks, geografs i olūtu pietnīks Jānis Bikše. Piec popularzynuotnyskys lekcejis par olūtim byus ekskurseja iz kaidu nu Rēzeknis olūtu.   Daleiba pasuokumā par zīduojumim.   Dasasaceišona daleibai –[...]