Dzejūļu autors: Silvestrs

7. septembrī Rogovkā jau trešū reizi iz sasatikšonu Dzejis dīnu laikā aicynuoja dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”. Itūgod tymā pīsadaleja desmit autori – kai pīredziejuši, tai ari jauni vuordi latgalīšu literaturā. Itūreiz uzvarātuoja gūdā – vīns nu debitantu – Silvestrs. Pats autors par sovim dzejūlim soka: “Vysus dzejūļus vīnoj vīna tema – sasaskaršona ar gryuteibom. Napasadūt i atdūt vysus sovus spākus, lai cik bezcereiga byutu situaceja myusu prīškā.”

Kai duraks stuovu,
Leitā gaidu…
Jau godim ite guož ar spanim.
Klauveju, durovys dauzu –
Īškā navīns naīlaiž.

Iz calma tod es izkuopu,
Pa sātys lūgu pasavērt –
Tī apsūleituo gaisma dag,
Aiz aizviļktim aizkorim.

Kuoja pasleid –
Liduojums…
Kreitu taišni iz mugorys,
Pošā peļkis vydā.
Sirdsmīrs, pluonā papeira gabaleņā īteits,
Ar iudini sasasyuc i smoguoks palīk..
Reiz sauss kai pīneņu pūkys beja,
Bet nu maņ ruodīs,
Tys vīgluma vairs nikod naredzēs..

Tikt īškā – sasasiļdeit gribīs,
I čaju padzert, atsaguļt.
Bet možka saiminīks aizguojs.
I gaismu izslēgt aizmierss?

Kai duraks guļu,
Leitā gaidu…

***

Reiz sapni ausa cereiguos,
Atīsmeiguos vizejuos –
Par sakuortuotu, ilgu dzeivi,
Kas saplānuota bej’ ik pa spreidim.

Tod malnim zyrgim zvīdzūt skali,
Besi naktī atjuoja.
Jī sapnim spuornus nūgrīze
I vēļ mugorkauļus izruove.

Trejūs mazglūs sasēja,
I tūs par placu sev puormazdami,
Otkon saglūs īkuope.
Viersā vēļ izspļuove,
Bez vuorda tymsā pagaisa.

Ni īt var sapni vairs, ni skrīt…
Bezkusteigi guļ, bet smikņoj –
Byus glupī besi aizmiersuši,
Ka augšonceļsimēs ari bez spuornu.

***

Ar rudiņa lopom aizkrits,
Pruotam munam škūrstyns.
Nav dyumu, ni tūs smokys tože nav,
Pavysam cīt ir aizbirs.

Samūceiti muoneigs fasadis smaids,
Suopis pogolmā naizlaižūt.
Bet plita kryutīs pleist voi pušu –
Dyumi saīt dvēselē.

Pa lūgim i pa sīnom syt
Palnūs tārpti sirdspuksti.
Izmysumā ceņšās sasaukt
Škūrstyna teireituoju – cereibu…

I nazyn kai, bet vysod sadzierd jei.
Septembra dvašys apbūrta paleigā steidz.
Bet nabadzeite okla ir, nav tai ceļu kas ruoda…
Viņ bolss, kas īškā klusi sauc
Un azimuts, kas sirdī īkolts –
Pretim pavasaram.

Publikaceja sagataveita ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.