Eistī cylvāki eistajā vītā i laikā. Saruna ar jaunuotnis darbineicu Mareju Driksnu
Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv
Jaunīšu īdvasmuotuoja i dorba vierzeituoja ar lelim apgrīzīnim – tei ir Mareja Driksna. Jei multifunkcionālajā jaunīšu iniciativu centrā “Kvartāls” Leivuonā struodoj jau treis godus i pa itū laiku radejusi vierīneigys lītys. Itūgod taišni Leivuons ir Latvejis Jaunīšu golvyspiļsātys statusā, taidā veidā rodūt kai jaunus pasuokumus i tradicejis, tai ari īdvasmojūt cytys piļsātys. Sarunā ar Mareju vaira par izaicynuojumim dorbā ar jaunuotni i jūmys vierzeibu iz prīšku.
Izalaseit Latgolu
Mareju Driksnu puorsvorā zyna kai jaunuotnis lītu kustynuotuoju. Kasdīnā juos dorbs ir cīši raibs – suocūt nu birokratejis kolnim, leidz pasuokumu plānuošonai, centra vadeišonai, mentoringam i vysam kam cytam.
Koč i Mareju vaira dzierd i radz kai aktivu darbineicu nu Latgolys, jei eistyn ir reidzineica, kam dzymuse, auguse i vuicejusēs tī. Taipoš daudzi godi pavadeiti ari uorzemēs. Seņči vys ir nu Augšdaugovys nūvoda Vabalis, deļtuo byušona ite Marejai vysod bejuse pateikama i eipaša.
“Trešū godu pastuoveigi dzeivoju Latgolā. Tys maņ ir izaicynuojums, kam tys ir cytaižuok, nakai golvyspiļsātā. Cikom kas maņ ir taida personeibys daleišonuos – cytim soku, ka asu nu Latgolys, bet poša sevi vēļ tik daudzi napīskaitu. Tok Latgola maņ ir dyžan meila – cylvāki, doba, sirsneiba i kūpeibys sajiuta, kū dūd latgalīši, ir koč kas wow! Deļtuo ari izalaseju Latgolu sovā dzeivē.”
Leidz ar puorsaceļšonu iz Leivuonu, Mareja maineja ari sovu profesionalū karjeru i suoce struoduot jaunuotnis jūmā, par kū beja dūmuojuse jau nu vydšskolys godu. Tūlaik taidu vareibu nabeja, tok niu, puorvarūt vysaidys švuorbys, tys bejs vīns nu lobuokūs lāmumu. Niu jei tykuse vidē, kur jiutās kai zivs iudinī.
“Īprīšk es nastruoduoju jaunuotnis jūmā, kam navarieju atrast vareibys. Tei nav profeseja, kuru tu vari izavuiceit bakalaurūs. Tai es par tū aizmiersu, guoju sovys gaitys, studieju cytys lītys. Tod vīnu dīnu, pavysam nagaidūt, guoja pīduovuojums. Laikam jau ir tys vacums, kod meklej dorbu na tik naudai, bet gribi ari kaidu sirdslītu. Beja gryuši pījimt lāmumu taišni finansialu apstuokļu deļ. Tys ir vīns nu īmesļu, deļkuo vajag styprynuot jaunuotnis jūmu, kab darbinīki tyktu vaira nūvārtāti. Struodojūt acs i sirds īsadaga i vaira nasavieru iz olgu”.
Breiveibys sajiuta dorbā
Vaicojūt Marejai, kai jei jiutās itamā dorba vidē, jei pīzeist, ka golvonais atslāga vuords ir breiveiba. “Tei breiveibys sajiuta, ka tu pats nūsoki, kaidūs projektūs tu startej, kaidys iniciativys veidoj. Tu plānoj sovu dorba gaitu, veidoj strategeju.”
Vaira pīsavieršūt dorbam taišni Leivuonā, Marejai kai reidzineicai vys ruodīs interesantai puorsaceļt iz nūsaceitu mozpiļsātu. Lai ari tam vajag laiku, kab pīrostu, Mareja skaita tū kai lobu īsacejumu ari cytim, eipaši jaunīšim: “Vysim īsoku pamaineit dorba vidi, kam es jaunīšim nu lauku vidis varu īdūt cytaidu skatejumu. Tys ir ari muns vīns nu golvonūs mierku – aicynoju jaunīšim braukt erasmusūs, vērtīs pasauli, koč kū pavysam cytu. Maksimali raugom īdūt jaunīšim cytu skatejumu iz dzeivi. Daudzi jaunīši pat nanūjauš, ka ir taidys īspiejis.”
Taipoš jei ari nūvāroj, ka jaunīši nu mozuoku apleicīņu atsaškir nu lelpiļsātys jaunīšu. Tys pīruoda, ka vide i apleicejī cylvāki myus ītekmej. “Informacejis aprite lelpiļsātā dzeivojūšam jaunīšam īs nu vairuoku olūtu, tok mozpiļsātuos informacejis olūtu ir mozuok. Šaļtim asu sasaskuoruse ar tū, ka poši jaunīši sevi šausta – kai es varieju nazynuot par tū i tū. Tei ir vīnkuorši vide, kurā jius dzeivojat – ar koč kū vaira sasaskar, ar kū ta mozuok. Atškireiba varbyut nadaudz ari ir drūsme i īsadreikstiešona paraudzeit nazkū cytaižuoku tik deļtuo, ka tei vide kasdīnā nadūd vareibu koč kū pamaineit. Pa munam, kod es dzeivuoju i struoduoju Reigā, kotru dīnu beja kaidys jaunys dūmys, idejis, vareibys, vysu laiku kū ta raudzeju i tei drūsme beja pošsaprūtama līta. Ite es nūvāruoju, ka tūs īspieju ir mozuok – pa laikam ir kaids pasuokums i projekts, i jaunīts pošā svareiguokajā sovys atteisteibys pūsmā napīdzeivoj riska jimšonu tik bīži. Kod jam ir kaids pīduovuojums, jis tai kūtri verās i dūmoj. Es raugu veiduot taidu kai tyltu nu jaunīšu da īspieju. Dūdu, ruodu i aicynoju nasabeit i asu kai atbolsta persona kūpā ar sovom kolegem. Ir forši, ka daudzi Latgolys darbinīki ir sūpluok jaunīšam i īvalk jūs pīdzeivuojumūs.”
Panuokumu atslāgs – komanda i skatejums iz prīšku ilgtermiņā
Startejūt konkursā pārnejā godā, Leivuons dabuoja Latvejis jaunīšu golvyspiļsātys titulu. Konkursu jau septeitū reizi organizej Izgleiteibys i zynuotnis ministreja (IZM) sadarbeibā ar Latvejis Jaunuotnis padūmi. Konkurejūt ar cytom piļsātom, par pīmāru, Siguldu i Ciesim, niu Leivuons ir pyrmuo piļsāta Latgolā, kas dabuojuse itū statusu.
Niu jau aizvadeiti vairuoki pasuokumi i aktivitatis, i Mareja stuosta, ka tys ir devs cīši lelu spierīni iz prīšku: “Napaseņ ari izgleiteibys i zynuotnis ministre Anda Čakša vaicuoja, voi ir jāga byut golvyspiļsātai i kū tys dūd? Kai ir byut nu tuo ūtra skotu punkta? Es saceju, ka tei ir 100 % jāga i izmainis jaunuotnis dorbā. Pyrmkuort, tei ir ticeiba sev i jaunuotnis darbinīkim, ka mes dorom labi. Taipoš tei ir tikai i vīneigi komanda – eistī cylvāki eistajā vītā i laikā. Tu redzi, ka cylvāks dora nu sirds, nadora kekša deļ. Ir personeiguo pīeja kotram jaunīšam. Sevkurā jūmā golvonais atslāgs ir cylvāks.
“Tys ir pacieļs ari myusu jaunuotnis jūmu pošvaļdeibā piļneigi cytā leiminī – ilgtermiņa īgivums, ka par mums radz i dzierd. Bejom organiziejuši diveju dīnu pīredzis apmaiņu jaunuotnis darbinīkim iz Leivuonu. Pyrmajuos div dīnuos jau vysys vītys iz reizis tyka izgiutys. Tys pīruoda, ka cyti grib vuiceitīs nu myusu. Gribiešona braukt, smeļtīs idejis i pīredzis stuostus, kaids beja tys ceļš ir golvyspiļsātys statusu. Tys ari dūd atbiļdeibys sajiutu, ka mums ir vareiba dūt tū vīzeju, skatejumu, atbolstu cytim.”
Pa itū godu Leivuonā realizāti ari daudzi cyti vierīneigi projekti, pasuokumi, nūtikšonys jaunīšim, par pīmāru, jaunīšu iudiņs turystu saīts “No Latgales uz Zemgali” pa Daugovu, īspieju pasuokums “Kopums”, kas Leivuonā puļcēja aptyvai 2000 jaunīšu nu vysys Latvejis. Taipoš tuos ir ari vysaidys muoceibys, īdviesmis lekcejis, sporta pasuokumi i tml. Mareja soka, ka vysam, kas plānuots i dareits, ir juobyut vārstam iz ilgtermiņa atteisteibu.
“Veiduot pasuokumus ar pīvīnuotū vierteibu – tys ir īguļdejums nuokūtnē. Dorbs ar jaunuotni nav vīnys dīnys dorbs, mes naredzim augļus piec mieneša. Es pyrmūs pateiceibys vuordus suoču dzierdēt viņ piec divejim ar pusi godim. Ari īprīškejī darbinīki jaunīšu centrā ir sacejuši, ka pat piec desmit godu daīt jaunīts iz īlys i pasoka, ka pyrma vairuoku godu tu nūspielieji golvonū lūmu taidā i taidā vaicuojumā. Tī augli byus, tok na vysod tu jūs redziesi i izzynuosi.
“Mes eistynojam vysaidus pasuokumus, kas nūteik pyrmū reizi Latvejā, ar dūmu, ka tei byutu ari kai tradiceja iz prīšku. Par pīmāru, lelai daļai pošvaļdeibu ir oficiali apstyprynuotys jaunīšu dūmis ar sovim nūlykumim, mierkim, vīzeju. Mes sataisejom jaunīšu dūmis saītu, kab na viņ īpasazeitu, tok ari izprostu vysaidus jaunīšu dūmis pamatprincipus, runuotu par problemom, kas vysim ir daudz moz leidzeigys. Runuojom ar IZM, ka itei tradiceja ir juopuorjam. Lela prīca, ka ari Līpuoja, kas byus Latvejis jaunīšu golvyspiļsāta 2025, jau ir īlykuši itū pasuokumu sovā plānā. Aizsuokta svareiga tradiceja, kura nūteikti ness lobus rezultatus.”
Byut radzamuokim
Mareja Driksna cīši pastreipoj, ka vīns nu juos dorba pamatmierku ir na viņ jaunuotnis izaugsme, tok ari pošu jaunuotnis darbinīku dorba atteisteišona. Par pīmaru, ituo gods suokumā Mareja ar dūmubīdrim dybynuoja Latvejis Jaunuotnis darbinīku asociaceju, kur niu jei ir ari vaļdis prīšksādātuoja. Tuos mierkis ir padareit jaunuotnis lītu dorbu na viņ popularuoku Latvejā, tok ari kvalitativuoku, spieceiguoku. Taipoš vīna nu progresivu nūtikšonu ir ari fakts, ka itymā godā Ministru kabineta nūteikumūs apstyprynuota ari jaunuotnis lītu darbinīka klasifikaceja.
Mareja skaita, ka vīns nu svareigu aspektu ir, ka jūmai ir juopalīk radzamuokai. “Par itū jūmu vīnkuorši daudzi narunoj i vairuokus aktivistus naradz iz kūpejuos biļdis. Kod es suoču struoduot jaunuotnis centrā, pīguoju cīši nūpītni socialajim teiklim. Vysu, kū mes dorom, ir juoparuoda, tik tod cylvāki izzynuos. Tys mums paleidzēja ari paruodeit sevi plašuok. Cīši daudzi suoce runuot, ka tī koč kas nūteik, tok es soku, ka nūtyka ari agruok, vīnkuorši tū nivīns tai naredzēja. Mums ir sataiseits ari socialūs teiklu plāns – pa vīnai publikacejai dīnā. Niu, vaira dūmojūt par sovu mentalū veseleibu, potenciali byus vīns īroksts divejuos dīnuos.”
MJIC “Kvartāls” darbeiba
Mareja nūruoda, ka Leivuonā ir aptyvai 1000 jaunīšu, tok, tai kai nav augstškolys, lela daļa jaunīšu aizplyust iz cytom piļsātom studēt. Piļsātā, kai i vysur cytur pošvaļdeibā, nav augsta jaunīšu leidzdaleiba, tok, kai soka Marija, tys jau ir seņ zynoms i pījimts fakts. Tok MJIC “Kvartāls” dorbojās aktivi i regulari – eistynoj vysaidus pasuokumus i aktivitatis jaunīšim. Vaira par jaunīšu centra darbeibu var izzynuot ITE.
“Mums ir juosasamīrej ar tū i juoplānoj sovs dorbs strategiski. Ir aktivī jaunīši, kuri ir vysur, tok ir tī, kas nav nikur. Vīnreiz atīt, ūtrreiz jau naatīt. Kod pasaceļ itei tema, es vysod aizdūdu vaicuojumu – kaidi jius bejot jaunīšu godūs? Nu nabeja tai, ka vysur skriejot. Ka koč kur draugi pasauce, tod guojot. Ar jaunīšu leidzdaleibys problemu cīši sasaskuoru dorba suokuos, kod iz pasuokumu atguoja div treis jaunīši. Pīmiņu, jaunīšu centra dežurante sagiva golvu: “Šausmys, šausmys, tik viņ jaunīšu! Kū mes niu dareisim?” Tok es soku, ka tim puors jaunīšim taitod tys beja cīši svariegi. Mes nikuo naatcēlem, turpynuojom struoduot individuali ar jim. Tod, kod jaunīts sajam kvalitativu resursu, personeigu pīeju i attīksmi, tod iz cytu reizi jis ari atīs i pajims leidza draugus. Tai i beja, ka cytureiz jau seši septeni jaunīši atguoja.”
Ar tū Mareja pīzeist, ka jaunīšu centrā pasuokumu kvalitate i apmekleiteiba jiutami aug, taipoš aug ari jaunīšu īsaiste. Jei izceļ ari mobilū dorbu, kas ir jauna strategeja Latvejā i teik pi panuokumu dorbā ar jaunīšim. “Tys ir tys pats dorbs ar jaunīšim, tik jī nasasalosa četruos sīnuos, bet kuop mašynā, iz ritiņa, kuojom i dorbojās nazkur cytur. Tai kai lelai daļai jaunīšu laukūs problema ir logistika, mes braucam iz pogostu školom, dorbojamēs tī. Ari cytus pasuokumus raugom adaptēt i pīlāguot, kab lauku jaunīši var paspēt tikt iz sātu ar autobusu.”
Jiutams īguļdejums jaunīšūs
Vaicojūt Marejai, voi jei poša jiut sovu īguļdejumu jaunīšūs, jei izteikti pīmiņ taišni Erasmus+ braucīņus. “Leidz kū jaunīts aizbrauc Erasmus+ projektā iz uorzemem, jis vysod atbrauks cytaižuoks. Kaidam tū var redzēt cīši izteikti, cytam mozuok, tok jis vaira nikod nabyus taids, kai beja da šam. Tys ir pīsaruodejs, ka pyrmajā erasmusā jaunīši brauc ar treisūšom kuojom, rūkom, tok atsagrīž ar dūmu – kod ir nuokušais braucīņs? Jī atsaver, suoc saprast, kū grib.”
Taipoš jei nūroda, ka jaunīšam cīši daudzi var īdūt ari breivpruoteigais dorbs. Par pīmāru, vīna jaunīte taišni caur vosorys dorbu ir saprotuse, ka ari grib struoduot jaunīšu jūmā. Taidi pīmāri ir ari cyti jaunīši. “Caur breivpruoteigū dorbu jaunīši cytreiz saprūt, ka nikod navarātu īsadūmuot, ka pateik fotografēt, kam nikod nabyutu pajiems fotoaparatu rūkuos. Pasaruoda interese fotografēt vaira, suoc apmeklēt fotokursus.”
Ari īguļdejumu var just na viņ puormaiņuos i izaugsmē, tok ari personeiguos attīceibuos. “Maņ cīši nūstruodoj, kod jaunīts personeigi roksta piec padūma. Tod es vysod pīmiņu sevi jauneibā. Kam es praseju padūmu? Sovai uzticeibys personai. Kod jaunīši suoc krateit sirdi, prosa nūzeimeigu padūmu, tod laikam esi taidu uzticeibys vīteņu jam sirdī īmontuojs. Jaunīšu darbinīki vysod ir sūpluok, ir kai atbolsta placs. Par mani daudzi soka, ka asu styngruo mama, kas var pasceit tai, kai ir. Sasajem, dori! Pasaceit styngrai ir cīši svareigi i vajadzeigi,” tai Mareja.