Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Dzejis dīnu laikā Rēzeknis Centraluo biblioteka pīduovoj četrus sasatikšonys pasuokumus “Dzejas pietura “Rēzeknē”” ar latgalīšu literatim, viestej publiski daīmamuo informaceja. Tūs laikā byus vareiba izzynuot vaira par Valentinu Lukaševiču, Ligiju Purinašu, Ilzi Spergu i Annu Rancāni, kai ari aizdūt jim vaicuojumus.

Pasuokumu cyklu 13. septembrī 15.00 stuņdēs aizsuoks sasatikšona ar dzejnīku, literaturzynuotnīku, rakstnīku, scenareju autoru i nūvodpietnīku Valentinu Lukaševiču. Jis ir latgalīšu postmodernūs romanu “Seppuku iz saulis vādara” (1995) i “Valerjana dzeive i redzīni” (1996) leidzautors, izdevs dzejis tetralogeju “Ceļš” (2005–2020), rokstu autors gazetā “Latgales Laiks” i žurnālā “A12”. Lukaševiča eseju kruojums “Casnāgu maizeitis” (2022) sajiems Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2022”. Autoram vysod patics stuosteit par cylvākim i vītom, kas nav bīži tiražātys. Juo nūvodpietnīka i izzynuotuoja doba breineigai atsakluoja ari Valentina nazkod vadeitajā LTV1 raidejumā “Cytaidi latviskais”. Itūgod izguojuse V. Lukaševiča gruomota “Dīnvydlatgolys stuosti”. Tamā 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet ari laikā, īpazeistynoj ar Latgolys dīnavydu daļu, vaicojūt – voi var dzeivuot bez vītys i voi vīta ir ari tod, ka nivīns tī nadzeivoj?

19. septembrī 15.00 stuņdēs interesenti aicynuoti iz sasatikšonu ar dzejniecu, literaturkritiki i publicisti Ligiju Purinašu. Jei dorbuojusēs latgalīšu kulturys žurnalistikā, vairuoku desmitu Latgolys gruomatnīkim i literatim veļteitu rokstu, recenzeju i sarunu autore portalā lakuga.lv. 2019. godā izguojs L. Purinašys debejis kruojums “Sīvīte”, līceiba par sīvīti 20. g. s. i myusu dīnu Latgolā. Tys 2020. godā nomināts Latvejis Literaturys goda bolvai kategorejā “Spūdruokuo debeja literaturā”. 2022. godā izguojs autoris ūtrais dzejūļu kruojums “Pierobežas”. Obeji Purinašys kruojumi apbolvuoti ar Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. Autore rodūšajā darbeibā aktualizej socialūs vaicuojumus, tymā skaitā myusu dīnu sīvīšu tīseibys. Juos dzejūli tulkuoti vairuokuos volūduos.

20. septembrī 15.00 Rēzeknis Centralajā bibliotekā byus sasatikšona ar Ilzi Spergu – rakstneicu, dzejneicu i literaturzynuotneicu. Absolvējuse LU Filologejis fakultati, 2007. godā aizstuovējuse doktora disertaceju par temu “Sīvītis suicids myusu dīnu latvīšu prozā”, dabojūt doktora gradu filologejā. Autore roksta i redigej tekstus latgalīšu rokstu volūdā. Ir daudzu spūdru latgalīšu autoru gruomotu redaktore. Ilzei Spergai rakstureiga eista latgalīšu leksika, individualais styls, humors i paradoksi. Juos debejis stuostu kruojums “Dzeiveiba” (2014) tyka nomināts Latvejis Literaturys goda bolvai 2015. godā kai “Spūdruokuo debeja”, kai ari nūvārtāts ar Latgalīšu kulturys bolvu “Boņuks” par lobuokū snāgumu literaturā. Taipat I. Spergys stuosti vairuokys reizis ir atzeiti par lobuokū latgalīšu prozu.

21. septembrī 13.00 stuņdēs gaidoma pasuokumu cykla nūslādzūšuo nūtikšona – sasatikšona ar Annu Rancāni – dzejneicu, publicisti i Saeimys deputati. A. Rancāne roksta i latvīšu literarajā volūdā, i latgalīšu rokstu volūdā. Dzejā atdzeivynuoti godu symtūs kūptī tautys etiski estetiskī principi, golvonuos vierteibys ir tauta, zeme, bārns, muote, sāta, Latgola. Anna Rancāne ir vīns nu myusu dīnu Latgolys spūdruokajim simbolim – kai literaturā i publicistikā, tai ari Latgolys sabīdryskajā i kulturys dzeivē. Sajāmuse E. Veidenbauma literarū premeju (1992), kardinala J. Vaivoda fonda bolvu (1996), Aspazejis premeju (2000), Presis noma bolvu (2001), Latvejis Literaturys goda bolvu (2013), Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2019”, Treju Zvaigžņu ordini.