Muzejā “Kolnasāta” byus vareiba pīdzeivuot dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”

Muzejā “Kolnasāta” byus vareiba pīdzeivuot dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Svātdiņ, 15. septembrī, Fraņča Trasuna muzejā “Kolnasāta” izskanēs pārņ Latgolys viestnīceibys “Gors” 10 godu jubilejā pyrmizruodi pīdzeivuojušuo dzīšmuspēle “Trasuns. Fabulas”, kas sajāmuse ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2023”. Itei ir vīna nu īvārojamuo latgalīšu goreidznīka, sabīdryskuo darbinīka, politika i literata Fraņča Trasuna 160. jubilejis, kas tiks svieteita ituo gods oktobrī, nūtikšonu.

Dzīšmuspēle ir muzykali skotivisks dorbs latgalīšu volūdā, kas radeits, īsadvasmojūt nu Fraņča Trasuna fabulu. Tei pārņ topa, kam sovā ziņā atsauc atmiņā 2013. godā Latgolys viestnīceibys “Gors” atkluošonys koncertūs pyrmatskaņuotū dzīšmuspēli “Ķēniņmeita. Latgales pasaka”. Izruodis muzykys materialu veidoj pīci komponisti – Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa i Ernests Mediņš, kuri reizē ir ari sovu jaundorbu izpiļdeituoji. Itūreiz atskaņuojumā pīsadaleis Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra muziku grupa, MIKC Latgolys muzykys i muokslys vydsškolys kora grupa, Rēzeknis Tautys teatra akters Aldis Leidums. Muzykali teatralū darbeibu vadeis dirigents Juoņs Stafeckis. Dzīšmuspēlis režisore – Inese Mičule, scenografejā izmontuotys muokslineicys Ivetys Vaivodis Latgolā radeituos fotografejis.

Pyrma vaira nakai symtu godu Fraņcs Trasuns sovuos fabuluos ciļvieciskuos vuojeibys apraksteja ar humoru i sirds mīlesteibu, kai bierniškeigai i naivi, tai osai i dzieleigai. Dzīšmuspēlē “Trasuns. Fabulas” izdzīd i izspielej myusu “mozuo cylvāka” vuojeibys – greizsirdeibu, cītsirdeibu, aprūbežuoteibu, olkateibu, nanūvīdeibu. Cik mes poši asam drūsmeigi pasavērt acīs sovom vuojeibom? Vai ir nūceja, ka paliksim lobuoki?

Runojūt par izvadumu, režisore Inese Mičule soka: “Latgalīša puorlīceiba, ospruoteiba i nūdūma spāks ir pošsaprūtama i grūda paruodeiba kai akmiņs, kurs godu godim stuov labeibys lauka molā. Fraņča Trasuna pamastais montuojums ir dzeivs, sasīts jau ituos šaļts laikmata sajiutā. Sirds gudram padūmam vacums naeksistej. Golvonais ir laiks, kurā tys teik pamaneits i kurā tam teik īdūta skaņa. Ar humoru i sirds mīlesteibu – izdzīduosim i izspielēsim vaira nakai pyrma symtu godu Trasuna fabuluos dabiskai sapludynuotū kūpejū pasauļa nūskaņu ar kotrā cylvākā asūšū tykumu i natykumu, kab gaiši palīk ari pošā klusuokajā īškīnis nūstyurī.”