Roksta autore: Solveiga Kaļva, solveigaspiedzivojumi.lv

Itei ir rokstu sereja, kurā, es, Solveiga Kaļva, atspīgeļoju sovu pīredzi, sekojūt garūs puorguojīņu maršrutam “Azaru styga” i īpazeistūt Latgolu kuojom. Dzymuse reidzineica, bet ar saknem ari Latgolā, grybu izzynuot regiona plašuos uoris, naskaitamūs azarus i ceļā apsaveramuos kulturviesturis vierteibys. Napretendeju iz objektivu maršruta voi Latgolys raksturuojumu, tok subjektivom pīzeimem nu ceļa putekļu. Maršrutu plānoju sadaleit pūsmūs i veikt atseviškūs pīguojīņūs. Pyrmū serejis rokstu var skaiteit ITE.

Kod izleinom nu teļts, dabasūs sasableiviejuši palāki muokuli i myus īskaun sylts, tok mytrys gaiss. Galeigi nasateikoj vāsys reita nūsamauduošonys Sprūgu azarā. Lobuok baudeit azara ainavyskūs iudiņus ar acim, īturūt reitiškys pi piknika golda. Pareitiškuojuši i nūvuokuši teļti, sūļojam atpakaļ iz lelū ceļu, kab turpynuotu sekuot “Azaru stygai”. Mums prīškā plešās vīntuleigs granta ceļš.

Šaļtī, kod bolsā izsoku puordūmys – “Naz, kur tod vysi izslavātī Latgolys krucifiksi? Īmam jau ūtrū dīnu, tok nu tūs ni minis, ni zinis!” – puors sekuņdis piečuok pamonu vīnu eksemplaru zam teiruma vydā augūša ūzula kuplajim zorim. Jemūt vārā atsarasšonys vītu, vaira izaver piec poguonu svātvītys. Cik ironiski.

Apleik pasaver skots iz plašim i apstruoduotim teirumim, vystik gryuši saprast, kur dzeivoj saiminīki, kam sātu nikur naredzim. Tuos rešuos sātys, kas vystik iznierst koč kur storp kūkim, izaver pamastys. Cauri pussabrukušim pakšim pyuš viejs, bet sīnys rauga saglobuot cīneigai taisnu stuovūkli, koč i na puoruok veiksmeigai. Vystik sīna ruli, kas gleiti ryndojās pļovuos, i gūvu gonompulki kolpoj par pīruodejumu, ka itei teritoreja nabyut nav pamasta nūvuortā.

Vakar sūļuojom no pīturys iz pīturu, izmontojūt vareibu pīsēst iz pīturvītuos asūšajim beņčeišim i atpyutynuot placus. Šudiņ taida taktika nasadorboj. Pīturys ir, tok beņču nav. Naveiksme.

Kab “Azaru styga” varātu gūdam nest sovu vuordu, bez azaru naiztikt – pa ceļam myus sagaida laičiņu pudurim boguoteigai izrūtuota bezvuorda iudiņa tiļpe, kuruos moluos kupli sazālušys vylkvuoleitis i papardis.

Dreiži viņ pīsatyvojam Kuprovai. Pyrmais kuorms, kas par tū līcynoj, ir Kuprovys Svātuo Ignaceja nu Lojolys Romys katuoļu bazneica, kas calta 1928. godā pravesta Bronislava Kivrāna vadeibā. Kuorma lobajā pusē īreikuots lyugšonu noms, bet kairajā – treisustobu dzeivūklis draudzis vajadzeibom. Ka es kartē nabyutu atzeimiejuse, ka itamā vītā atsarūn bazneica, varbyut pasūļuotu tai garum, nimoz nanūjaušūt par bazneicys eksistenci. Eistyn voi meža vydā caltais dīvnoms izaver piec parosta dzeivojamuo kuorma, i tik apjūmeigī vuorti mudynoj dūmuot, ka itei ceļtne varātu byut kas vaira. Ka īsaver ryupeiguok, tod var pamaneit nalelu krystu, kas rūtoj kuorma centralū daļu – sāta sovu patīsū byuteibu atkluoj tik aceiguokajim garumguojiejim. Pi vuortu daspraustuo lapeņa līk sacynuot, ka dīvakolpuojumi itamā bazneicā nūteik videji divejis reizis mienesī. Ka pasatruopa kaidi svātki, tod bīžuok.

Knapi paspiejom īsūļuot Kuprovā, kai vīnā ceļa pusē slejās kuorms, kas, redzīs, teikoj leidzynuotīs pilei ar sovaidys formys nūškaltu tūrneiti, bet ūtrā ceļa pusē tikom rāgojās vairuokys pussabrukušys ceglu sātys, kū sovā varā puorjāmuši kūki, kryumi i starki. Eistyn kai senejis džungļu drupys.

Par nuokušū apsavieršonys objektu ituos dīnys maršrutā kolpoj saulaini dzaltonuo Kuprovys dzeļžaceļa staceja, kas calta 20. godu symta pošuos suokuos leidz ar dzeļžaceļa linejis Pīterburga-Varšava izveidi. Kuprovys dzeļžaceļa stacejis nūzeimeigums pasalelynuoja piec drenu i cauruļu ryupneicys izceļšonys 1971. godā, kod iz Kuprovu sabrauce dorbaļauds nu vysu PSRS molu. Nu jau vaira nakai divdesmit godu Kuprovys staceja ir slāgta. Ari slīžu ceļš ir demontāts, i nu nazkod tik dzeiveiguos stacejis puori palykuši viņ padzysuši uzroksti “Kuprava” iz stacejis kuorma prīškejuos i suonu fasadis. Izaver, ka myusu dīnuos stacejis kuorms teik izmontuots kai dzeivojamuo sāta, vysmoz tai līk dūmuot automašyna, kas, pa daļai īteita plēvē, gūzejās sātys prīškā. Nazkodejuo slīžu ceļa styga sovutīs īkļauta na tik “Azaru stygā”, tok ari guojieju i velobraucieju maršrutā “Zalī dzeļžaceli”. Pyrma giutīs kluotyn sūļuošonai pa bezgaleigai taisnū stygu, īsagrīžam Kuprovā. Juoatrūn vītejais veikals, kab varim papyldynuot iudiņa kruojumus i, byusim gūdeigi, nūpierkt ari kaidu gordumu.

Ceļa molā ryndojās pīcstuoveigys daudzdzeivūkļu sātys. Nu pyrmuo vierīņa vyss redzīs kuorteibā, tok atlīk īsavērt tūs lūgūs drupeit cīšuok, kab pamaneitu, ka lela daļa dzeivūkļu stuov piļneigi tukši. Tuoļumā speid ari absoluti pamasts daudzdzeivūkļu kuorms. Namonami pīsazūg sajiuta, ka asam īkleiduši kaidys piec-apokalipsis kinys uzjimšonys laukumā. Drupeit baist.

Myusu maklātais veikals īreikuots vīnā nu pīcstuovu sātu. Durovys ir cīši – asam ītruopejuši taišni iz pušdīņlaiku. Da veikala attaiseišonys juogaida gondreiž stuņde. Pīsiežam iz beņča sūpluok sātai. Balkonā viers myusu golvu pieški suoc grabynuotīs sierma sīva. Pasaveru iz juos, tok cioceite nikuo nasoka, viņ ar cīšu skatīni myus nūvāroj vysu laiku, kū pavodom iz beņča.

Pogolmā īsatrauc lels i speideigs džips, preteimā braucūšū mašynu īspīžūt atpakaļ stuovlaukumā. Leluokajam prīškrūka – taida hierarheja volda Kuprovā. Nūsasmeju, ka ite izaver piec 90. godu. Džipa šofers laiku līki natierej i iz reizis īt pi myusu. Krīvyski izvaicoj, kū i deļkuo mes te dorom, nu kurīnis i iz kurīni dūdomēs. Veira uorejais tāls i agresivuo ībraukšona pogolmā radeja taidu īspaidu, ka pi seve nūdūmuoju – naz, varbyut itūreiz byutu gudruok, tys ir – drūsuok, atsaceit krīvyskai? Vystik iz reizis sevi nūlomoju par itaidom dūmom, i obeji ar draugu iz vaicuojumim atsokom latvyski. Izzynuojs, ka nu Bolvu iz Kuprovu asam atguojuši kuojom i vyspuor plānojam sūļuot leidz Kuorsovai, veirs prosa: “Kas – jius glupi?” Šaļtim sev vaicoju tū pošu. Dreiži pasaruoda juo draudzeņš, i obeji veirīši taisuos braukt iz Viļaku. Krīvu veirs soka, ka jam tī asūt baiguo hata pi poša azara, i pīduovoj mums braukt jam leidza. Pasasokom, tok nūraidom veira pīduovuojumu. Jis vēļ prosa sovam draudzeņam: “Tu jim puortulkoj latvyski, varbyut nasaprota!” Sokom, ka gribim turpynuot ceļu ar kuojom, tok Viļakys azaru redzēsim reitu. Beidzūt obeji veiri aizbrauc iz sovu hatu pi Viļakys azara. Varim atvīgluotai uzelpuot.

Kū ilguok siežam, tū dryumuoka jutūne pīsamat. Redzīs, ka Kuprova ir depresivuokuo vīta Latvejā, kū asu redziejuse. Eists kulturšoks. Tai jau ir – izplaukstūt drenu i cauruļu ryupnīceibai, cīmā izcēle vairuokys sātys, kur dzeivuoja struodnīki nu molu molu, tok niu ite volda pamesteibys sajiuta.

Nailgi pyrma veikala atsataiseišonys pi durovu daīt kaids veirs, parausta slāgtuos durovys i mums prosa: “Vēļ slāgts?” Nu, nui, ka slāgts! Precizi 14.00 stuņdēs spareiga kundze cīneigai pīsūļoj pi veikala durovu. Iz rūkys jai karinej solida rūkyssūma. Kundze nu tuos izmakšerej atslāgu i attaisa veikalu. Pīkluojeibys piec nūgaidom puors minutys i tik tod dūdamīs īsapierkt. Puorsteigums – veikals izaruoda daudz plašuoks, nakai nu uorspusis ruodejuos! Sortiments ari vysai boguoteigs. Nūpierkam iudini, kai ari puors gordumus.

Pīsiežam iz sūleņa, kab izbaudeitu tikū īguoduotūs gordumus. Cikom mes tī siežam, vītejī veiri pīstaigoj iz veikalu piec buteļu. I na jau piec iudiņa buteļu. Mums pat sajiuk skaits, cik alkohola pierciejus itymā eisajā laika spreidī nūvārojam. Dīnys vydā, atsaļaušu atguodynuot. Vacuo sīva myus turpynoj pieteit nu sova balkona. Varu derēt, ka jei perfekti puorzynoj, kū kotrys kupravīts veikalā nūpierk.

Cikom ceļabīdrys Valdis aiznas atkrytumus iz miskasti, mani uzrunoj kaids veirs nu cyta balkona. Prosa, voi īmam kuojom. Sajiems pozitivu atbiļdi, jis prīcojās: “Nu, moloci! Tok deļkuo nabraucat ar velosipedim?” Kaidu šaļti papļuopojam ar draudzeigū veiru, i beiguos jis mums īruoda taisnuokū stidzeņu puorguojīņa turpynuojumam. Teikam atpakaļ pi nazkodejuos Kuprovys dzeļžaceļa linejis i varim nūsadūt meditativam guojīņam, kas sekoj dzeļžaceļa stygai. Prīcojūs, teikūt paceli nu Kuprovys. Nav jauka vīta.

Kuojis pynās zuolē. Labi, ka dreiži viņ suocās granta sagums. Vītom sasaglobuojuši kūka guļšni, kai ari miļzeigys dzeļža skryuvis. Dreiži viņ bezgaleigi taisnuo styga suoc apnikt, kam mes tik īmam, īmam, īmam, tok apleicejā ainovā nikas napuorsamej. Progress ari nav jiutams.

Kod “Azaru styga” beidzūt nūsavierzej nu “Zaļuo dzeļžaceļa”, teikam meža bīznē. Tī mums kreit viersā olkonu dunduru bori. Vysapleik plešās bleivi saauguši meži. Ik pa laikam ceļa puteklī redzim puornadžu pādus, bet meža molā – medinīku tūrņus. Skaidrys, ka ite juobyut cīši daudz dzeivinīku. Vīneigais zviereņš, kū šudiņ īraugu, ir garauss začs, kurs meiktu dybynu īlāc ceļa molys kryumūs tik mudri, ka Valdis tū pat napaspiej īraudzeit.

Vokorā teikam “Latvejis vaļsts mežu” atpyutys vītā “Pie dīķa”. Tī myus sagaida divejis kūka lapinis ar goldim, sausuo ateja i drupeit pakaļts prūds. Mauduošona nasaīs, tok nūsaskoluot varēs. Aiz mugorys slejās gleits prīžu mežeņš, bet ūtrā pusē prūdam – nūmaļš ceļš.

Cikom vuorejam vakareņu zupu, myus prīcynoj fantastiski skaneigs apvīnuotais vardivu i putynu orkestris. Jaudeigai. Palākī leita muokuli, kas myus pavadejuši gondreiž vysys dīnys garumā, beidzūt naiztur sovu smogumu i aplaimoj myus ar leitu. Paļdis, variejom ari iztikt bez.

Naktī mežā īsastuoja absoluts klusums. Pat nazynuoju, ka Latvejā var izbaudeit tikpat vysapjamūšu klusumu kai tuksnesī. Nivīna putyna, vardivis, mašynys. Piļneigi nikuo. Klusums. Viers golvys myrguļoj malns dabasu jums, nu vīnys vītys nūkaiseits ar spūdrom zvaigznem. Mežs pylns ar juoņtuorpeņu gunim. Puosokains skots. Edz, pošys skaistuokuos šaļts atrūnamys dobā. Kluotyn vēļ tuos var baudeit par boltu veļti.

Turpynuojums sekuos.