Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Nu 20. da 22. septembra Rēzeknē nūtiks 13. Storptautyskais teatra festivals “Soli pa solim”. Itūgod tys paīt vysaiduoku jubileju zeimē, tymā skaitā 65 godus svietej ari Rēzeknis Tautys teatris (RTT), kurs itūvosor sajēme nūzeimeiguokū Latvejis amaterteatru izcileibys aplīcynuojumu – Līvijis Akurāteris bolvu. RTT režisore i “Soli pa solim” direktore Māra Zaļaiskalns sarunā portalam lakuga.lv stuosta, ka jai svareigi ruodīs, kab akteri i skateituoji sasatyktu ari piec izruodis i varbyut nazkod atsagrīztu tī laiki, kod akterus sagaideja autografu i kūpeigu karteņu grybātuoji.

Līvija Akurātere i Rēzeknis teatris

Teatra zynuotneicys Līvijis Akurāteris (1925-2017) vuordā nūsauktuo amaterteatru izcileibys bolva teik pīškierta reizi pīcūs godūs par eipašim nūpalnim voi nūzeimeigu īguļdejumu sova nūvoda voi piļsātys kulturvidis veiduošonā i uzturiešonā. 2019. godā pi pyrmuos Līvijis Akurāteris bolvys tyka Ūgris teatris, itūgod – Rēzeknis Tautys teatris i tuo režisore Māra Zaļaiskalns. Jei stuosta, ka nūjausma, ka varātu sajimt itū bolvu, bejuse, kam pyrma tuo jau suokusēs medeju interese i aicynuojumi iz intervejom. Taipat Māra ir Latvejis Nacionaluo kulturys centra paspuornē asūšuos Amaterteatru nūzaris konsultativuos padūmis sastuovā, deļtuo zynuojuse ari vysus bolvys pretendentus. “Tī vysi beja teatri, kurim ir repertuars, izbraukumi, kuri daboj lobuokūs nūviertiejumus skatē “Goda izruode”. Lelais pluss, ko varbyut nav cytim, ir, ka mums ir storptautyskais teatra festivals. Īspiejams, taišni tys mums deve vareibu tikt par ituos bolvys laureatim,” soka režisore.

Rēzeknis Tautys teatram itei bolva ir eipaša ari deļtuo, ka Līvija Akurātere bejuse jim tyvs cylvāks, tymā skaitā daudzus godus apmeklējuse festivalu “Soli pa solim”. Kai soka Māra: “Skaitejom jū par sova teatra talismanu.” Taipat Akurātere vadejuse Rēzeknis teatra režisoris magistra dorbu Latvejis Kulturys akademejā. “Mums beja cīši daudz privatu sarunu, pastaigu, ari sarunu festivala laikā. Bīži viņ ari juos dzimšonys dīna – 23. septembris – īkryta taišni festivala dīnuos,” nūruoda Māra Zaļaiskalns.

Sarunys i vuiceišonuos cytam nu cyta

Storptautyskais teatra festivals “Soli pa solim” itūgod veļteits bruolim Varslavānim – ilgus godus Rēzeknē struoduojušajam režisoram Ontonam (1904-1990) i gleznuotuojam Franciskam (1899-1949), kurs storpkaru laikā Rēzeknē asūšajā Latgolys teatrī bejs i dekorators, i akters. Itūgod obejim bruolim zeimeigys jubilejis, taipat palīk 65 godi, kai Rēzeknis teatris tics pi Tautys teatra statusa. Mārai Zaļaiskalns tautys teatris ruodīs precizuoks apzeimiejums par amaterteatri: “Mes asam cylvāki nu tautys – ar vysaidom profesejom i pīredzem. Amaters, omots, amatnīks… Tys mani rodūši naīdvasmoj.” Nazkod Latvejā bejuši 30 tautys teatri, kas nūzeimuoja nūteiktu kvalitatis kritereju izpiļdi, pīmāram, ka tūs režisorim ir atbylstūša izgleiteiba. Māra pastreipoj, ka RTT ir nazkodejuo profesionaluo Latgolys teatra turpynuotuojs, kas ari līk turēt augstu lateņu. Jei ari atguodynoj, ka itūgod ir vēļ vīna jubileja – pyrma 95 godu tyka atkluota Latgolys tautys piļs, kas 2. pasauļa kara laikā tyka nūpūsteita i piec atjaunuošonys dorbojās kai Rēzeknis kulturys noms. Tei ir na tik Rēzeknis Tautys teatra i cytu piļsātys kolektivu sāta, bet viesturiski ari Rēzeknis kulturys dzeivis suoku punkts. “Lai ari varbyut sīnys bryukst, bet gors ir!” režisore nateiši nūruoda iz ākys cīši biedeigū stuovūkli – īprīšk plānuotuo restauraceja leidz ar piļsātys finansialajom gryuteibom ir apsastuojuse.

Festivala laikā par bruolim Varslavānim vaira varēs izzynuot jim veļteitā režisoris Ilzis Kungys-Melgailis dokumentalā kinā, kas 20. septembrī tiks ruodeita Latgolys viestnīceibā “Gors”. Taipat “Soli pa solim” programā ir 12 cīši dažaidys izruodis, kū pīduovuos teatri nu Rēzeknis, Reigys, Lubuonys, Jākubpiļs, Valkys, Līpuojis, kai ari uorzemu gosti nu Spānejis, Italejis, Horvatejis i Leitovys. Kai skateituoji festivalu apmeklej ari cytu Latvejis piļsātu amaterteatru daleibnīki i režisori. RTT ir Storptautyskuos amaterteatru asociacejis (AITA/IATA) bīdrys. Tuos sātyslopā teik īvītuota informaceja par vareibu pīsasaceit “Soli pa solim” – tai kotru ūtrū godu, kod nūteik festivals, tymā teik uorzemu teatri. Taipat festivalā īrostai nateik vylkti rūbeži amateru i profesionaļu vydā, taišni ūtraiž – teik veicynuotys diskusejis i vareiba cytam nu cyta koč kū īgiut. “Grybātu, lai sarunuos piec izruožu īsasaista ari skateituoji. Lai palīk i nasabeist izasaceit. Grybātūs atsagrīzt pi situacejis, kod skateituojs gaida akterus piec izruodis i prosa autografu voi nūsafotografēt. Itei energejis apmaiņa ir cīši byutyska,” soka Māra. Jei prīcojās, ka vairuokys izruodis jau pyrma festivala ir izpuordūtys i tū apmeklēt plānoj ari Rēzeknis nūvoda amaterteatru daleibnīki, kuri vaira dorbojās tik sovūs pogostūs. “Maņ ari grybātūs ar jim tyvuok īpasazeit, varbyut veiduot kaidys sadarbeibys,” nūruoda režisore.

Īdvasmoj sadarbeibys

Māra Zaļaiskalns ir dzymuse vydzemneica, tok jau nu 1973. gods voda Rēzeknis Tautys teatri. Intervejuos jai nareši vaicoj, voi nikod nav gribiejīs puorsaceļt kur cytur. Māra īrostai atsoka, ka vysod ir gribiejuse aizbraukt, varbyut partū ari palykuse Rēzeknē. Dzeivojūt ite, jū boguotynoj vysaiduokys sadarbeibys ari uorpus pamatdorba teatrī. “Es cīši daudz struodoju ari uorpus Rēzeknis. Tikū atsagrīžu nu festivala “Rīga spēlē teātri”, kur nūsavieru desmit izruodis kai eksperte kūpā ar Ati Rozentālu (teatra kritikis – L.M.) i Evitu Mamaju (teatra zynuotneica – L.M.). Maņ beja vareiba sasarunuot ar sovim kolegim drupeit nu cyta aspekta, saprast, kai nūteik itei viertiešona i cik gryuši ir atrast vuordus, kas kolektivim paleidz dzeivuot tuoļuok. Bīži viņ eksperti sarunuos iznycynoj i vaira nasagrib nikuo radeit,” Māra stuosta. Taipat prīca asūt sasadorbuot ar cytim Rēzeknis kolektivim, pīmāram, īprīškejais festivals “Soli pa solim” 2022. godā tyka atkluots ar koncertizruodi “Dzeivis graidi”, kurā pīsadaleja kors “Graidi” i literats Raibīs. Vystik Māra nasliep, ka režisora profeseja nūzeimoj vīntuleibu. “Partū šaļtim gribīs byut par akteri. Tei otkon ir cyta pīredze. Tū paraudzeju izruodē “Sibīrijas haiku”, kur poša asu vydā izruodē, na viņ režisore. Tuos jau ir pavysam cytys attīceibys. Maņ ir interesanti byut vysaiduos jūmuos, vītuos, sadarbeibuos, satikt vysaidus cylvākus,” jei soka. Vīna nu taidu pīredžu asūt ari kasgadejuo daleibu skotivis runys konkursa “Vuolyudzāni” žurejā.

Rēzeknis Tautys teatra repertuarā īrostai ir ari izruodis latgaliski. Lelu skaiteituoju mīlesteibu kai nazkod, tai myusu dīnuos ir sajiems Ontona Rupaiņa “Dzymtuos zemis” īstudiejums, taipat treis reizis Māra Zaļaiskalns ir īstudiejuse ar Fraņci Trasunu saisteitys izruodis – vysupyrma 1989. godā bejuse “Pōrsoka par pekles taisneibu”, tod lelu atzineibu na tik Latvejis, tok ari storptautyskā mārūgā sajāmušuo “Tu navaicoj manis, kaids asu” (1999), vysubeidzūt – literari muzykalais izvadums “Francis”, kas tyka veļteits Trasuna 150 godu jubilejai i paruodeits Latgolys viestnīceibā “Gors” 2014. godā. Niu, piec desmit godu, teikūt struoduots pi tuo radejis īstudiejuma.

Māra soka, ka sovā ziņā Vuocejis Storptautyskajā amateru festivalā 2000. godā golvonū bolvu dabuojušuo izruode “Tu navaicoj manis, kaids asu” bejuse pagrīzīņa punkts, kab ari Rēzeknē rostūs sovs teatra festivals. “Sajēmem naudys bolvu – 3000 marku. Mums beja nauda, variejom ceļuot. Braukojūt pa festivalim Eiropā, saprotom, ka ari varim. Festivalam ir juobyut cīši vīnkuoršam, navajag tierēt naudu iz koč kaidom atkluošonom i “aizkluošonom”. Golvonais, lai cylvāki, kuri atbrauc, labi jiutās, i ir cīši dažaidys izruodis.”

Teatri juospielej tim, kuri tū grib

RTT repertuars ir daudzveideigs – tī ir kai klasiskuoki dorbi (pīm., N. Gogoļa “Trakā piezīmes”, kū varēs redzēt ari ituo gods “Soli pa solim” festivalā), tai īprīšk naīstudāti dramaturgejis jaundorbi (A. Rancānis “Meklējiet sievieti”), kai ari dramatizāti naseņ pi skaiteituoju gruomotu formatā tykuši literari dorbi (J. Vilis i L. Itagaki “Sibīrijas haiku”, A. Kolmaņa “Taksista stāsti”). Režisore skaita cīši daudz, tod akterim pīduovoj variantus i kūpā saprūt, kas tod byus vyspīmāruoruokais. Māra stuosta, ka īstudiejuma literaruo materiala izalaseišona vysapyrma atkareiga nu akteru, kas plānoj teatrī dorbuotīs konkretajā sezonā: “Tys ir miļzeigs dorbs, mes struodojam stuņdem ilgi. Divejis, treis reizis nedeļā ir juoīt iz mieginuojumu, kab varātu sasnēgt kaidu mierki. Maņ nav marionešu teatris, mes kūpā rodom, jim ir juodūmoj leidza, lai ari varbyut vokorā piec dorba ir nūguruši. Partū es vaicoju, voi jī grib i var. Es navaru nūslēgt ar akterim leigumus, tok teatrī ir nūsacejums – ka esi īsuocs, tod byusi da gola.” Vaicuojums akterim teik aizdūts deļtuo, ka režisore ir puorlīcynuota, ka teatri juospielej tim, kuri tū grib. I Rēzeknē taidu cylvāku natryukst – nazkod RTT beja sova teatra studeja, niu tuos nav, tok vystik ik pa laikam jūs kolektivam pīsavīnoj jauni akteri. “Loba izruode ir tod, kod kotra variešona saplyust i vysi cyts cytam uzatyc kai partneri,” definej Māra. Jei skaita, ka izruodis leidzautori ir ari skateituoji: “Ir juobyut energejis apmaiņai. Teatra muoksla ir dzeiva muoksla, i dzeiva jei ir tikom, cikom ir skateituojs.”

Nuokušuo leluo nūtikšona piec festivala “Soli pa solim” Rēzeknis Tautys teatram byus braucīņs iz Stokholmu oktobra suokuos, kab pīsadaleitu latvīšu diasporys teatru saītā “PLATS solis 2024”. Jī tī aicynuoti kai gosti, kas ruodeis izruodi “Sibīrijas haiku”.