Voldemāram Vogulam jauns dzejūļu kruojums “Gaismas spāks”
Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv
Latgolys Kulturyviesturis muzejā, Rēzeknē, 19. septembrī saimis, draugu i atbaļsteituoju vydā keramiks i ailinīks Voldemārs Voguls ar sīvu Olgu Vogulu atkluoja sovu sastū dzejūļu kruojumu “Gaismas spāks”.
Plotuokai sabīdreibai Voldemārs Voguls zynoms kai Latgolys tradicionaluos keramikys kūpiejs i pylnveiduotuojs, tok ari vīns nu tūs keramiku, kurs atjaunuojs svāpātuos aba malnuos keramikys izgataveišonys prasmis. Sovpus dzeju Voldemārs Voguls aizsuoce raksteit ap 1973. godu, cikom pyrmuo publikaceja atrūnama viņ 1993. godā, kam padūmu laikūs nabeja vareibys publicēt tekstus latgaliski.
“Gaismas spkāks” ir Voldemāra Vogula sastais apkūpuotais i izdūtais aiļu kruojums, kura tematika i motivi sasagloboj namaineigi – doba, saime, mīlesteiba, ticeiba. Kai gruomotys atkluošonā pastreipuoja Latgolys Kulturviesturis muzeja vadeituoja Anastasija Strauta, Voldemāra davums Latgolys keramikys tradiceju saglobuošonā, atteisteišonā i nūdūšonā ir napuorviertejams, sovpus juo dzejā reizē var sastapt i muola zemis smogumu, i pļovys smylgys vīglumu.
Atkluošonā ailinīka sīva i Olga Vogule atguoduoja, ka vēļ 2019. godā Rēzeknis katuoļu vydsškolys audziekni skaiteja ailis nu tūlaik izdūtuo kruojuma “Dzeiveibas sola”. Ari, atkluojūt kruojumu “Gaismas spāks,” tī poši jaunīši, viņ nu jau 11. klasis audziekni, skaiteja Voldemāra dzeju. Sovpus muzykali pasuokumu papyldynuoja pedagoge i vokaluos grupys “Skonai” dybynuotuoja Guntra Kuzmina-Jukna i “Skonai” dalineica Laura Doropoļska.
Guntra Kuzmina-Jukna pīzyna, ka vairuokys Voldemāra ailis ir īskaņuotys juos komponātuos dzīsmēs. “Voldemārs sovā veidā ir vokaluos studejis “Skonai” himnys “Sirdsguņteņa” autors. Jis ir pīrakstejs skaistus vuordus, kuri ir cīši vīgli saprūtami i izrunuojami ari bārnim, i tei sirdsguņteņa ir sastūpama vysūs juo dzejis kruojumūs, ar sovim vuordim jis dasadur kotram zuolis stībreņam i apmīļoj kotru dzeivu radeibeņu, kas cīši saskaņ ari ar munu pasauļa redziejumu,” stuosta Guntra Kuzmina-Jukna.
Sirsneigus pateiceibys vuordus Voldemāram i Olgai saceja ari juo saimis puorstuovi. Dāls Māris pastreipuoja, ka, pasasokūt vacuokim, jī jau nu bierneibys īpazyna i īmeiļuoja muolu. “Tāvs ir kai guņs, sovpus mama kai povuorda turātuoja, kūpā cīši lobs tandems jau 45 godu garumā.”
