Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ ar kulturys īsacejumim pasadola juriste i sabīdryski aktivs cylvāks nu Drycānu pogosta – Diāna Saksone. “Kulturys īsacejumus nedeļai asu saryupiejuse, bolstūtīs iz divejim apstuoklim – aiz lūga jau ir rudiņs i es asu Drycānu patriote!” tai par īsacejumim soka Diāna.

Drycānīšu varganisti Storptautyskajā vargaņu muzykys festivalā “ORGANismi”

Itūnedeļ Latgolys viestnīceibā “Gors” suoksīs Storptautyskais festivals “ORGANismi”, kas pyrmū reizi Rēzeknē izskanēja 2015. gods oktobrī, paruodūt vargaņu kai koncertinstrumenta dažuodeibu i vareibys. Festivala patronese i golvonuo zvaigzne ir storptautyski slovonuo varganiste Iveta Apkalna, kurys dzymtys saknis meklejamys Drycānūs! Juos vacvactāvs Stanislavs Viļums beja Drycānu katuoļu bazneicys varganists i vactāvs Andrejs Viļums beja muzykys školuotuojs Drycānu vydsškolā i ari šod tod spielēja varganis bazneicā. Atkluoti i bīži tū navarēja dareit, kam padūmu varys organi varēja veikt represejis par īšonu bazneicā. Ari Drycānu bazneicys tagadejais varganists Juoņs Veličko ar sovu meitu Evelīnu pīsadaleis festivalā – 18. oktobrī, vēļ piec nedelis.

Rudiņs ir gruomotu laiks

Ir atguojs rudiņs i laiks īsarytynuot meikstā divanā i pajimt čaja krušku, kab palaseitu kaidu gruomotu! Koč kas nu jaunuokuo pīduovuojuma – Anitys Mileikys dzejis kruojums “ziņas par gadalaikiem”. Kruojuma redaktors, drycānīts Oskars Orlovs aba Raibīs, raksturojūt jaunū izdavumu, soka: “Kai īprīškejā kruojumā, tai ari tymā dzejūļi raksteiti latvīšu literarajā volūdā un latgalīšu rokstu volūdā. Itūreiz tī nasadola autoris redziejumu iz pusem, tok kotrs dzejūļs papyldyna ūtru. Taidā veidā mes varim izsekuot kruojuma sīvišķuos poētykys nūmaiņai no zīmys aukstuma da vosorys syltymam. I atpakaļ.”

Drycānīša Ontona Matvejāna stuosti i dzīsmis

Taipoš var pajimt i ari koč kū nu vacuoku gruomotu palaseit, par pīmāru, drycānīša Ontona Matvejāna stuostu kruojumus – “Aizīt muna Asinova”, “Gunkurs Kakarvīšu piļskolnā”. Stuosti ir latgalīšu volūdā, tī ir eisi, bet tymā pat laikā eistyn uzbur Ontona bierneibys i brīduma godu dzeivis ainys, ka tu namonūt palīc par apraksteitūs nūtykumu patīsū līcinīku. Ontons prūt stuosteit! I vēļ Ontons prota ari sakomponēt dzīsmis! Rudiņs ir veļu laiks. Godalaiks, kod dūdamēs iz sveceišu vokorim kopūs, deļtuo nūteikti nūderēs Ontona Matvejāna saraksteituos goreiguos dzīsmis – tuos ir melodiskys i tautā īmeiļuotys, eipaši taiduos reizēs, kod ir skumeigi i juopīmiņ kaida tyva cylvāka aizīšona.

Drycānu draudzis sāta kai mozim, tai lelim

Nu ituo gods 1. augusta Rēzeknis nūvoda Drycānu draudzis sātā apsavieršonai ir daīmama izstuode “Viņi kalpoja Dricānos”. Izstuodis ekspozicejā ir apsaverama unikala 18. – 19. godu symta liturgiskūs tārpu kolekceja nu Drycānu i Piļcinis Romys katuoļu bazneicys kruojumim. Bīdreiba “Maziča” ir sagatavejusi izzynūšu nūdarbeibu školānim “Simboli i tūs nūzeime 18.-20. godu symta katuoļu liturgiskajuos tekstilejuos”, kas ir īkļauta “Latvejis školys sūmys” programā. Drycānu draudzis sātys apcīmuojums byus kulturviesturisks pīdzeivojums na viņ bārnim, bet ari pīaugušajim, kam izstuode ļaun īsavērt mistiskajā simbolu pasaulī, apsavērt kruošņūs audumus i izšyvumus, kai ari atkluot daudzi nazynomu viesturis faktu par Drycānim i drycānīšim!

Lai jauka i kulturala nedeļa!