Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Jau 19. oktobrī Latgolys viestnīceibā “Gors” izskanēs grupys “Borowa Mc” 20 godu jubilejis koncerts. Grupys solists Aigars Runčis, lavīrejūt storp dorbu, studejom i gataveišonūs koncertam, atroda ari šaļti sarunai ar portalu lakuga.lv.

Aigars niu Stokholmys Ekonomikys augstškolā Reigā studej biznesa vadeibu magistra programā. Jis pīzeist, ka niu ir vysai intensivs studeju process, tok reizē tei asūt ari breineiga pīredze – satikt pīredziejušus vysaidu jūmu vadeituojus, izzynuot jūs dzeivis i biznesa skatejumus i byut cīši loba leimiņa lekcejuos.

Latgalīšu ir tova saimis volūda nu bierneibys?

Latgalīšu ir muna pyrmuo volūda, mes latgaliski runuojom ar vacuokim, školā storpbreižūs ar klasisbīdrim i draugim, tys laikam ir daļa nu muna DNS. Piec tam beja latvīšu literaruo volūda, i tod jau vysys puorejuos volūdys, kurys tymā laikā varēja īsavuiceit. Vystik apzynuoti latgalīšu volūdu es naasmu vuicejīs i tī nūteikti ir kū dalikt. Tok grupys dzīsmēs mes par tū asam pīdūmuojuši. Es skaitu – ka volūda ir normāta, tod tei ari juocīnej i tamā ir juomuok raksteit. Deļ tekstu publiciešonys mes vysod asam lyuguši paleidzeibu “pīaugušajim”, kuri rokstu volūdys niansis puorzynoj lobuok, nakai mes.

Ari niu latgalīšu ir muna saimis volūda, mes ar sīvu i sīvysmuoti runojam latgaliski, taipoš ar bruolim i muosom.

Voi dareit lītys latgaliski jums kai grupai vysod ir bejs pošsaprūtami?

Laikam juosoka, ka i tūreiz, i niu maņ tys redzīs pošsaprūtami. Pīmiņu, ka tūreiz beja vaira cylvāku, kuri vaicuoja – kas ir tys, kū mes dorom, i deļkam tys vajadzeigs? Beja cylvāki, kuri saceja, ka mums nasaīs ni dzīduot, ni repuot latgaliski, ka tys ir glupai i juorauga dareit kū na viņ cytu.

Tok mums tūlaik beja sova puorlīceiba, ka dorom lītys pareizi. I ari tūreiz vyss pareizi sasalyka. Dūmoju, ka niu jaunīšim byutu vēļ mozuok aizpsrīdumu, kū naviņ dareit latgaliski, īspiejams, pat ruodeitūs pošsaprūtami, i tys laikam ir tys lobuokais, kas pa itim 20 godim ir nūtics voi pasamainejs. Pa munam, myusu dīnuos latgaliskais vaira nav nikas eksotisks, tys ir palics pošsaprūtams. Latgalīši ir vysapleik, jī runoj sovā volūdā, roksta sovu muzyku, fiļmej sovus serialus, izdūd gruomotys, i tei ir palykuse par normu.

Jius tūlaik bejot vīni nu pyrmūs popularuos skotivis calmlaužu, kuri atsaļuove dareit latgaliski.

Nui, lelūs viļcīņūs tai ari beja. Cik es pīmiņu, ap tū pošu laiku ari Guntis Rasims, tūlaik kai da Gunchi, startēja šovā “Talantu Fabrika”. Pa munam, tys ari beja nūzeimeigi, ka Guntis atsaļuove īīt televizejis raidejumā, kū verās vysa Latveja, kai latgalīts. Zyņ kai, mes varbyut bejom skaļuokī, tok es nagrybātu saceit, ka mes bejom vīneigī. Tys byutu nataisneigi ari pret cylvākim, kas vysu kū dareja nūsaceitā fonā, var saceit andergraundā, tys pats muns školys bīdrs DJ Guntix, kurs raksteja breineigu underground muzyku i īrunuoja filmys latgaliski. Tys vyss nūtyka nazkur paraleli ar mums, tok mums tuos zvaigznis i apstuokli laikam sasalyka tai, ka mes tū izdarejom vysskaļuok i pamanamuok i varbyut paruovem sev leidza drupeit leluoku inerci, nakai cyti.

Voi tūlaik kaidā šaļtī ari pasaruodeja baile dareit latgaliski, baile par tū, kai reagēs cylvāki?

Maņ nikod nav bejs baist uzastuot voi baist nu skotivis, ka tī treiseitu kuojis voi mēle mastūs. Pret skotivi vysod asmu izaturiejs ar cīnu, apsazynuojs sovu lūmu. Cytreiz pat asmu aizadūmuojs, ka asmu puoruok daudz par tū dūmuojs i pīdūmuojs, īspiejams, tū varēja i var jimt vīgļuok, tok es vysod asmu pret tū atsatīcs nūpītni. Dorūt sovu lītu, maņ vysod ir bejuse puorlīceiba, ka es zynu, kur asmu i kū doru.

Tūlaik mums nabeja taidu baiļu – a, ka nu myus nasaprass, kū cyti pasaceis, i kū mes tod dareisim. Varbyut sovā ziņā var saceit, ka mes tai styurgaļveigai guojom iz prīšku, tok tys beja cīši apzynuoti, mes saprotom, kū i deļkam dorom.

Pasadoli ar kaidom spylgtom atmiņom nu koncertu laikim.

Kod pa mozam tykom arviņ popularuoki i atpazeistamuoki i iz koncertim guoja arviņ vaira cylvāku, beja radzams, ka koncertūs pyrmuos ryndys zyna na viņ pīdzīduojumu, kas byutu piļneigi normali, tok ari munus tekstus. Tys beja dīzgon bīdejūši. Es pats zynuoju leluokū tīsu (smejās), tok tei šaļts, kod redzi, ka cylvāki runoj leidza tekstu, tys beja puorsteigums.

Pa vysim itim godim i ari niu cylvāki vysleidza īt da mane kluot i grib pastuosteit par sovom latgaliskajom saknem. Nav jau tai, ka mani baigi interesej. (Smejās.) Tok, nu ūtrys pusis, tys ir breineigs “lada” salauzšonys veids, kur mums par reizi ir nazkas kūpejs, tys roda taidu naradzamu saiti.

Skaidrys, ka pa itim godim ir bejuši i skaistuoki i suopeiguoki nūtykumi. Kai vīns nu nūzeimeiguokūs, i na tik maņ, tok ari vysai grupai, beja dīna, kod nūmyra muna mama, i mums beja paredzāts koncerts, kurs ari natyka atcalts. Es beju runuojs ari ar mamu, kai maņ dareit “a ja nu”, i tūlaik ari grupys bīdri beja cīši atbolstūši. Tys beja koncerts, kurā guoze kai nu spaņu, tys beja laikam slapņuokais nu vysu koncertu, tok ari vysemocionaluokais.

Tod, pīmāram, suocūtīs karam Ukrainā, atbraucūt iz Rēzekni spieļuot koncertu, mes dzīsmei “Es tevi mīļoju” pīdzīduojumu pīrakstejom i izpiļdiejom ukraiņu volūdā. Tī pleivuoja Latvejis i Ukrainys karūgi, i munā skatejumā, tys beja vīns nu eipašuokim breižim, kas palīk atmiņā.

Vēļ, runojūt par koncertim, skaidrys, ka laikūs, kod bejom populari, iz koncertim guoja daudz cylvāku, tok mani turpynoj puorsteigt fakts, ka ari niu iz grupys koncertim gotovys īt tyukstūšys. Tys, ka cylvāku daudzums, kas myus klausuos, ir tik lels, deļ mane ir nūzeimeigi i sirdi syldūši.

Mums redzejuos, ka napalaist garum 20 godu jubileju byutu svareigi pošim deļ seve. Mes ari koč kaidā ziņā itūgod īturiejom taidu muzykalū celibatu i naspieliejom nivīnūs piļsātys svātkūs, mes speciali gatavejomēs i kruojom emocejis, kab byutu kū izlikt iz skotivis niu, 20 godu jubilejis koncertā. Kas byus tuoļuok i voi vyspuor byus, es nikuo navaru apgolvuot. Ari, ka itys byus myusu pādejais vokors, mes tam byusim gatavejušīs i tys mums byus cīši nūzeimeigs.

Es radzu, ka iz prīšku myusu sasatikšona varātu byut saisteita na ar kaidim mozim kulturys nomu koncertim, tok dreižuok ar kaidim nūzeimeiguokim nūtykumim, kod saīmam kūpā, veļtejam tam laiku i energeju, kab iznuokums byutu reali lobs.

Kū apmaklātuoji var sagaideit nu koncerta?

Plānojūt koncertu, mes par tū daudz runuojom, pa itim godim mums sūpluok bejs cīši daudz cylvāku, tok mes saprotom, ka itymā vokorā gribim byut mes poši kai Aigars, Ingars i Guntra. Iz skotivis byus ari bārni nu vokaluos grupys “Skonai”. Maņ pošam ir nūzeimeigi, ka mums sūpluok byus bārni, partū ka deļ mane tei ir nūzeimeiga montuojuma nūdūšona. Cytaižuok byus mes – grupa – ar vysu tū autentiskū i myusejū. Koncertā byus i skali i prīceigi punkti, tok byus ari cīši sentimentalys i aizkustynūšys lītys.

Voi vari pasadaleit ar sovu personeigū grupys dzīšmu topu.

Munā skatejumā grupys lobbuokuo dzīsme ir “Bez tevis”. Maņ redzīs, ka tys beja laiks, kod mums beja pīredze, mums labi sakryta dūmys, deļkam i parkū mes dorom. Tys beja breineigs laiks, pa munam, laikam īprīškejuos desmitgadis suokums, kod dzīsme tyka izdūta. Vyspuor baigi gryuts izavielēt. Īmūt cauri koncerta programai, saprūtu, ka izalaseit kaidu topu ir cīši gryuts.

Pīmāram, dzīsme “Es eju nu Latgalis”, kuru piec daudzu godu naspieliešonys mes vystik spielēsim Rēzeknē. Ar niulejuom zynuošonom tei dzīsme redzīs tik banala i triviala, tok deļ mane i mums cīši nūzeimeiga.

Tei poša “I kod līsmeņa suoc dzist”. Maņ tei dzīsme ir eipaša, es tū pīraksteju par sovu tuo laika klasisbīdru, tys ari beja laiks, kod īpazynu Guntru i īdevu jai itū tekstu. Taipoš dzīsme “Baba Toņa inženers” – myusu mozuo ambiceja par Eirovizeju, dzīsmi tūreiz gon tai napajēme.

Prūtams, napareizi byutu napīminēt “Vysskaistuokajai meitinei”. Ka maņ nu vysu dzīšmu byutu juopasoka, kurū es vēļreiz byutu pīrakstejs, tei nūteikti byutu “Vysskaistuokajai meitinei”. Tei ir i beja superlels hits, tok tys stuosts, kū tys nūzeimej munai saimei, munai sīvai, ir daudz nūzeimeiguoks par vīnu superhitu. Muna niulejuo sīva, tūlaik draudzine, tyka par oficialu meiļuotū dažus mienešus piec tuo, kai mes tū izpiļdiejom festivalā “Muzykys skrytuļs”.

Pīmāram, dzīsme “Maņ navajag”, kas topuse kūpā ar Mārtiņu Freimani, ari koncertā jis nūteikti tiks pīmynāts. Ari bez ituos dzīsmis es navaru īsadūmuot grupys atteisteibu voi viesturi.

Taipoš ari dzīsme “Iededzies par Latviju”, kur latgaliskais tyka salykts kūpā ar latvyskū, kas tyka par naoficialū Latvejis 90. jubilejis himnu.