Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

18. oktobrī Reigā i 14. novembrī Rēzeknē pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos komponistis Laurys Jēkabsonis “Folk paseja” – koncerta garuma jaundorbs, kas atspīgeļoj latgalīšu goreidznīka i sabīdryskuo darbinīka Fraņča Trasuna dzeivisguojumu. Portalam lakuga.lv beja vareiba īsavērt “Folk pasejis” mieginuojumā i apsarunuot ar komponisti, Reigys projektu kora dirigentu i koncerta muokslinīcyskū vadeituoju Kristoferu Volšu-Sinku, kai ari solistu Jāni Strazdiņu, kurs īsajuss Fraņča Trasuna lūmā.

Komponiste Laura Jēkabsone portalam lakuga.lv jau īprīšk atkluoja, ka “Folk pasejis” idejis autors asūt Reigys projektu kora dirigents Kristofers Volšs-Sinka, kurs jū uzrunuojs nailgi piec komponistis skaņdorba “Lilith” pyrmatskaņojuma ar Vaļsts Akademiskū kori “Latvija”, kurā jis tymā laikā dzīduoja. Dirigents niu stuosta, ka jam kai profesionalam kora dzīduotuojam ir bejuse vareiba izpiļdeit cīši daudz latvīšu komponistu skaņdorbu i īpazeit tūs daudzveideibu. Tai jis tics da sacynuojuma, ka nazyna nivīnys pasejis, kas byutu latvīšu volūdā. “Maņ ruodejuos, ka tei byutu interesanta ideja. Laurys skaņdorbs, kū tūlaik dzīduojom, maņ radeja puorlīceibu, ka jei muok radeit dramu sovā muzykā. Dūmuoju – ka ir kaida komponiste, kas itam dorbam varātu pīsavērst, tei nūteikti byutu Laura,” stuosta Kristofers Volšs-Sinka.

Pasejis stuosts īrostai ir par Jezus cīsšonom, tok “Folk pasejis” golvonais varūņs byus Fraņcs Trasuns. “Vysod, kod taisu jaunu programu, vysupyrma sev vaicoju – voi pasauļam vēļ vīnu taidu vajag? Ari itymā gadīnī vaicuoju, voi pasauļam vajag vēļ vīnu Jezus cīsšonu stuostu. Maņ ruodīs, ka dīzgon labi ar tū jau ir tics golā Bahs,” smaida Volšs-Sinka. Jis suokumā Laurai Jēkabsonei pīduovuojs ideju par folklorys motivim, bet komponiste, tū atteistejūt, tykuse da Fraņča Trasuna stuosta. “Maņ ruodīs, ka tei beja geniala ideja, kam tys ir eists cylvāks, kurs tik cīši ītekmiejs Latvejis viesturi. I juo stuostam ir lelys paralelis ar Jezus stuostu,” komentej dirigents. Taipat jam ari nu poša suokuma bejs skaidrys, ka pasejā varātu byut folk elementi. “Baha pasejom ir dīzgon skaidra struktura – tī ir solists, kurs dzīd Jezus lūmu, kai ari evaņgelists, kurs vad klauseituojus caur itū stuostu. Myusu dīnu komponisti ar tū mādz spielētīs, evaņgelistam obligati nav juobyut solistam, pīmāram, skotu komponists Džeimss Makmilans sovā “Juoņa pasejā” kai evaņgelistu izmontuoja kamerkori,” Kristofers Volšs-Sinka skaidroj, ka “Folk pasejā” evaņgelista lūmā īsajuss postfolklorys grupa “Rikši”.

Koncertu reklamys video, kas daīmami socialajūs medejūs, latgaliski runoj na tik komponiste Laura Jēkabsone, kuruos dzymtuo puse ir Bolvu nūvoda Tiļža, voi grupys “Rikši” dalinīki, bet ari dirigents Kristofers Volšs-Sinka, kurs ir amerikaņs i Latvejā dzeivoj tik deveņus godus. Jis sevi skaita par gostu Latvejis kulturā, partū kotram skaņdorbam daīt ar cīši lelu atbiļdeibys sajiutu. “Es ari saceju koram, ka nagrybātu, lai mes byutu turysti itamā kulturā. Nagrybātu, lai mes byutu pavierseigi pret latgalīšu muzyku, kulturu i volūdu. Izrunys vuiceišonūs es uztvieru cīši nūpītnai, redzīs, ka niu tū taipat uztver kors,” dirigents pastreipoj, ka tai kai paseja pamatā ir latgaliski, jam ruodejīs cīši svareigi, lai ari komunikaceja par tū izskaņ taišni latgalīšu volūdā. “Ir cīši vīgli pajimt cytys kulturys muzyku i nadareit tū kvalitativi. Es gribieju ar kotru elementu i kotru sūli paruodeit, cik nūpītnai mes uztveram atbiļdeibu izstuosteit Trasuna stuostu. Byutu brīsmeigai, ka mes brauktu iz “Goru” i vītejī klauseituoji šausmynuotūs par myusu latgalīšu volūdu. Maņ ir svareigi, lai mes izaklauseitu kai Rēzeknis kors “Ezerzeme” voi tamleidzeigai,” soka Volšs-Sinka. Jam kai kora dzīduotuojam da ituo jau gona daudz saguojs byut Latgolā – naskaitomys reizis “Gorā”, ari Stiernīnē. Taipat ar draugim laivu braucīnī apceļuoti Daugovys lūki. Taipat, kai smejās dirigents, daļa nu Latgolys kotru dīnu asūt juo sātā – Kristofera kačs asūt nu Dekšuoru! Tū juo saime pajāmuse nu Reigys projektu kora vokaluos pedagogis Agnesis Pauninis lauku.

Dzīduotuojs Jānis Strazdiņš pastreipoj, ka jam ir cīši lels gūds īsajust Fraņča Trasuna lūmā. “Tei ir ari cīši lela atbiļdeiba pret teksta autorim Annu Rancāni i ari pošu Fraņci Trasunu, kam izmontojam ari juo dzeju, pret muzykys autori Lauru Jēkabsoni i vysim īsaisteitajim. Asu cīši prīceigs, ka itaids dorbs ir radeits,” jis nūruoda. Īprīšk par Fraņci Trasunu i juo īguļdejumu Latvejis apvīnuošonā i atteisteibā jis zynuojs saleidzynūši moz, tok, pyrma vairuoku godu, kod aizasuocs dorbs pi “Folk pasejis”, jis kūpā ar komponisti i dirigentu apmeklējs Fraņča Trasuna muzeju “Kolnasāta”. “Mums tī cīši jauki izruodeja juo dzeivis vītu, paduovuoja juo gruomotys. Caur tom ari vaira saguoja īpazeit Fraņci Trasunu na tik kai politiki i goreidznīku, tok, varātu saceit, ari kai dobys cylvāku, dobys meiļuotuoju,” ar sovu redzīni par Trasunu pasadola Strazdiņš.

Dzieržūt mieginuojumā solista dzīduojumu, varēja puorsalīcynuot, ka ari jis cīši nūpītni sekoj leidza tam, kab juo latgalīšu volūda byutu piec vareibys precizuoka. “Tys ari ir vīns nu atbiļdeibys pilarim, kū izjiutu. Cīši raugu byut piec vareibys gūdeigs latgalīšu volūdys izpiļdejumā. Praseju konsultacejis, lai maņ īrunoj, kai tam vajadzātu izaklauseit. Zynu, ka dažaidūs regionūs mādz cytaiž izrunuot tū voi cytu vuordu, tok mes raudzejom koncentrētīs iz “Kolnasātys”, Rēzeknis apleicīnis izrunu. Raudzeišu maksimali tam pīsatyvuot, tok, atlaidit, ka kaids vuords varbyut koč kur byus pa munam,” soka Jānis Strazdiņš. Jam itei nav pyrmuo pīredze dzīduošonā latgaliski. Tys raudzeits jau grupā “Latvian Voices”, kuruos repertuarā ir ari latgalīšu tautysdzīsmis, taipat itūgod, svietejūt dzejneicys Bronislavys Martuževys symtgadi i juos dzīšmu kruojuma izdūšonu, Strazdiņš kūpā ar gitaristu Kasparu Zemīti paraudzejuši izpiļdeit kaidu juos dzīsmi latgaliski.

Komponiste Laura Jēkabsone pīzeist, ka Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra mieginuojumu gaidejuse ar lelu prīcu i uztraukumu. “Es narokstu simfoniskajam orkestram kotru dīnu, tei deļ mane ir cīši lela i eipaša nūtikšona. Tagad, kod asu dzierdējuse pyrmūs akordus, muna sirds ir mīrā – asu sajāmuse aplīcynuojumu, ka vyss ir kuorteibā. Byus skaisti, sirsneigi i cīši muzykali,” jei nūruoda, ka vysi īsaisteitī muzykalī spāki sasatiks mieginuojumā tik dīnu pyrma Reigys koncerta, tod variešūt saprast, “kas tys vyspuor ir, kas pīraksteits”. Pi “Folk pasejis” komponiste ir struoduojuse pīcus godus. “Tys ir bejs cīši zeimeigs laiks munā dzeivē – ar Fraņci Trasunu i juo vierteibom, ar vysu, kū jis pyrma symtu godu darejs kai goreidznīks i ari politisks darbinīks. Ar Annu Rancāni runuojom – ka īlyktu šudiņdīnys datumu Fraņča Trasuna saceitajam Saeimā, varātu pasaraksteit zam vysa, kū jis saceja. Partū maņ ir cīši, cīši svareigi, ka mes runojam par Latgolu, izgleiteibu i cytom vierteibom. Kū vaira par tū runoju i stuostu, saprūtu, ka muzyka ite varbyut pat ir ūtrā planā. Puori vysam ir tei dūma i ideja,” komentej Laura Jēkabsone. Jei atkluoj, ka “Folk pasejis” pyrmatskaņuojums taišni laikā ap Trasuna 160. dzimšonys dīnu ir veiksmeiga sakriteiba, suokumā tai nav plānuots. “Cīši daudz vysaidys skaistys sakriteibys nūteik ituo dorba sakarā. Es tik prīcojūs, ka tys sakryta ar Fraņča Trasuna jubilejis godu i taišni itymā laikā byus pyrmatskaņuojums,” jei soka.

Itaidā sastuovā – ar Reigys projektu kori, Latvejis Nacionalū simfoniskū orkestri, posfolklorys grupu “Rikši” i solistu Jānis Strazdiņu – “Folk paseja” izskanēs tik 18. oktobrī Reigā i 14. novembrī Rēzeknē. Taipat Reigys koncertu īraksteis Latvejis Radeja 3 “Klasika” i tū piečuok varēs nūsaklauseit tuos eterā. Tok komponiste Laura Jēkabsone tur nūceju, ka iz prīšku skaņdorbu varātu īstudēt ari Latgolys kori, dzīduotuoji, dirigenti i orkestri i tuo dzeive turpynuosīs.

Fotogalerejā: Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra “Folk pasejis” mieginuojums. Foto: Edeite Laime/portals lakuga.lv