Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 26. oktobrī, kod vysā Latvejā teik svieteita Legendu nakts, Lūznovys muiža nu 16.00 stuņžu aicynoj iz divejom lekcejom, kam 19.00 stuņdēs sekuos kasgadejuo kadriļu balle, informej muižys puorstuove Inga Žirgule. Lekcejuos varēs vaira izzynuot par muižys vyrtuvi, kai ari ballis dejom.

Legendu nakts nūtikšonys Lūznovys muižā suoksīs 16.00 stuņdēs ar Astrys Spalvēnys lekceju “Izsmalcinātas un modernas maltītes. Muižas virtuve 20.gs. sākumā”. Muižys vyrtuvis raksturuojums 20. godu symta suokuos ir kai graznys kaleidoskops – vysaidys ītekmis, kurūs prīškplanā izavierzej modernuo laika jaunīvadumi i elitis gribiešona demonstrēt sovu socialū statusu. Iedīņu receptis atspīgeļuoja kai Pīterburgys i Varšavys, tai Fraņcejis i Italejis vyrtuvis, tok ari Latgolys zemnīku tradicionalū uzturu. Itai sovpateigajai ītekmu kombinacejai formu dadeve vītejais klimats i duorzkūpeibys tradicejis. Sovutīs 20. godu symta suoku sadzeivis modernizaceja ļuove muižu vyrtuvi boguotynuot i ar piļsātā nūpierkamim puortykys produktim, i ar īreicem i īkuortom, kas vys paplašynuoja iedīņa gataveišonys vareibys. Lekceja byus mieginuojums ar dažim spylgtim trīpīnim radeit īspaidu par 20. g. s. suoku vyrtuvi Latgolys muižā, pastreipojūt kai tuos sovpateibu, tai īsakļaušonu kūpejā gastronomiskajā tradicejā.  

Astra Spalvēna ir muokslys zynuotņu doktore i iedīņa kulturys pietneica. Iedīņa kulturai pīsavārsuse gondreiž pyrma 15 godu, daudzu akademisku i popularzynuotnysku publikaceju autore. Pādejūs godūs eipaši interesejās par Latgolys kulinarū montuojumu i tuo interpretaceju myusu dīnuos. Portala lakuga.lv sarunu ar Astru Spalvēnu var skaiteit ITE.

17.30 stuņdēs pasuokumu turpynuos Gunys Ezermalis lekceja “Gadsimtu mijas laikmetu grieži balles dejās”. Ballis dejis vysūs laikūs ir pīdzeivuojušys puormainis i ītekmis, kas saisteitys ar nūtikšonom sabīdreibys dzeivē – kulturys, politiskom, ekonomiskom, socialom i tml. 19. i 20. godu symtu meja ir cīši interesants fenomens itamā ziņā, kam nūteik spieceigs paviersīņs deju estetikys jūmā, kas ītekmej vysu tuoluokū 20. g. s. ballis deju atteisteibu.

19.00 stuņdēs jau ostoitū godu piec kuortys pošā zalta rudiņa kruošņumā, Legendu nakts nūstuostu izpuškuots, Lūznovys muižys “Kulturys škiuņs” paliks par ļusteigu daņču vītu. Tradicionali kadriļu ballē puļcejās kai daņču i kadriļu zynuotuoji, tai entuziasti, kurim tradicionalūs daņču vuiceišonuos voi ļusteiga izadoncuošona redzīs saistūša. Ballei teik izlaseitys 19. g. s. ūtruos puses drēbis voi tautystārpi. Daņčus spielēs i īruodeis “Dandari”, “Rīgas Danču klubs”, “Lūznovys kadriļs”, “Latgales klezmeri” i cyti. Lūznovys muižys kadriļu deju grupa “Lūznovys kadriļs” ir saiminīku lūmā, tok jau vairuokus godus namaineigai “ballis maršala” pīnuokumus uzajam i virtuozai pylda tradicionaluos dejis jūmys specialists Gunārs Strods. Storplaikūs, kab i kapelu muziki teik izlūceit kuojis, byus vareiba kaidu poļku, mazurku, krakovjaku voi vaļsi grīzt kadriļu ballis eipašūs gostu, Latgolys klezmeru, radeituos muzykys pavadejumā.

Īīšona iz lekcejom ir bez moksys, belets iz balli – 5 eiro. Tū var nūpierkt “Biļešu paradīzes” kasēs, škārsteiklā i Lūznovys muižā.