Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Rēzeknis Muokslys i dizaina škola (RMDS) 26. oktobrī svieteis 65 godu jubileju ar absolventu saliduojumu i izstuodi divejuos vītuos. Nu 2023. gods škola ir muokslys izgleiteibys kompetencis centra “Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola” (LMMV) strukturvīneiba. Sarunā ar MIKC LMMV direktoru Raimondu Arbidānu i RMDS strukturvīneibys vadeituojis vītineicu Kristīni Binduku raudzejom dazynuot, kai ir muokslai i muzykai dzeivuot “zam vīna jumta”.

Nu izveiduošonys 1959. godā škola ir profesionaluos karjerys šyupeļs daudzim pazeistamim muokslinīkim i dizainerim, taipat ari nūzeimeigs Austrumlatvejis kulturys i izgleiteibys centrys, kas ryupejās par muokslys izgleiteibys turpynuošonys nūdrūsynuošonu Latgolā. Nu 2023. gods škola ir Muokslys izgleiteibys kompetencis centra “Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola” (MIKC LMMV) strukturvīneiba.

Muokslys izgleiteibys kompetencis centrys “Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola” ir Kulturys ministrejis pakļauteibā asūša izgleiteibys īstuode, kura dorbu aizsuoce 2023. gods 1. augustā, reorganizejūt Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolu i Rēzeknis Muokslys i dizainu vydsškolu (RMDS), ar mierki veicynuot kulturizgleiteibys atteisteibu Latgolā i vairuot kulturizgleiteibys prestižu i konkurētvareibu.

Kai soka MIKC LMMV direktors Raimonds Arbidāns, Rēzeknis Muokslys i dizaina škola sovūs 65 godūs ir īkruojuse pīredzi, školys vadeibai i školuotuojim ir energeja, redzīņs par byušonu iz prīšku, ir jau padareitī dorbi i taidi, kas vēļ plānūs. “Ari apsavīnuošona ir juoiztver kai izīšona cytā leiminī. Apsavīnojūt muzykai i muokslai kūpā, rūnās jauns paviersīņs, ir jauni aizdavumi i jaunys atbiļdeibys, spieja puorsameit viņ veicynoj pastuoviešonys īspiejis. Kulturizgleiteiba faktiski ir ari nacionaluos drūseibys vaicuojums, eipaši austrumu pīrūbežā,” tai Raimonds Arbidāns. Jis pastreipoj, ka školānim teik īaudzynuotys na viņ muokslu prasmis, tok i patriotismys. “Saprūtams, ka apsavīnuošona beja izaicynuojums, tok kai muzykys, tai muokslys strukturvīneibom ir sovys tradicejis, par pīmāru, mes itūgod nasvieteisim vīna goda jubileju kai muokslu izgleiteibys kompetencis centrs, tok svieteisim 65 godus taišni muokslys strukturvīneibai, kam juos ir tradicejis, kuruos mums ir juocīnej,” ar sovu redzīni pasadola Raimonds Arbidāns. Te ari juosoka, ka Rēzeknis vyspuorejuos izgleiteibys īstuodēs absolventu vokori teik organizāti kotru godu, sovpus obejuos itamuos kulturizgleiteibys školuos ir prakse svieteit opolys i pusopolys jubilejis.

Raimonds ari pīzeist, ka pārņ, suocūt dorbu, školu apsavīnuošona vēļ redzejuos kai nazkas teoretiskys, tok niu, piec goda, teik struoduots pi cīši praktisku lītu, par pīmāru, nūteik dorbs pi RMDS renovacejis projekta tehniskuos izstruodis, kuru plānuots suokt jau cytugod. Paradzāta vierīneiga renovaceja, kas ītvers dažaidus aspektus, tymā skaitā syltynuošonu, jumta maiņu, apkuris i ventilacejis nūmaiņu i cytus dorbus. Raimonds pastreipoj, ka, taišni pasasokūt školu apsavīnuošonai, ir vareiba kvalitativuok izmontuot Eiropys Savīneibys strukturfondu leidzekļus, ari RMDS renovaceja nūtiks, pasasokūt taišni tam.

Raimonds ari soka, ka izgleiteibys īstuožu infrastruktura i ari vizualais skots ir cīši nūzeimeigs, kab byutu vareiba aizinteresēt jaunīšus i kotru godu nūkomplektēt kursus. Jis ari tur nūceju, ka piec puora godu, kod tiks pabeigta renovaceja, byus sajiutams ari audziekņu pīplyudums.

RMDS strukturvīneibys vadeituojis vītineica Kristīne Binduka stuosta, ka itūgod nav bejs audziekņu skaita krytuma, školys vadeiba eipaši struodoj pi tuo, kab uzrunuotu tū sabīdreibys daļu, kas ir īinteresāta vuiceitīs muokslu. “Ir atseviškys nūdalis, iz kurom konkurss ir leluoks, i, saprūtams, ka školuotuojam daudz vīgļuok ir struoduot ar bārnu, kurs ir izturiejs konkursu i deļtam ir stypri motivātuoks. Tok ir ari taidys nūdalis, kur nav konkurencis na tik Rēzeknē, bet i Latvejā kūpumā, pīmāram, var redzēt, ka jaunīšim ir mozuoka interese par tekstilmuokslu, metalmuokslu, ari kūkamatnīceibu jaunīši eipaši naizalosa.” Kristīne Binduka ari pastreipoj, ka kulturizgleiteibys īstuodē audzynuošonys lītys vysā atsaškir nu vyspuorizgleitojūšūs školu – kulturizgleiteibā školāni sajam na tik zynuošonys par zeimiešonu, gleznuošonu, šyušonu i tt., tok teik vuiceita ari lobys gaumis izjiuta, kas īt paraleli ar attīksmi pret vaļsti, sabīdreibu i sevi pošu. “Myusu školā dorbs ar audzieknim ir daudzreiz individualuoks i tū jiut ari poši audziekni. Ari vacuoki, kurim varbyut ir švuorbys, kur sovu bārnu “laist” piec deveituos klasis, bīži izalosa taišni myusu školu deļ juos individualuos pīejis. Mes cīši bīži ari redzim piecteceibu – vuiceitīs īt myusu absolventu bārni, kuri attīceigi turpynoj izgleiteibu konservatorejā voi akademejā, brauc iz uorzemem, taipat ari atsagrīž pi myusu i struodoj kai školuotuoji.”

“Saprūtams, ka nu suoku puormainis vysus bīdynuoja, tok niu mums ir svareigi natierēt energeju iz kaidu seikumu, ir juopuorkuop par kasdīnys rutinai i juosaver iz prīšku, iz atteisteibu. Myusu školys sauklis ir “Izceļam talantus”, i pi tuo mums ari juostruodoj,” stuosta Raimonds Arbidāns.

Sovpus Kristīne Binduka pībiļst, ka RMDS jubilejā byus vareiba apsavērt publiskū izstuodi Latgolys viestnīceibā “Gors”, bet absolventu saliduojumu školā īvadeis mūdis skate, kura teik organizāta kotra saliduojuma pīcgadē. Diplomdorbu kolekcejis byus kai eisa īsavieršona šudiņdīnys skaistuma izpratnē. Interesanti, ka pasuokumu vadeis Kristaps Višs, kurs ir RMDS absolvents i ari niulinejais muzykys strukturvīneibys pasnīdziejs.

26. oktobrī sevkurs ir aicynuots iz svineigū pījimšonu i izstuodis “Skolotājs” atkluošonu 15 stuņdēs Latgolys viestnīceibā “Gors”. Itūreiz RMDS jubilejis izstuodē gūdynuos i izceļs pedagogu īguļdejumu muokslys izgleiteibā i lūmu jaunajuos muokslinīku paaudzēs. Byus apsaverami bejušūs i asūšūs RMDS pedagogu, taipat i absolventu, kas palykuši par muokslys jūmu školuotuojim, muokslys dorbi. Sovā daudzveideibā jī atkluos školu caur laika ritiejumu.

Piec svineiguos pījimšonys izstuodē vysi absolventi tiks sagaideiti RMDS telpuos (Bazneicys īlā 34, Rēzeknē), kur nu 18 stuņžu nūtiks absolventu saliduojums (daleibys moksa – 10 eiro). Tī byus vareiba satikt sovus školuotuojus, školys laika bīdrus i apsavērt izstuodis “Školuotuojs” ūtru ekspoziceju. Īsarasšona absolventu vokorā ar kluotīnis registraceju gostu gruomotā byus varama nu 17 stuņžu. Absolventi teik aicynuoti aiz laika, da 21. oktobra, registrētīs digitalajā gostu gruomotā, kas atrūnama ITE.

Nu školys viesturis

Rēzeknis Muokslys i dizaina vysdškolys dzimšonys laiks ir 1959. gods, kod Reigys lītiškuos muokslys vydsškola attaiseja filiali Latgolys Kulturviesturis muzeja telpuos. Suokumā tei dorbuojuos ar divejom nūdaļom – Latgolai tradicionalū keramiku i tūlaik pīpraseitū dekorativū nūformiešonu. Leluokais nūpalns školys tapšonā ir Voldemāram Kalpiņam, ar kuru leidza struoduoja Juoņs Pujāts, Leons Tomašickis, Imants Žūriņš. Filialis vadeibu uzajēme vāluok labi zynomais akvareļgleznuotuojs Juoņs Unda.

1969. godā škola palyka par Rēzeknis Lītišķuos muokslys vydškolu. Izgleiteibys īstuodis jaunuo sāta tyka izcalta 1980. godā, kod sūpluok suoce dorbuotīs ari Bārnu muokslys škola. 1993. godā škola tyka reorganizāta par Rēzeknis Muokslys koledžu, piečuok – par Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolu (RMDV). Piecteceibu tīpat Rēzeknē RMDV absolventim nūdrūsynoj Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filiale i Rēzeknis Tehnologeju akademeja.