Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Atzeimejūt koncertizruodis “Putāns. Toreiz un Tagad” tyvuošonūs, publicāti diveji jauni singli, kurūs zynomi hiphopa muokslinīki myusdīneigi interpretej latgalīšu alinīka Seimaņa Putāna dorbus, kai ari sagataveiti i izdūti ailinīka kūpuotī roksti, viestej organizatoru atsyuteituo informaceja.

Jaunuos dzīsmis, kuruos interpretāti Seimaņa Putāna dorbi, ir “Ko teica mūza” (izpiļdeituoji Gustavo i ansis, nūklauseit var ITE), ir “Tabakys dyums” (izpiļdeituoja Ūga, nūsaklauseit var ITE). Dzīšmu muzykalūs pavadejumu veiduotuojs ir Nikita Grapp (apvīneiba “Ausmeņa Records”). Obeji singli byus vydā ituo gods novembra suokumā gaidomajā albumā “Caur bolsim as eju”, kurā apkūpuoti skaņdorbi ar Putāna ailem.

Kai stuosta vīns nu jaunūs dzīšmu izpiļdeituoju – repers Gustavo –, īsaisaisteišona muzykalā projektā, kur nu cytys volūdys ir juoatdzejoj ailis, pīmārojūt tuos repa formatam, deļ juo ir taida veida pyrmuo pīredze. Jis ari atkluoj, ka da šam beja veiduojs atseviškys kompozicejis ar sova vactāva, alinīka Gustava Kraujis ailem. “Cik zynu, tod munys īprīšk veiduotuos dzīsmis ar vactāva ailem ari beja vīns nu projekta “Putāns. Toreiz un tagad” iniciatoru īdviesmys olūtu. Maņ ir prīca kai par rezultatu, tai i par pošu rodūšū procesu, kurs beja cīši organiskys. Dzīsme “Ko teica mūza” radeita kūpā ar reperi ansi i itys ir myusu ūtrais kūpdorbs, kurā turpynojom eksperimentēt ar dzīšmu formu i storpžanru atsaucem,” stuosta Gustavo.

Gaidūt koncertizruodi, sagataveiti, izdūti i Latvejis gruomatneicuos jau daīmami ari Seimaņa Putāna “Kūpuotī roksti”. Ideja par gruomotu 2022. godā roduos Margeram Zeitmaņam, kurs itaidā veidā atdūt gūdu sovam vacvactāvam ailinīkam Seimaņam Putānam. Par gruomotys sastateišonu atbiļdeiga Renāte Vancāne, kurys dorbavīta kasdīnā ir Latgolys Kulturviesturis muzejs Rēzeknē.

“Muns izaicynuojums beja salikt kūpūtajūs rokstūs vaira nakai pyrma 100 godu raksteituos ailis myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdā,vys tik myusu dīnuos normativūs pījimtais ir atškireigs nu Putāna laika raksteibys. Nu suoku maņ redziejuos, ka Putāns nabyus tys ailinīks, kuru es skaiteišu nu suoku da beigu, tok niu ir saguojs tai, ka Putāna aiļu kruojumus asu puorskaitejuse vysmoz desmit reižu i dažys ailis varu pat citēt no golvys. Putāna ailem rakstureigs melodiskums. Jis pats ir sacejs, ka juo ailis ir dzīsmis –, deļtam ir jauki, ka itymā projektā juo ailis ir puorsavārtušys ari muzykā,” pīzeist Renāte Vancāne.

Gruomotā pi dažu aiļu atrūnami ari kvadratkodi, ar kurūs paleidzeibu skaiteituojs var nūsaklauseit dzīsmis, kurys radejs komponists Nikita Grapp i muokslinīki Ūga, ansis, Gustavo, Juoņs Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa-Slobožanina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, DJ Straume i cyti.

Gruomotys publiskuo atkluošona i projekta “Putāns. Toreiz un Tagad” atvārtuo presis konference plānuota 2. novembrī 14 stuņdēs Rēzeknē, Latgolys Kulturviesturis muzejā, kur byus vareiba satikt gruomotys tapšonā īsaisteitūs i vīnim nu pyrmūs dzierdēt muzykys albumu “Caur bolsim as eju”. Plotuoka informaceja par pasuokumu daīmama pi Renātis Vancānis (renatev@inbox.lv).

Projekta kuļminaceja gaidoma 9. novembrī 18 stuņdēs Latgolys viestnīceibā “Gors”, kur byus unikala koncertizruode “Putāns. Toreiz un Tagad”. 20. godu symta latgalīšu ailinīka Seimaņa Putāna dumpinīcyskais gors tiks puorlykts laikmateigā hiphopa apdarē, pīsadolūt taidim muokslinīkim kai Ūga, ansis, Gustavo. Sovpus akters i komikis Juoņs Skutelis, kurs koncertizruodei izalasejs pseidonimu Dekšuorīts, byus atbiļdeigs par pasuokuma režeju i aiļu deklamiešonys variacejom. Beletus var nūpierkt ITE.

Par ailinīku Seimani Putānu (1892–1969)

Latgalīšu ailinīks, literats, školuotuojs, presis darbinīks. Struoduojs par dzeļžaceļa darbinīku, nūsadorbuojs ar zemkūpeibu. Dzims 1892. goda niulinejuo Augšdaugovys nūvoda Lipiniškūs tryuceigā zemnīka deveņu bārnu saimē.

Publiciejīs leluokā daļā 20. godu symta 20.–30. godu latgalīšu periodiskūs izdavumu. Pyrmuos ailis topušys ap 1905. godu, tok 1907. godā bejuši naveiksmeigi raudzejumi tuos publicēt Fraņča Trasuna izdavumā “Auseklis”. Pyrmpublikaceja nūteik 1912. godā ar dzejūli “Komēta” (gazetā “Drywa”). Sovys dzeivis laikā ar vaira nakai desmit pseidonimu publiciejīs taidūs periodiskajūs izdavumūs kai “Drywa”, “Taisneiba”, “Zīdūnis”, “Reits”, “Latgolas Škola”, “Jauno Straume”, “Latgolas Dorbs” i c.

1960. godā izdūta aiļu izlase “Tovā vōrdā”, kū skaita par pādejū latgalīšu izdavumu (sūpluok “Kolhoznīku kalendaram 1960”), piec kura 1960. godā īsastuoja naoficialais latgalīšu drukys aizlīgums.