Bierzpiļs detektivs – 1960. gods folklorys teicieju apzynuošona
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
26. oktobrī Bolvu nūvoda Bierzpiļs saītu nomā projekta “Pa 1960. gada zinātniskās ekspedīcijas pēdām Bērzpilī” nūslāguma seminarā tyka prezentāti Latvīšu folklorys kruotivis 1960. gods zynuotnyskuos folklorys ekspedicejis īvuoktī materiali i stuosti, kai ari atmiņu līceibys, kuruos par tuo laika teiciejim izadevs dabuot itamā vosorā. Projekta iniciatore ir bierzpilīte i rodūšuos apvīneibys “Treis” puorstuove Kristīne Pokratniece.
Bolvu nūvoda Bierzpiļs saītu nomā sasatyka ļauds na tik nu vairuoku apleicejūs cīmu, tok ari nu cytu Latvejis vītu, sasatikšonys mierkis – dazynuot, kaidys līceibys īvuoktys folklorys ekspedicejis laikā. Projekta inciatore ir Kristīne Pokratniece, kura pastreipoj, ka bez Bierzpiļs bibliotekys vadeituojis Annys Krivišys leidzaīguļdejuma nabyutu vareiba īvuokt tik daudz interesantu i tū laiku atkluojūšu materialu. Lauka pietejuma mierkis beja raudzeit īt pa 1960. gods folklorys ekspedicejis pādim i raudzeit dazynuot tuo laika teicieju piectečus, kab par kotru teicieju byutu vareiba atjaunuot i papyldynuot biografejis i foto līceibys. Seminaru muzykali papyldynuoja Bierzpiļs folklorys kūpys “Saivenis” uzastuošona.
Projekta idejis autore Kristīne Pokratniece ir bierzpilīte vairuokuos paaudzēs. Jei pīzeist, ka taišni tys ir īmeslis, deļkuo ir bejs tik aizraunūši škatynuot Bierzpiļs dzymtu stuostus. Jei ari darunoj, ka juos baba Veronika i vactāvs Pīters nazkod vuicejušīs vīnā klasē, dorbuojušīs mozpulkā i dzīduojuši korī, piečuok tod ari sasapreciejuši.
Kristīne ari pastreipoj, ka itī nūteikti nav vīneigī materiali taišni par Bierzpili, tok 1960. gods ekspediceja nūteikti bejuse da šam plotuokuo – tūlaik folklorys ekspedicejā pīsadaleja apmāram 24 dalinīki, nu tūs – pīci zynuotnyskuo instituta puorstuovi, sovpus puorejī pamatā filologejis vierzīņa studenti. Tūlaik Bierzpilī tyka īvuokts ap 1800 vīneibu nu 27 teiciejim. Žanri asūt bejuši vysaidi, tok pamatā tuos ir tautys dzīsmis, puorsokys. Kristīne Pokratniece atkluoj, ka, pīmāram, tūlaik pīraksteitajom puorsokom ir interesanta nianse – puorsokys stuosteituojs na vīnkuorši nūstuosta puorsoku, tok beiguos rauga meklēt atbiļdis iz puorsokys nūtikšonom. Svareigi ari darunuot, ka 1960. godā vēļ nabeja vareibys īraksteit teicieju runuotū, deļtam nareši var redzēt, ka tekstūs ir pa kaidai klaidai voi naprecizitatei.
“Itei ekspediceja ir mozs sūleits iz vysu lelū. Es grybātu apkūpuot vysus materialus, tok te ari juopīzeist, ka atrast stuostus par cylvākim, kuri īsyutejuši materialus, pīmāram, nu 1926. goda, ir daudzi leluoks izaicynuojums. Ari itamā reizē beja dūma, ka vosorā es pajimšu breivu nedeļu nu pamatdorba i ar Annu kūpā apbrauksim vysys vītys. Niu atsaverūt, juosoka, ka taida dūma beja vysai naiva. Taiduos ekspedicejuos juojam vārā i ciļviecyskais aspekts, kod kaids mož nagrib pa teleponu runuot i tev da juo juonūbrauc i juoveļtej laiks, tamā pošā šaļtī ari geografiskais aspekts, ka na jau vysi tūs dzymtu ļauds arviņ dzeivoj Bierzpilī,” tai Kristīne Pokratniece.
Ari Bierzpiļs bibliotekys vadeituoja Anna Kriviša pastreipuoja, ka myusu dīnuos na vysod ir vīgli atrast 1960. gods teicieju piecguojiejus, kam daudzi ļauds ir izbraukuši, cytvīt materialūs ir naprecizi nūruodeiti ļaužu vuordi, ir i cytys nasakriteibys, deļkuo mekliejumi cytā šaļtī bejuši leidzeigi detektivstuostam. “Koč i 1960. godi vēļ ir saleidzynūši naseneja paguotne, vystik tuo laika dzeivis veids i lītys, kurys sīvys dareja sovā kasdīnā, piļneibā atsaškir nu myusu dīnu, pīmāram, ka pošom daguoja aust vadmolys, kab byutu drēbis,” ar itū i cytim interesantim sacynuojumim dalejuos Anna Kriviša.
Sovpus Kristīne Pokratniece ari pastreipoj, ka koč ari niu nūtyka projekta rezultatu prezentaceja, pats projekts turpynuosīs vēļ da 15. decembra. “Asam savuokuši dīzgon daudz materialu, kurūs vēļ vajag atšifrēt, sakuortuot i salikt mapeitēs. Kotrā nu mapeišu pa žanrim tiks sakuortuoti nu kotra teicieja pīraksteitī folklorys materiali. 1960. gods ekspedicejā par teiciejim ir īvuokts cīši moz ziņu, daudzim nabeja pat nikaidys informacejis. Deļtam mums beja cīši svareigi atrast tūs cylvāku fotografejis, taidā veidā pat īdzeivynojūt jūs,” tai Kristīne. Apkūpuotī materiali iz prīšku globuosīs Bierzpiļs bibliotekā, tai dūdūt vareibu īkruotūs materialus na viņ īpazeit, bet sevkuram ari turpynuot papyldnuot.
Projekts eistynuots ar Latgolys regiona atteisteibys agenturys i Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” atbolstu.
Puorsoka nu Lesnīku Franusis (1877–1977), Lelī Meroni:
Vīnam tāvam beja treis dāli: divi gudri, trešs – duraks. Gudrī vīnā reitā sasagudrej: brauks iz tiergu. A duraks guļ iz cepļa. Te duraks nu cepļa nūst, pajiems striči. Aizīt iz klāvu i vess taidu vierseiti iz tiergu. Pajam, apmat stričeiti i vad.
Vad, vad, radz ceļa molā bārzu. A tys čeikst. “Pierksi, veirs, viersi?” duraks prosa. A bārzs vys čeikst. “Cik dūsi?” prosa. Pats i atbiļd: “Pīcpadsmit.” Pajam, pīsīn viersi pi bārza i aizīt iz sātu. Nu reita brauc garum otkon, a vierša vaira nav, saiteite tikai. Vylks apieds.
Duraks dusmeigs. Mudri iz sātu, pajam ciervi i nūcārt bārzu, ka vierša nav. Kai cārt, tymā bārzā naudys katleņš. Saber jis naudu sveitys podulā i īt iz sātu.
Brauc garom pops. Radz, ka duraks nas nazkū podulā. Kerās kluot, grib vysu redzēt. A duraks nalaiž, ar cierveiti nūcierš popam golvu.
Atnas jis iz sātu i īmat šklepī. Par nailgu laiku atbrauc varys veiri: “Lai ruoda popa golvu.” Duraceņš, īkuops šklepī, mat uorā i teļu, i vušku golvys, a popa namat. Jim i apneik vērtīs. “Duraks palīk duraks,” pasoka i aizbrauc.
A duraks ar sovu naudu i šudiņ mož dzeivoj. (LFK 1950, 5179).
Komentari