Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē 2. novembrī tika prezentāta gruomota “Seimaņs Putāns. Kūpuotī roksti” i vinila plate ar 17 dzīšmu īrokstim. Jau itymā nedeļgolā Latgolys viestnīceibā “Gors” gaidoma ari koncertizruode ”Putāns. Toreiz un Tagad”.

Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) Rēzeknē sasatyka leluokuo daļa nu vysa projekta rodūšuos komandys. Aktivitašu golvonais rūsynuotuojs ir literata Seimaņa Putāna mozmozdāls Margers Zeitmanis, kurs īvodvuordūs stuosteja, ka vīnys juo saknis pa tāva linejai ir nu tuolejuos Kūrzemis lībīšu krosta, bet juo mamys saknis ir nu Ruguoju apleicīnis, Kopyunis, vys tik tuolejuokuos dzymtys saknis vad iz Rēzekni, kur daļu sova myuža pavadejs Seimaņs Putāns. “Pavysam eisi – kai tys īvuorejums voi putra tyka īvuoreita, mes kotrys reizi nu reizis pietejom sovys saknis, es vysleidz atlyku itū vaicuojumu, da šaļtei, kod otkon saguoja tikt kaiduos bērēs i saprast, ka palīk arviņ mozuok radinīku, kam pavaicuot sovys dzymtys stuostus, i tai es beidzūt suoku itū vaicuojumu pieteit vaira. Maņ tys beja drupeit piec 40, īsastuojūt kovidam, kod pasauļs atsastuoja i vyss palyka drupeit lānuoks. Tai maņ ari roduos ideja vacvactāva lītu izpieteit nūpītnuok. Kleida vysaiduokys legendys, tok tod, kod tu suoc tū pieteit, tev rūnās sajiuta, ka varbyut tū vajag īmyužynuot, pasaceit paļdis sovim seņčim i varbyut ari nūdūt tuoļuok cytom paaudzem. Eisumā tai es ari nūguoju pi idejis par aiļu apkūpuošonu i izdūšonu gruomotā,” stuosta Margers Zeitmanis.

Gruomotys “Seimaņs Putāns. Kūpuotī roksti” sastateituoja ir LKM golvonuo kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne, kura prezentacejis pasuokumā stuosteja, ka ari da šam Seimaņa Putāna pamastais montuojums tyka digitalizāts, kab saglobuotu tū iz prīšku. Renāte, atguodojūt projekta suokumu, stuosta, ka šaļtī, kod Margers jū pyrmū reizi uzrunuojs byut par gruomotys sastateituoju, jei atbiļdiejuse, ka gadīnī, ka pīkriss, tod gruomotai juotūp jaunajā latgalīšu raksteibā. “Es naasu drūsa, voi Margers tamā šaļtī saprota, iz kū jis pasaroksta. Es ari poša piečuok mož reizis desmit nūžāluoju sovu izalaseišonu, kam tys ir miļzeigs dorbs. Putāna davums ari nabeja da gola nūvārtāts, mums suokumā redzējuos, ka tuos ir viņ dažys pluonys būrtneicenis, tūlaik Margers saceja, ka gruomota saīs iz kaida symta lopu. Vys tod, kod es beju salykuse vydā viņ pusi nu aiļu kruojumu, zvaneja muokslineica Irēna Anceva i saceja, ka nasaīs vys iz symta lopu. Mums beja diskusejis, ka varbyut juotaisa aiļu izlase, tok es cīši cīneju Margera ideju – ka likt, tod likt vysu, kas ir bejs. Maņ redzīs, ka taidus ļauds kai Margers vajadzātu kotrā Latgolys piļsātā i pogostā klonēt, deļ tuo, ka tys juo vierīņs, dziļums i mīlesteiba iz Latgolu ir nazkas vīnreizejs,” stuosta Renāte Vancāne.

Renāte Vancāne ari izsoka lelu pateiceibu latgalīšu pareizraksteibys zynuotuojai Marutai Latkovskai, kura paleidzēja ar korekturu. “Ka maņ ar divskanim vyss ir kuorteibā, tod ar vysu puorejū beja kai beja. Niu par tū var pasasmīt, tok tamā šaļtī smīklu nabeja nicik. Tikpat lels paļdis juosoka muokslineicai Irēnai Ancevai, jei ir redzineica, i ar latgalīšu volūdu jai nav nikaida sakara, deļ tam gruomotys salikšona i vysa volūdys korektura beja lels izaicynuojums, vys nazkaidā dasmytajā pīguojīnī Irēna pat suoce runuot latgaliski. A šudiņ mums ir dubultsvātki – ir izguojuse Seimaņa Putāna vysu sovulaik publicātūs aiļu kūpuotūs rokstu gruomota, kas ir miļzeigs īguļdejums Latgolys kulturys viesturē i Latgolys literaturā. Te grybu dasaceit, ka na mozuok svareigi ir gruomotā dalyktī kvadratkodi, kurūs nūskenejūt, var datikt pi skaņdorbu, kas ir nūklausomi piļneigi bez moksys i daīmami sevkuram. Ūtrī svātki ir vinila plate – vēļ kod es kuortuoju Putāna dzejūļus datorrokstā, maņ eistyn daļu nu jūs gribiejuos izdzīduot. I, pa munam, tys ir tik forši, ka paraleli nūteik aiļu īdzeivynuošona jaunā gaismā, skatejumā i dziļumā,” sajiutos doluos Renāte.

Vinila platis i koncertizruodis projektā pīsadola: Ūga aba Daiga Barkāne, Dana Vasiļjeva, Laura Svikša, Amanda Lapa-Slobožanina, Jana Dudare, Bruolāns, Nikita Grapp, Raimonds Broks, ansis, Gustavo i Dekšārīts aba Juoņs Skuteļs. Projektā pīsadaleja ari Putāna saimis lūcekli, juo mozmozmozbārni aba Margera bārni – Marija, Arnolds i Rūdolfs Zeitmani. Par skaņu i miksiešonu ir atbiļdeigs Sergejs Laletins.

Par vinila platis tapšonys procesu ir atbiļdeiga Ūga aba Daiga Barkāne, juos aizdavumūs beja muzykys īroksts, apstruode i muokslinīku aizrunuošona. “Seimaņa ailis ir cīši vysaidys – jam ir mīlesteiba pret dobu, ceiņa par taisneibu i tys vyss īt nazkai dabiski i ciļvieceigi. Es varu saceit, ka ituo vysa salikšona beja interesants i izaicynojūšs pīdzeivuojums, beja ari taidi teksti, kur par reizi beja skaidrys – ite ir dzīsme. Raudzeju ailis salikt pa temom, kab tuos byutu atbiļstūšys aizrunuotajim muokslinīkim. Tai ari praktiski nu kotrys temys, par kuru Seimaņs beja rakstejs, es raudzeju kū naviņ īkļaut,” stuosta Ūga. Jei ari izsoka lelu pateiceibu Edeitei Laimei, kura paleidzēja ar vairuoku vuordu skaidruojumim, kab izškatynuotu i izprastu, aiļu tekstu nūzeimi.

Vīna nu projekta solistu ir Laura Svikša, kura pīsadaleja dzīšmu “Latgola” i “Etikets” īrokstūs. “Itei muzykaluo pīredze beja nazkas sovaižuoks nu maņ īrostuos. Cik asu rakstejuse muzyku i dzīsmis, varu drūsai saceit, ka parosti tys nav vīglys i dreižs process, tok ite sadarbeiba storp pavadejumu i dzeju beja tik dabiska, ka vyss nazkai vīgli sasalyka vīnā gobolā,” stuosta Laura.

Sovpus Dana Vasiļjeva, kura īraksteja dzīsmi “Boda luosts”, pasadolūt sovuos sajiutuos, stuosta, ka pyrmū reizi puorskaitūt Ūgys pīduovuotū Seimaņa tekstu, jei beja puorsteigta partū, ka veirīts var pīraksteit taidys emocejis. “Eisumā stuosts ir par muoti, kas brīn cauri vātrom i snīgim ar maizi, i dūdās pi sova dāla, kab jū pabaruotu, tok pa ceļam jei aizīt pūstā. Es navarēju nūvaļdeit emocejis, dūmuoju, kai es vyspuor struoduošu, ka maņ vīnkuorši, skaitūt tuos ryndys, leist osorys. Eistyn grybu atzeimēt muzykys autoru Nikitu Grappu – jis ir cīši pīticeigs, tok reizē ari cīši talanteigs, vyscauri juo veiduotajai muzykai var just styla īzeimi, pat nasaverūt iz tū, ka dzīsmis ir piļneigi dažaidys. Jis prūt īsadzilinuot materialā, tok reizē palikt pošam i eistam,” tai Dana.

Dana ari stuosta, ka Seimaņs ar sovu dzeju aizskar dzilis dvēselis steigys, i tū varēšūt sajust ari 9. novembrī gaidomajā koncertizruodē Latgolys viestnīceibā “Gors”.

Fotogalereja nu gruomotys i platis attaiseišonys. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv