Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj viesteit par muzeju kruojumu duorgumim, meklejūt ar Latgolu saisteitys vierteibys na tik regionala, bet vysys vaļsts mārūga muzejūs. Itūreiz bejom gostūs muzejā “Latvīši pasaulī”, kura kruojuma globuotuoja Guna Dancīte mums vaira pastuosteja par prīškmatim, kurūs saiminīki bejuši latgalīši Brazilejā, ASV, Lelbritanejā i Sibirejā.

Muzejs “Latvīši pasaulī” ir dybynuots 2007. godā i dorbojās kai privats akreditāts muzejs. Tuo golvonais mierkis ir apkūpuot līceibys i stuostus par latvīšu izceļuošonu uorpus Latvejis i dzeivi diasporā, kam “Latvīši pasaulī” iniciativys grupa skaita, ka nacionalī muzeji tam napīgrīž pīteikamu viereibu. Muzeja birojs i nalela izstuožu zāle atsarūn Reigys centrā, tok tuo kruojums sovu sātu ir atrads Latvejis Nacionaluos bibliotekys telpuos. Kotram nu 32 tyukstūšom prīškmatu, kas ir muzeja “Latvīši pasaulī” kruojumā, ir sovs eipašais stuosts, kas viestej par tuo saiminīkim i jūs dzeivi koč kur aiz Latvejis rūbežu, jau suocūt nu 19. g. s. vyds leidz pat myusu dīnom. Tī vysi ir sajimti kai duovynuojumi, kū pīduovuojuši poši cylvāki voi ari kas dabuoti ekspediceju laikā uorpus Latvejis. Vīneigais pierktais prīškmats asūt Igaunejā dzeivojūšūs latvīšu muokslineicys Laurys Šmidebergys pandemejis laikā taiseitī auskari koronavirusa formā.

Muzejs ar prīcu gaida ari līceibys par myusu dīnu latvīšu dzeivi cytuos pasauļa moluos. Pīmāram, vīns nu jaunuokūs kruojumā uzjimtūs prīškmatūs asūt Kristapa Puorziņģa sporta kūrpis. Tok nav juobyut slovonam, kab tovys montys tyku muzejā. Golvonais ir stuosts, partū svareigi prīškmatam pīvīnuot ari izvārstu aprokstu, ka ir vareiba, ari fotografejis i dokumentus. “Latvīši pasaulī” puorlīceiba – nacejis viesturi veidoj taišni cylvāku dzeivis stuostu kūpums. I svareigi ari, kab cylvāki tū pastuosteitu sovā bolsā. Muzeja puorstuovis Guna Dancīte i Danute Grīnfelde vys dasoka, ka myusu dīnu izceļuotuoji na vysod cīši grib daleitīs ar sovim stuostim, kam bīži sajāmuši vysaidus puormatumus par Latvejis pamesšonu. Tok ir cīši svareigi dokumentēt ari jūs pīredzi, i muzeja dorbā nikaida veida cylvāku viertiešona nanūteik.

“Latvīšu pasaulī” da ituo padareitūs dorbu vydā ir vysaiduokys izstuodis dažaiduos vītuos, kas piečuok daīmamys ari digitali, kab tuos varātu apsavērt ari uorpus Latvejis dzeivojūšī. Kotru mienesi teik reikuoti sasatikšonys vokori muzeja kruotivē, ļaunūt īpazeit kruojuma prīškmatus. Pasuokumi nūteikūt ari tīšsaistē. Taipat muzejs īspiejs ari sataiseit kinu “Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju”, kas viestej par trymdys latvīšu politiskajom demonstracejom. Kai stuosta muzejā, kinys “golvonuo varūne” – eipaša automašyna – itūgod vaļsts svātkūs byus apsaverama Daugovpiļs “Inžineru arsenalā”.

Brazilejis cymdi

Marejis Bumbieris (dzymušys Baltrukys) adeitī cymdi saisteiti ar vītu, kur it kai taidi nimoz nabyutu vajadzeigi – Brazileju. 1910. godā Krustpiļs pusē dzymušuo Mareja ostoņu godu vacumā beja palykuse par buorini i jū audzynuošonā pajēme muotys muosa. 1923. godā ūtra muotis muosa jau beja puorsacāluse iz Brazileju i aicynuoja pi seve ari radinīkus. Tai Mareja, kura jau beja nūkristeita kai baptiste, devēs ceļā iz tuolū Brazileju, kur tyka 1926./1927. goda mejā. Tī jei suokumā struoduoja kai kolpyune latvīšu cīmā Letonejā, kas atsaroda natuoli nu zynomuokuo Brazilejis latvīšu cīma – Vuorpys. Brazilejā Mareja ari apsaprecēja ar latvīti Rūdolfu Bumbieri i nūdzeivuoja vysu myužu leidz aizīšonai myužeibā 2002. godā. Itūs cymdus jei asūt adejuse ceļam iz Brazileju i piečuok tei bejuse juos saimis relikveja. Muzejam tūs paduovuojuse Marejis meita Nansija.

Tautystārps ASV

Lai ari itys ir Dīnavydkūrzemis, Bārtys, tautystārps, tū nosuojuse latgalīte. Tautystārpu poša taisejuse Anna Truops, kas guojuse nu Lubuonys pusis. Jei tū pajāmuse leidza ari, dūdūtīs biegļu gaituos 1944. godā, tautystārpā uzastuojuse ari biegļu nūmetnis kora prīšknasumūs Vuocejā. Anna Truops nūmyra 1958. godā, kod jau beja puorsacāluse iz dzeivi Detroitā, ASV. Tautystārpu montuoja juos bruoļa meita Valentīna. Jei 60. godūs puorsacēle iz dzeivi Ņujorkā, tī suoce dzīduot Bruno Skultis korī, piečuok ari Andreja Jansona kūklātuoju ansamblī, daudz koncertēja ASV, Kanadā, ari Eiropys dzīšmu svātkūs. Juos skotivis tārps vysod beja itys Annys tautystārps. Kod tuo kraklys ar laiku nūsanosuoja, Valentīna Pradenas sataiseja tuo kopeju.

Valentīna Pradenas (dzymuse Truops) bierneibā Latvejā beja paspiejuse padzeivuot vysaiduos Latgolys vītuos – dzymuse Daugovpilī, dzeivuojuse Vuorkovā, Rēzeknē i Varakļuonūs. 1944. gods vosorā, kod daudzi latgalīši devēs biegļu gaituos, jei beja atbraukuse padzeivuot pi sovu vacvacuoku Lubuonā. Tyvuojuos froņte, saziņa ar mamu i muosom, kas beja palykušys Varakļuonūs (tāvs jau beja izsyuteits 1941. godā) vaira nabeja īspiejama. Tai septeņpadsmitgadeiguo meitine tyka nūškierta nu sovys saimis i kūpā ar radinīkim nu tāva pusis suoce ceļu iz Vuoceju, piečuok tyka ASV.

Rokstommašyna i Latgolys dzīšmu svātku programeņa

Muzeja kruojumā ir ari vairuoki prīškmati, kurūs eipašneica bejuse Zigrīda Daškevica. Jei dzymuse 1927. godā Reigā, tok tāva militaruos karjerys Latvejis armejā deļ regulari mainejuse dzeivis vītys, vīna nu tūs bejuse ari Daugovpiļs cītūksnī. 1940. goda 14.-16. junī, kod Daugovpilī nūtyka 3. Latgolys apgobola dzīšmu svātki, jei dzeivuojuse taišni itamā piļsātā i kūpā ar saimi tūs apmeklējuse. Latvejis okupacejis tyvums jau bejs jiutams, partū sovuos atmiņuos Zigrīda tū raksturuojuse kai cīši dryumu dīnu. Lai ari beja sūleits, ka atbrauks vaļsts vodūņs Kārlis Ulmanis, jis naīsaroda. Tyka atskaņuota juo runa, piec kuruos kors bez vysaidu aicynuojumu treis reizis piec kuortys nūdzīduojs Latvejis himnu. Dzīšmu svātku programeņu Zigrīda beja pajāmuse leidza ari, kod davusēs biegļu gaituos kūpā ar mamu i muosu. Suokumā juos dzeivuoja Vuocejā, 1947. godā puorsacēle iz Lelbritaneju. Vysys treis saimis sīvītis tī suoce struoduot slimineicā, Zigrīda piečuok ari izavuiceja par farmaceita paleidzi, bet breivū laiku veļteja dorbam trymdys latvīšu presē. Par itū juos dzeivis daļu līcynoj ari muzejā “Latvīši pasaulī” tykušuo rokstommašyna, kas pi juos tykuse jau 90. godūs nu Latvejis. Eipaši, ka tai bejušys garumzeimis i meikstynuojuma zeimis, kas atvīgluoja raksteišonu latvyski.

Sibirejis skusts i spriežamais rateņš

Muzejā globojās ari prīškmati, kas viestej par 19. g. s. iz Sibireju zemis mekliejumūs izbraukušajim latgalīšim. Taids ir ari Ninys Kukulis (1926-2011) lītuotais skusts i spriežamais rateņš. Nina jau bejuse trešuos paaudzis latvīte Sibirejā, kam iz tīni beja nūbraukuši juos vacvacuoki Pīters i Duorte Šmiti, kas obeji asūt nūdzeivuojuši 105 godus.

Itī prīškmati dabuoti muzeja “Latvīši pasaulī” i Latvejis Universitatis kūpeigajā ekspedicejā iz Sibireju – Krasnojarskys apgobola Timofejevkā, kas ir latvīšu cīms. Tūs paduovuojuse Ninys Kukulis meita Tatjana Peščerska. Rateņu juos muote 60. godūs nūpierkuse nu vītejuo krīvu amatnīka, bet skusts ir pošys Ninys adeits.