2025. godā Daugovpilī svieteis Latgolys Dzīšmu svātkus i storptautyskū folklorys festivalu “Baltica”

2025. godā Daugovpilī svieteis Latgolys Dzīšmu svātkus i storptautyskū folklorys festivalu “Baltica”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2025. gods vosorā Daugovpilī nūtiks divejis vaļsts nūzeimis kulturys nūtikšonys – Latgolys Dzīšmu svātki i storptautyskais foklorys festivals “Baltica 2025”. Nūtikšonys pastreipuos Latgolys kulturys i tradiceju boguoteibu, taipat i styprynuos regiona nūzeimi vaļsts kulturys dzeivē i vītejūs kūpīnu atteisteibu, viestej pošvaļdeibys Sabīdryskūs attīceibu nūdaļa.

Itamā nedeļā, 5. novembrī, Daugovpilī gasteja Latvejis Nacionaluo kulturys centra komanda, kab sasatikt ar Daugovpiļs vaļstspiļsātys pošvaļdeibys vadeibu, pošvaļdeibys īstuodis “Vienības nams” vadeibu i cytim vītejuos kulturys atzaris specialistim. Sasatikšonys laikā LNKC puorstuovi i Daugovpiļs pošvaļdeiba vīnuojās par kūpeigu dorbu, kab nūdrūsynuot augsta leimiņa nūtikšonu byušonu, taipat ari pastreipuoja kulturys nūtikšonu svareigumu Latgolys dzeivuotuoju dzeivis kvalitatis uzalobuošonai i kulturys montuojuma populariziešonai.

Sasatikšonā Daugovpilī LNKC direktore Signe Pujāte pastreipuoja, ka piļsāta ir boguota ar kulturys tradicejom, kas saskaņ ar festivala “Baltica” pamata vierteibom – daudzveideibys i tradiceju saglobuošonu. Bet Latgolys Dzīšmu svātkim Daugovpilī ir eipaša vīta Latvejis kulturys viesturē, tei ir svareiga nūtikšona na tik regiona, bet i vaļsts mārūgā.

“Leluos nūtikšonys ir taida viereibys dagrīsšona, ka Daugovpiļs var, ka Daugovpiļs ir Latveja. Ar jom mes varim īzeimēt sevi kartē ar traknuoku punktu. Maņ redzīs, ka Latgolai taidus pasuokumus kai, par pīmāru, storptautyskais folklorys festivals vajag, partū ka ite cylvākim tys vyss vēļ ir dzeivs, īspiejams, Latgolā tys ir vaira dzeivs, nakai cytvīt Latvejā. Folklora nav nikas svesš i eksotiskys, i ari pasuokuma saturs myusu dzeivuotuojim varātu byut interesants. Saprūtams, ari festivala “Baltica 2025” tema “Volūda” ir mada maize Daugovpilei i kūpeigai volūdai, kuru īzeimiejom ar Eiropys kulturys golvyspiļsātys “Daugavpils 2027″ dasacejumu,” tai portalam lakuga.lv sovulaik saceja “Vīneibys noma” vadeituoja Diāna Soldāne

Storptautyskuo folklorys festivala “Baltica 2025” temu “Volūda”, ar kuru folklorys kūpys vysā Latvejā šūbreid jau nūslādz pīsadaleišonu skatēs, festivala temu konkursā īsnīdze latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. “Cīši gribiejuos, lai itymā laikā, kod vys vaira teik īdzeivynuots Latvīšu viesturyskūs zemu lykums, runuots par pamatīdzeivuotuoju volūdom, mes atguodojam ap latvīšu volūdys byušonu vysaidai, turpynojam runuot ap lībīšu volūdu – vaira i vaira sajādzam, ka kotrai vītai ir ar kū pasalīleit – sovu izlūksni, eipašajim vuordim, omotu meistarim, cylvākim, kas nasuši voi pietejuši vītejū volūdu, vītys stuostu. Tū breineigi var redzēt i dzierdēt festivala skatēs, kuruos niu saguojs byut kluotyn. Vītu stuosti cīši aizkystynoj! Koč i biedeigi, ka izskaņ ari daudzi skumūs stuostu i sacynuojumu, ka izlūksne vaira naskaņ, tei sovulaik “izdzeita” voi tamā niu runoj tik rešais,” soka kusteibys “Volūda” vadeituoja Edeite Laime.

Latgolys Dzīšmu svātki paradzāti Daugovpiļs piļsātys svātku laikā, kas tradicionali nūteik juņa suokuos. Teik planavuoti koncerti i cytys kulturys nūtikšonys, kas vysa tycamuok puļcēs dalinīku i vāruotuoju tyukstūšys. Bet Storptautyskais folklorys festivals “Baltica”, kas nūtiks juņa beiguos, ļaus izceļt tradicionalū kulturu daudzveideibu kai Latvejis, tai Baļtejis vierīnī.


Komentari

Kalenders

Nov
21
Cat
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Nov 21 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]