Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Muzikis, folklorists, producents, aranžātuojs, daudzeju muzykys instrumentu puorzynuotuojs, grupu “Ducele”, “Laimas muzykanti”, “Ogas” dalinīks – puorsaukt Artūra Uškāna daudzejūs darbeibys vierzīņus varātu byut vīns nu atjauteibys aizdavumu kaidā nu latgalīšu kulturviesturis olimpiadem. Bet sarunā vaira ap “Laimas muzykantu” 30 godu pīredzi i muzykys i kulturys dzeivi Latgolā.

Nacik seņ publiski tyka izziņuots, ka grupai “Ogas” izīt jauns albums. Pastuosti vaira, pi kaidu projektu i aktivitašu tu pats niu struodoj!

Jaunajā grupys “Ogas” albumā “Ok, laime” ir vīnpadsmit dzīšmu, divejis nu jūs ir latgaliski – “Ai, Zuzanna” i “Ok, laime”, kas ir pajimtys nu Augšdaugovys nūvoda etnografiskuo ansambļa “Vabalis” kruojumu. Jau dreiž, 10. novembrī, Vabalis kulturys nomā grupai “Ogas” i etnografiskajam ansambļam “Vabalis” byus kūpeigs Muorteņa dīnys koncerts. Bet grupu “Ogas” varēs satikt ari 17. novembrī Rakstnīceibys i Muzykys muzejā, kur gaidoma albuma prezeņtaceja. Varu ari izstuosteit, ka “Ogu” albuma nūsaukums ir latgaliski, ka byutu latvyski, tod vajadzātu saceit “Ak, laime”, sovpus mes izalasejom “Ok, laime” i pošim patyka, ka tymā pošā laikā var izrunuot ari kai “Okay, laime”.

Niu ari paraksteju leigumu Školānu dzīšmu i deju svātkim, kur deļ koncerta “Viedvasara”, vajadzēja sakomponēt muzyku. Tei sistema dorbojās tai – Dzīšmu i deju svātku vajadzeibom aizrunuotim komponistim atsyuta tekstu i orientejūšu skaidrojumu, kaida byutu vālamuo muzyka, tai vīnu gobolu ir juotaisa kai vuocu šlageri, ūtru kai hardroku, i tamleidzeigi, tok, pasasokūt tam, ka pa dzeivi asu rakstejs daudz teatra muzykys, ar taidim aizdavumim maņ nav lelu problemu.

2025. godā grupa “Laimys muzykanti” svieteis 30 godu byušonu iz skotivis. Pasadoli sovuos sajiutuos i pīredzē!

Nui, dreiži grupai “Laimas muzykanti” byus 30 godu jubileja, i par tik daudzim godim vys tik īsastuoj zynoms pagurums, kod grybātūs ari atsapyust.

Tai jau “Laimas muzykanti” lobpruot brauc i pīsadola vysaiduokuos nūtikšonuos, par pīmāru, vēļ vysā naseņ beja breineigs koncerts Rēzeknis nūvoda Rogovkā dzejis dīnu laikā. Patyka i saguojušim ļaudim i mums pošim. Saprūtams, daudzim muzykantim ir tai, ka vairuoku godu garumā spēlēt vīnu i tū pošu repertuaru ir drupeit nūgurdynūši, ari myusu publikai vysod gribīs dzierdēt dzīsmis “Tuoli dzeivoj” i “Meitu muote”, tok pošim tuos dzīsmis jau vaira taidu sajiusmu naroda. Nu pādejuo 2023. goda albuma “Turu Buru!”, spēlēt dzīsmis vēļ ir gona lels azarts.

Koncerti gon mums nav pastuoveigi, mes jau asam palykuši taidi kai vali, kuri kustīs drupeit lānuok, i varbyut ari vaira izalosa, iz kurīni maut.

2023. godā izguoja “Laimas muzykantu” albums “Turu Buru!”. Tod var pījimt, ka iz jaunu albumu itūšaļt vēļ natiemejit?

Nu suoku beja dūma, ka tod, kod beigsīs cyti lelī dorbi, kod byus nūprezentāts “Ogu” albums, tod decembrī vēļ prīškā vysā daudz bazneicu koncertu, kuri īt zam nūsaukuma “Ar tautasdziesmu baznīcā”, ka tod gon es dasagiušu i saraksteišu kaidus jaunus aranžiejumus i mes izdūsim jaunu albumu, vys tik niu vaira tiemejom iz tū, ka sataiseisim zalta dzīšmu albumu. Tī nu īprīškejūs albumu apkūpuosim tū, kas vysu vaira klausāts “Spotify” i cytuos platformuos. Tai pošai “Tuoli dzeivoj” dzīsmei “Spotify” ir pusmiļjons klausejumu, sovpus “Laimas muzykantim” laikam kūpā ir miļjons. Kai jau sevkurā taida veida platformā – kū teve vaira klausuos, tū teve vaira dzierd. Itī cipari naīt tik nu myusu profila, bet ir apkūpuojums nu vairuoku, kod cylvāki dalīk myusu dzīsmis sovūs atskaņuošonys sarokstūs, na mozuok svareigi, ka cytu reizi ari kaidā radejā myus palaiž i tamleidzeigi.

Jius tikū ari pīsadalejot storptautyskajā muzykys forumā “Womex” Mančestrā. Kaidi sacynuojumi i jusšona piec ituos nūtikšonys?

Mums niu ir jauna menedžere Ieva Kļava, kura padareja cīši daudz dorba, kab myusu pīsadaleišona “Womex” forumā byutu pīpiļdeita. Foruma pamata mierkis ir savest kūpā vysaiduoku festivalu, koncertu i cytu pasuokumu organizatorus ar muzikim i izpiļdeituojim nu vysa pasauļa. Tai eisi – muzykanti puordūt sevi, a festivali meklej kū nūpierkt. Lelī festivali vaira nameklej nivīnu iz 2025. godu, jim jau iņteresej dalinīki deļ nūtikšonu piec 2–3 godu.

Saprūtams, “Womex” apmeklej dyžan daudz cylvāku, kas roda cīši daudz jaunu sasapazeišonu, tok tys ir ari cīši pīpīļdeits dorbs, mums puorrunys beja ar daudzim i niu tik laiks ruodeis, kur i kaiduos nūtikšonuos voi festivalūs mes reali pasaruodeisim. Itūgod Latvejai beja vysā lela delegaceja, laikam kūpumā bejom 24 puorstuovi, tymā storpā ari Latgolys Muzykys i muokslys školys etnomuzykys studentis, taipat ari Ēriks Zeps. Juosoka, ka itymā forumā ir cīši gaiša, draudzeiga i iz atvārtim kontaktim baļsteita vide. Ir vareiba staiguot apleik ar sovu planšeti i festivala organizatorus īpazeistynuot ar sovu grupu, voi, pīmāram, cytu reizi da teve daīt Latvejis delegacejis dalinīks nu cytys grupys i soka, ka myusu sastuovs tam festivalam par lelu, tok jiusu kai reize der, aizīmit iz tīni. Kaiba te vajadzātu byut konkurencei, bet vysi vīns ūtram paleidz. Taipat ari vīnkuorši, pi gaļdeņa dzerūt kopeju, satyku Vuocejis puorstuovi, kurs vaicoj piec muziku, kuri varātu spieļuot Rītumafrikys muzyku, es soku, ka mes spielejom Baļtejis i Skandinavejis tautom tyvuoku muzyku i jis otkon attīceigi īsoka, da kuo maņ byutu vārts aizīt. Da foruma trešajai dīnai vysi jau sovā storpā ir sasadraudziejuši, nu reita sveicynojās i apsaskaun.

Vēļ itymā forumā ir forši “showcase” aba dzeivuos uzastuošonys, kur ari mes poši varim aizīt, pasaklauseit i pasavuiceit, tok eistyn ari pošim organizatorim vysu vaira iņteresej tī, kuri pīsadola itamuos dzeivajuos uzastuošonuos, aiz tuo, ka taidā veidā var iz vysa lobuok izviertēt muokslinīkus. Tī sistema ir taida, ka muokslinīks sagatavej par sevi aprokstu, video materialu, samoksoj naudu i tod žureja tevi izalosa voi naizalosa deļ “showcase”. Mes kai “Laimas muzykanti” vairuokus godus asam raudzejuši, tok naasam tykuši. Īspiejams, mums ir puoruok klasiskys, varbyut pat vacmūdeigs sastuovs, bet kū var gribēt nu grupys ar 30 godu pīredzi. Niu leluoka iņterese byus par didžeju kūpā ar kaidu tautys instrumentu, pīmāram, cīši labi īt myusu Laima Jansone i DJ Monsta ar projektu “Zeme”. Organizatorim ir svareigi, ka tī sastuovā ir, pīmāram, viņ diveji cylvāki, kurus ir vīgļuok “atvest” iz nūtikšonu, tai kai mums sastuovā ir seši cylvāki, organizatoram izmoksys saīt leluokys.

Labi, niu vaira par “Laimas muzykantim” – voi ir tai, ka godu gaitā grupys repertuarā sasamozynoj latgaliskuos muzykys apjūms?

Nabyus tai, ka muzyka latgaliski nu myusu repertuara pagaiss pavysam. “Laimas muzykanti” niu jau kaidu laiku bāzejuos Reigā i mums gona bīži ir saguojs tai, ka solistis naprūt runuot voi dzīduot latgaliski, bet ir koč kaids materials, kū juos labi puorzyna latvyski. Niu “Laimas muzykantūs” ir Diāna Logina, jei īt nu Bolvu nūvoda Brīžucīma, spēlej ari grupā “Kaligo”, i vēļ ir Dārta Drava, kura īt nu Zemgalis pusis, tok ir etnomuzikologe, kura labi zyna dzīduošonu latgaliski. Kod Dārtu pyrmū reizi izdzierdieju folkklubā “Ala” grupys “Jōra” sastuovā, es da juos daguoju, runuoju latgaliski, i vaicuoju, par kū da šam naasu par jū dzierdiejs, jei nūsakautreja i saceja, ka latgaliski narunoj. Es soku – tok tu dzīdi latgaliski bez akcenta!
Tai mums niu ir divejis meitines, ar kurom ir vīgli uzturēt latgaliskū goru. Kai byus tuoļuok – nu, redzēsim, da jauna albuma vēļ juodadzeivoj!

Vīna cyta myusu dīnu problema, kas aktuala vysim, kuri nūsadorboj ar kaidu rodūšū darbeibu – budžets kulturys nomim ir nūgrīzts. Ka agruok iz piļsātu svātkim varēja pasyuteit lobys grupys, kas attīceigi ari moksuoja, niu taidu īspieju praktiski nav, voi ir vareiba pajimt vīnu lobu grupu godā. Sovpus kai sieņs piec leita vairojās “cover” grupys, kas spielej privatus pasuokumus, tī dominej 80. godu popmuzyka, latvīšu šlageri, vyss tys, kas iņteresej cylvākus korporativajūs pasuokumūs, kuozuos i tamleidzeigi. Es arviņ breinejūs, ka slovoni muzykanti nūīt spēlēt grupā ar napazeistamu nūsaukumu, tok tī vysi grupys dalinīki ir labi zynomys personeibys. Es pats kuozys i ballis naspieleju jau nazcik godu, tikai koncertus. Kuozys i ballis ir pasuokumi ar cīši lelu slūdzi, tī tu aizbrauc i nūspielej 12 stuņžu, i sajam tū pošu, kū varātu sajimt par pusūtrys stuņdis koncertu. Varbyut tys daleji ir ari prestiža i reputacejis vaicuojums. Deļ sabīdreibys ari ir gryuši nūtruopeit, kū jei grib – kuozuos vajag vīnu muzyku, koncertā otkon cytu. Kotrā gadīnī “Laimas muzykantim” 2025. godā Latgolys viestnīceibā “Gors” byus koncerts, kur aicynuosim ari senejūs grupys dalinīkus, tūs, kuri vēļ dzeivi i nav uorzemēs.

“Laimas muzykanti” sovys pastuoviešonys laikā ir spielejuši cīši daudzūs žanrūs. Pīmiņu, ka nazkurs nu muzykys kritiku piec pyrmuo i ūtruo labuma raksteja, ka grupa “Laimas muzykanti” turpynoj meklēt sovu stylu, a eistineibā tys ari ir “Laimas muzykantu” styls – eklektika. Varu byut lapnys ar tū, ka maņ grupā ir tik lobi muziki, ka jī var nūspēlēt sevkurā žanrā. Ka vajag, byus i latino i hardroks. Tautysdzīsmei raksturu nūsoka juos teksts. Ka tī ir syurais teksts, tod prosuos piec nazkuo smoguoka i ūtraižuok. Eistineibā tautys muzyka ir tik boguota i plastiska attīceibā iz juos izpiļdiešonu ar myusdīneigim leidzeklim, ka, maņ ruodīs, vīnai grupai spēlēt tautys muzyku dažaidūs stylūs, ir piļneigi dabiski.

Godu laikā vysaiduos nominacejuos sajimtys vairuokys Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks”. Kaids pa itim godim ir tovs viertejums – bolvys padūšona ir juoturpynoj, mož gona, voi varbyut bolvai juopuoraug nazkamā cytā?

Es dūmoju, ka nūteikti juoturpynoj. Mes jau asam pazaudiejuši “Latgolys Radeju”, kas beja nūzeimeigs Latgolys kulturys nesiejs. Ka saītu pazaudēt ari “Boņuku”, kas tod mums palyktu? Tei ir īspieja satikt vysus latgalīšus – dzejnīkus, muzykantus, muokslinīkus, literatus, i pat nav svareigi, voi tovs materials daboj “Boņuku” voi nā. Es braucu iz  “Boņuku”, kab ar baudu satikt tik daudzus latgalīšus vīnuvīt.

Maņ da gola nav skaidrs, deļkam tyka nūmaineitys vacuos nominacejis, kod beja “lobuokuo gruomota”, “lobuokais albums” i tamleidzeigi, niu tuos ir sajauktys taidā drusku nasaprūtamā kuorteibā. Pa munam, vacais nominaceju sadalejums deve ari pošim raksteituojim i spālātuojim atteisteibys īspiejis, ka nadabuoji itūgod, raugi vieļuok vēļreiz. Tok, ka vyss skaudzē, lai ari pa Latgolys dabasu pusem – vīns izdūd gruomotu, vīns albumu, vīns nūauž dečus – vyss itys ir svareigi, vysim juodūd “Boņuka”! Es pasaceju, kū dūmoju, redzēs, voi tū kaids sadzierdēs (smaida).

Ar tovu lelū pīredzi pastuosti, kai tu redzi muzykalū vidi Latgolā niu i iz prīšku?

Attīceibā iz Latgolys popmuzykys dzeivi, kas nazkod beja, tymā vydā, “Dabasu Durovys”, “Bez PVN”, “Borowa Mc”, pa munam, tī beja zīdu laiki, tod svareigs spālātuojs beja ari “Latgolys Radeja”. Tys, kū radzu niu, īsazeimej vīna pozitiva nianse, Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā ir styprys džeza muzykys i etnomuzykys nūdalis, kuru studenti apsavīnoj kūpeigim projektim. Ir vysmoz diveji forši etnodžeza projekti, kuri, pa munam, varātu byut cīši loba intelektuala bagaža deļ Latgolys. Rēzekne cīši pareizi dora, atteistūt itū vierzīni. Ari saisteibā ar tū pošu “Womex” forumu, tys ir žanrys, kurs kotejās pasaulī, i tim jaunīšim ir taida nūpītna nuokūtne prīškā. Autentiskuo folklora, kū jī vuicās, pareiza etniskuo dzīduošona, kūkļu i cytu tautys instrumentu spēlis prasmis apvīnuojumā ar džezu, ir tys, kas pasaulī niu ir svareigi. Tei ir stylu simbioze, kam varātu byut cīši loba nuokūtne. Vīneigi vaicuojums, kas byus piec itūs studentu, kuri izavuiceis i aizīs pasaulī, juodūmoj, kai itū stilistiku kvalitativi nūturēt ari iz prīšku.