Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj viesteit par muzeju kruojumu duorgumim, meklejūt ar Latgolu saisteitys vierteibys na tik regionala, bet vysys vaļsts mārūga muzejūs. Itūreiz bejom gostūs muzejā “Ebreji Latvejā”, kura darbinīki mums vaira pastuosteja par īvārojamim Latvejis ebrejim, kuri dzymuši Latgolā, poša muzeja organizātom ekspedicejom iz itū kulturviesturyskū nūvodu, kai ari holokaustā būjā guojušuos meitinis nu Preilim – Šeinys Gramys – dīnysgruomotu, kas sasaglobuojuse da myusu dīnu.

Muzejs “Ebreji Latvejā” ir vīns nu privatūs akreditātūs muzeju, tuo saiminīks ir Reigys Ebreju kūpīna. Muzeja aizsuokumi meklejami 1988. godā, kod holokaustu puordzeivojūšūs ļaužu grupa ar viesturnīku Margeru Vestermani prīškgolā suoce dorbu pi līceibu saglobuošonys par ebreju viesturi Latvejā. 1996. godā tyka attaiseita pyrmuo ekspoziceja. Niu tuos ir jau treis zālis, tok īrūbežuotūs telpu deļ aptver tik laika pūsmu da 1945. goda. Piec dažu godu muzejs nu Reigys Ebreju kūpīnys sātys plānoj puorsaceļt iz cytu kuormu Vacreigā, kur byuškūt ari apsaverama jauna i plašuoka ekspoziceja.

Dūmojūt par ebreju viesturi Latvejā, nūzeimeiga vīta tamā ir Latgolai. 1791. godā tyka nūsaceits, ka Krīvejis imperejā ebreji dreikst dzeivuot t.s. “nūmatynuojuma jūslā”, kurā ītylpa ari Latgola. Deļtuo ari Latgolā leidz pat Ūtrajam pasauļam karam dzeivuoja cīši daudz ebreju, atseviškuos piļsātuos i mīstūs ebreji skaitliski pat beja leluokuo dzeivuotuoju daļa. Dīvamžāļ holokausta laikā vysā Latvejā tyka nūgalynuotys vaira nakai 70 tyukstūšys ebreju. Latvejis mozpiļsātuos holokausta nūtikšonys piec nacistiskuos Vuocejis okupacejis ritēja cīši dreiži – cylvāki tyka nūgalynuoti dažu dīnu laikā, puorsvorā 1941. gods augustā. Leluokuos piļsātuos, tymā skaitā ari Daugovpilī i Ludzā, tyka sataiseiti geto i tymā sadzeitī ebreji nūgalynuoti pakuopeniskai. Myusu dīnuos Latvejā dzeivoj ap 10 tyukstūšom ebreju.

Latgolā dzymuši voi dzeivuojuši vairuoki īvārojami ebreju rabini. Pīmāram, Daugovpiļs rabini Josifs Rozins (1858-1936) i Meirs Simha (1843-1926) pīrakstejuši cīši nūzeimeigys religiska satura gruomotys, kas ir aktualys vysā pasaulī ari myusu dīnuos. Interesanti, ka jī puorstuoviejuši pretejis judaisma kusteibys – Rozins bejs hasids, bet Simha – t.s. litvaks, tok sovā vydā nav bejuši īnaidnīki. Rozina gruomota, kas, leidzeigai kai cytys rabinu gruomotys, ir komentars judaisma svātajim rokstim Torai, i radzama muzeja ekspozicejā, na tik pīraksteita, bet ari izdūta Daugovpilī. Taipat ari Greivā, kas niu ir Daugovpiļs daļa, dzims rabins Ābrams Īzaks Kuks (1865-1935), kas teik skaiteits par vīnu nu slovonuokūs 20. godu symta rabinu i dybynuojs religiskū cionismu, aicynojūt religiski puorlīcynuotus cylvākus puorsaceļt iz myusu dīnu Izraelys teritoreju.

Īspiejams, vīns nu myusu dīnuos vysvaira dzierdātūs Daugovpiļs ebreju ir komponists i pianists, par tango karali sauktais Oskars Stroks (1893-1975). Muzeja ekspozicejā ir ari vareiba pasaklauseit juo sacarātū tango.

20. godu symtā, storpkaru periodā, ebreji aktivi īsaisteja ari Latvejis politiskajā dzeivē. Pīmāram, Daugovpilī dzymušais Pauls Mincs (1868-1941) beja Latvejis Vaļsts kontrolers (1919-1921), kai jurists ari vairuoku lykumu leidzautors i Latvejis Universitatis profesors. Pauls Mincs 1941. godā tyka deportāts iz Sibireju i tī ari nūmyra. Sovutīs juo bruoļs Vladimirs Mincs (1872-1944) beja izcyls kirurgs, kurs plašuok zynoms ar Lenina izuorstiešonu piec atentata mieginuojuma, tok 20.-30. godūs jis dzeivuoja Latvejā i veice vairuokys tam laikam myusu vaļstī unikalys operacejis. Ari īslūdzejuma laikā geto jis dorbuojuos kai uorsts. Vladimirs Mincs nūmyra Būhenvaldis koncentracejis nūmetnē.

Muzeja ekspozicejis daļā, kas viestej par holokaustu, apmaklātuoji var īsaklauseit ari Šeinys Gramys (1926-1941) dīnysgruomotys fragmentūs, kas ir cīši spylgta i skorba līceiba par tuo laika nūtikšonom. Četrpadsmit godu vacuo meitine dīnysgruomotu sovā dzymtajā jidiša volūdā raksteja tik pusūtru mienesi – nu 1941. gods 22. juņa, kod suocēs PSRS i Vuocejis kars, da 8. augusta, kam dīnu piečuok jei tyka nūgalynuota. Šeina Grama pīdzyma i dzeivuoja Preiļūs – piļsātā, kurā pyrma Ūtruo pasauļa kara 51 % dzeivuotuoju beja ebreji. Holokausta laikā gondreiž jī vysi tyka nūgalynuoti, pasaglobuot saguoja tik tim, kas paspēja evakuētīs iz Krīveju, ari Šeinys bruoļam Gutmanam. Jis karuoja Sorkonajā armejā i kūpā ar karaspāku īguoja Preiļūs 1944. godā, kod ari izzynuoja par sovys saimis liktini i dabuoja sābru globuotū Šeinys dīnysgruomotu. Jau dreiži jis karā kryta, tok dīnysgruomotys kopeja pi Gramu radinīku beja sasaglobuojuse i piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys tyka nūdūta muzejam “Ebreji Latvejā”. Tei ir puortulkuota ari latvyski i 2021. godā izdūta gruomotā “Es gribētu par kaut ko kļūt…” kūpā ar diveju cytu Latvejis ebreju meitiņu dīnysgruomotom.

Muzejam “Ebreji Latvejā” jau ilguoku laiku ir izaveiduojuse cīša saikne ar Latgolu – nu 2011. gods muzeja puorstuovi regulari braukuši ekspedicejuos iz itū Latvejis daļu, kab intervātu vacuokus ļauds, kas vēļ pīmiņ dzeivi pyrma Ūtruo pasauļa kara, par ebreju dzeivi kai tūlaik, tai ari piec kara. Intervātī pyrma kara bejuši bārni, tok vystik labi pīmiņ, pīmāram, sovus ebreju sābrus. Taipat, ka ir taida vareiba, teik intervāti arī tū laiku pīdzeivuojušī ebreji. Kai stuosta muzeja direktora vītneica Marina Gehta, ekspedicejuos cylvākim īrostai teik ļauts breivai stuosteit par sovu bierneibu, nu intervātuoju pusis viņ teik aizdūti daži izvadynojūši vaicuojumi – kai atguodoj voi ir svietejuši ebreju svātkus, kaidi ir jūs prīškstoti i ari zynomī stereotipi par ebrejim. Pyrmais braucīņs bejs iz Preilim, piečuok byuts ari Daugovpilī, Vyškūs, Dagdā, Rēzeknē, Ludzā, Varakļuonūs, Kruoslovā, Kuorsovā, Zylupē, Bolvūs, Tiļžā i cytur. Taipat intervāti cylvāki, kas dzymuši i dzeivuojuši Latgolā, tok niu par sovu sātu sauc cytu vītu, pīmāram, Reigu voi Izraelu. Ekspediceju rezultatā 2018. godā izdūts ari rokstu kruojums “Zaudētā kaimiņbūšana: ebreji Latgales iedzīvotāju kultūras atmiņā”. Marina soka, ka intervātī itū sābru byušonu atguodoj kai cīši lobus laikus – attīceibys bejušys cīši draudzeigys, tyvys i sirsneigys. Pīmāram, kaida Marejis kuņdze, kas guojuse nu vacticeibnīku saimis, stuostejuse, kai bierneibā Preiļūs cīši draudziejusēs ar sābru ebreju bārnim i pat īsavuicejuse jūs volūdu. Ari piec itūs vysu godu jei vēļ intervejā varējuse drupeit parunuot i pat pīraksteit jidišā, kam vīna nu bierneibys kūpeigūs spēļu bejuse vysaiduoku volūdu burtu raksteišona. Ekspedicejuos muzeja kruojums papyldynuots na tik ar interveju īrokstim, tok ari fotografejom i lītyskajim prīškmatim. Tymā skaitā nu Varakļuonu ebreju kopu muzejā tykuši prīškmati, kas saisteiti ar religiskū paglobuošonu. Dīvamžāļ pādejais Varakļuonu ebrejs pyrma puora godu jau ir devīs myužeibā, partū kopi vaira nafunkcionej, viņ teik kūpti.

Galerejā muzejs “Ebreji Latvejā”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv