Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ceļamolu krysti aba krucifiksi ir eipaša Latgolys kulturainovys sastuovdaļa, kam ir na viņ viesturyska vierteiba, tok ari teiri ciļvieciska. Beidzamajā laikā vairuoki krysti ir pīdzeivuojuši sovu atdzimšonu, deļtuo raudzejom dazynuot vaira, kai nūteik Latgolys krucifiksu atjaunuošona.

Ceļamolu krysti kai Latgolys kulturainovys elements

Par ceļamolu krystim pyrma kaida laika portalā lakuga.lv raksteja Digne Ūdre (plotuok skaiti ITE). Sovā rokstā jei labi pastreipoj, ka ceļamolu krysti aba krucifiksi ir Latgolys kulturainovys tipiskuokais i reizē katuoliskū ideņtitati aplīcynojūšais Latgolys kulturainovys elements. Ceļamolu krysti skaitomi par sakraluos arhitekturys objektim, kurūs apsavīnuojušys religiskuos muokslys vierteibys i tautys amatnīceibys prasmis. Tī aplīcynoj katuoliskū tradiceju funkcioniešonu tautys vidē i atspīgeļoj Latgolys specifiskuos tradicejis, kas veidojušuos viesturysku apstuokļu i cylvāku mejīdarbeibā i puormontuotys nu paaudzis paaudzē.

Nanūlīdzami, ar ceļamolu krystim saistoma ari Latgolys maja dzīduojumu tradiceja, kurys aizsuokumi cikom kas nav tykuši styngri datāti, tok dūmojams, ka tys varātu byut 18. voi 19. godu symts. Koč ari pādejūs godūs maja dzīduojumu tradiceja palīk vys rešuok izplateita, vystik cytvīt vēļ ir atrūnama, tai portals lakuga.lv pārņ gasteja Bolvu nūvoda Brīžucīma pogostā (vaira skaiti ITE).

Ceļamolys krystu atdzimšona

Pārņ i itūgod Latgolā vairuoki ceļamolu krysti ir pīdzeivuojuši voi ir ceļā iz “atdzimšonu”. Vīns nu pīmāru ir Preiļu nūvoda Meža Mičuleišu krysts, kurs pyrmūreiz varātu byut pastateits ap 1915. godu. Krysta atjaunuošonu 2023. godā īrūsynuoja Jurs Tučs, kam tei ir dzymtuo puse, tok pats jau nu 16 godu vacuma dzeivoj Viļānu pusē. Dūma atjaunuot Meža Mičuleišu krystu asūt rodusēs jau pyrma četru godu, tok tuos eistynuošonu iz laiku aizkavējuse pandemeja. Jurs Tučs pīmiņ, ka mama bierneibā majā asūt vaduse bārnus skaiteit lyugšonys i dzīduot pi krysta, kas tūlaik naasūt eipaši patics. Niu, atjaunojūt Meža Mičuleišu krystu, roduos ari dūma, ka vajadzātu saaicynuot vysus asūšūs i bejušūs sādžys dzeivuotuojus. Jurs Tučs izasoka, ka pasiediešona tūlaik saguojuse cīšyn sirsneiga – ar senejūs fotografeju apsavieršonu i apsarunuošonu. Vīna nu Meža Mičuleišu krysta atjaunuošonys idejis kustynuotuoju beja ari Vizma Mičule. Jei doluos sovuos puordūmuos i soka, ka deļ juos krysta atjaunuošona i ļaužu saīšona beja cīšyn svareiga. “Lelyska vareiba satikt cylvākus, kas seņuok ir dzeivuojuši myusu dzeraunē, tok niu vaira nadzeivoj. Es poša asmu tik dzierdiejuse nūstuostus, ka pyrma 60 godu te beja cīši dzeiveigi i ļusteigi, niu itei nūtikšona vysim saguojušajim ļuove atguoduot tūs laikus i daleitīs atmiņuos par dzeraunis viesturi, cylvākim i dzeivi seņuok. Es krysta atjaunuošonā saradzu na tik goreigū pusi, tok ari kulturviesturyskū i ciļvieciskū,” tai Vizma Mičule.

Sovpus itūgod atjaunuošonu pīdzeivuojs ari Preiļu nūvoda Aizpūrīšu krysts, kurs viesturyski pastateits 1903. godā piec Nīdermuižys prīstera Stanislava Milaševiča zeimātūs skiču. Ite juodarunoj, ka Aizpūrīšu krysts tyka atjaunuots ari 2006. godā ar Vaļsts Kulturkapitala fonda (VKKF) atbolstu, tok 2022. goda vātrys laikā tyka būjuots i tuo detalis iz kaidu šaļti puorvastys iz Vuorkovys muzeja kruojumu izpietei. Sadarbeibā ar Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys izgleiteibys programys “Restauraceja” vadeituoju Andri Anspoku ir restaurāti Aizpūrīšu krucifiksa dekorativī elementi, muokslineica Džeina Gavare ir atjaunuojuse krucifiksa īškejuo jumta gleznuojumus, cikom Vuorkovys pusis uzjiemiejs i amatnīks Ainārs Gavars izgrīzs jaunu ūzūlkūka krystu i savīnuojs krucifiksa elementus.

Vuorkovys nūvodpietnīceibys muzeja vadeituoja Elvīra Ābuoliņa (Āboliņa) stuosta, ka Aizpūrīšu krucifikss ari niu tyka atjaunuots ar VKKF atbolstu, tuo muokslinīcyskū izviertiejumu sagataveja kūktieļnīks Ontons Rancāns. “Aizpūrīšu krysts natyka atstuots tuo suokūtnejā vītā, kam Aizpūrīšu cīmā nav daudz dzeivuotuoju, ari tūs sastuovs godu laikā ir pasamejs, i niu vairums dzeivuotuoju ir pareizticeigī, kurim katuoļu krucifikss nav saistūšs. Deļtam mes tū puornesem iz Vuorkovys centru, sūpluok socialuos apryupis centram “Vārkava”. Turim nūceju, ka majā saīs saorganizēt kaidus goreigūs dzīšmu koncertus,” stuosta Elvīra Ābuoliņa. Jei ari darunoj, ka iz prīšku ir cereiba atjaunuot ari ceļamolys krystu, kurs atsarūn Upmolys pogosta Mežarejuos, ari tys sovulaik pastateits ar Nīdermuižys prīstera Stanislava Milaševiča atbolstu.

Kūkamatnīks, tymā skaitā ari krucifiksu atjaunuotuojs, i sovys Rēzeknis nūvoda Rogovkys pusis viesturis entuziasts Leons Jerumāns ir vīns nu tūs omota meistaru, kurs struoduojs pi vairuoku krystu atjaunuošonys. Jis da šam ir atjaunuojs Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Miglinīku krucifiksu, niu nūteik dorbs pi Bilinsku krysta atjaunuošonys i iz prīšku ir dūma savest kuorteibā ari Vylkadūbīšu krucifiksu.

Leons stuosta, ka krucifiksu, kai sevkura kūka izstruoduojuma, atjaunuošonai ir sova specifika. Tai kai krucifiksi atsarūn lauku vidē, tī ir pakļauti kai dobys stihejom, tai i cyta veida ītekmei, par pīmāru, Bilinsku krystu stypri pamaituojuši dzeni. “Niulejuos restauracejis teņdencis nūsoka, ka piec vareibys juorauga saglobuot originalu, atstuojūt ari laika zūba līceibys. Prūtams, niu ari ir leidzekli, ar kurūs paleidzeibu kūku var saglobuot ilguok. Miglinīku krysts ir šmuks, mūka ir pataiseita ari anatomiski vysai precizi.” Vaicuots partū, cik ilgu laiku aizjam vīna krucifiksa atjaunuošona, Leons stuosta, ka sevkuram izstruoduojumam sakuortuošonys laiks var atsaškirt. “Pats krysts tiks maineits, i tam ari nav tei leluokuo vierteiba, tei ir viņ forma. Mūkai nūteireišu syunu, tod kūksni pīsyucynuošu ar eipašu leidzekli, kas tū padora stypruoku, tod varbyut raudziešu te caurumu aizšpaktelēt i daleimēt rūcenis. Redz, niu ir tei teņdence, ka rauga saglobuot laika zūba īspaidu, tys, pa munam, ir pareizi, tok prosa vaira laika,” stuosta Leons Jerumāns.

Portala lakuga.lv redaktore i literate Laura Melne, dolūtīs sovā pīredzē, stuosta, ka pārņ ari jai beja vareiba pīdzeivuot Miglinīku krysta atdzimšonu. Pi ituo krysta Laura bierneibā guojuse ar babu dzīduot (vaira par juos pīredzi var skaiteit rokstā ITE). Krysta atjaunuošonys ideja pīderēja Marijai Krišānei – vacuokajai Miglinīku dzeivuotuojai, kurai iz tū šaļti jau beja puori par 90 godu. “Augustā krysts tyka īsvieteits, oktobrī jei nūguoja myužeibā. Tik labi, ka jei tū vēļ paspēja pīdzeivuot! Ar zīduojumim aktivi īsasaisteja vītejī ļauds – kai tī, kas te dzeivoj niu, tai ari nazkodejī Miglinīku dzeivuotuoji. Piec tuo saimē sasprīdem, ka ir daguojs laiks ari atjaunuot Bilinsku krystu. Bilinski ir muna tāva i babys dzymtuo vīta. Vysod asam kūpuši ari tū krystu, lai ari munys dzeivis laikā dzīduojumi tī vaira nav nūtykuši. Dīvamžāļ Bilinskūs nav ari vaira nivīna dzeivuotuoja. Ruodejuos, ka krysts sovā ziņā varātu byut ari kai atguoduošonys vīta, ka nazkod tī bejušys padsmit sātys, dzeivuojuši daudzi cylvāki. Vīta, kur atbraukt i jūs atguoduot, kai šaļtim, pīmāram, piec kopusvātku mādz dareit nu tuolīnis atbraukušī, kam ite vaira nav nikaidys sātys. Bilinski ir cīši skaista i cylvākim, kas ar tim saisteiti, eipaša vīta. Nasagrib, kab tei piļneibā pagaistu nu kartis,” sajiutuos doluos Laura Melne.