Roksta autore: Solveiga Kaļva, solveigaspiedzivojumi.lv

Itei ir rokstu sereja, kurā, es, Solveiga Kaļva, atspīgeļoju sovu pīredzi, sekojūt garūs puorguojīņu maršrutam “Azaru styga” i īpazeistūt Latgolu kuojom. Dzymuse reidzineica, bet ar saknem ari Latgolā, grybu izzynuot regiona plašuos uoris, naskaitamūs azarus i ceļā apsaveramuos kulturviesturis vierteibys. Napretendeju iz objektivu maršruta voi Latgolys raksturuojumu, tok subjektivom pīzeimem nu ceļa putekļu. Maršrutu plānoju sadaleit pūsmūs i veikt atseviškūs pīguojīņūs. Īprīškejūs serejis rokstus var skaiteit ITE.

Nu reita izstīpam krāslus uorā nu nameņa i īturam smolkys reitiškys ar skotu iz Viļakys azaru. Šudiņ reitišku iedīņkartē ir na tik īrostuo i jau drupeit apnykušuo auzu puorslu putra, tok ari vakar nūpierktais kriņgeļs ar saulispuču siekleņu i roziņu piļdejumu. Kluotyn dadzeram kakavu. Ak, itaidu grezneibu puorguojīnī! Izbaudom reitiškys, vystik puoruok ilgi nasaslaistom, kam myus sagaida gona gars īmamais gobols – aptyvai divdesmit seši kilometri da Balkanu kolnu.

Pa ceļam apsaveram stryuklaku “Lāsīte”, kas gūzejās bejušajā muižys parkā natuoli nu Viļakys breivdobys estradis. Cikom “Lāsītes” spūdrajā metala viersā spīgeļojās vysa tyvejuo apleicīne, tikom objektu nu zamoškys braši apšļuoc vairuokys iudiņa stryuklys. Apsavāruši stryuklaku i tū īskaunūšū skvereņu, laižam estradis vierzīnī. Mums preteimā nasās kaids vītejais kraņcs, kurs sirdeigai rej i izaver na puoruok draudzeigai nūskaņuots. Labi, ka tīpat natuoli atsarūn juo saiminīks, kurs sovu četrkuojainū draugu apsauc. Juosoka, ka itys ir pyrmais sirdeigais suņs, kū sateikam puorguojīņa laikā. Nagaideitai loba statistika. Tpu, tpu, tpu, drūseibys nūlyukūs vys mudri juopīdauza pi kaida kūka.

Iz nalela pakaļneņa saulis apspeidātā prīžu īlankumā skotam atsakluoj neogotikys formuos caltuo Viļakys Vyssvātuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneica – sorkonūs ceglu dīvnoms ar boltim dekoriejumim. Obejuos pusēs bazneicys ceglu žūgam pliešās perfekti nūpļauts zuoluojs. Itamā ainā ir nazkas tik sugestejūši harmoniskys i nūmīrynūšs, ka gribīs tai vīnkuorši stuovēt i prīcuotīs. Raugu atsaukt pruotā bazneicu, kas maņ byutu ruodejusēs gleišuoka par itū lakoniskū, tok reizē ari gona graznū dīvnomu, vystik muna prāca ir veļteiga. Nikas skaistuoks pruotā naīt, koč i bazneicys asu apsavāruse dīzgon kuplā skaitā kai Latvejā, tai cytuos zemēs.

Daīmam pi 1891. godā īsvieteituos bazneicys i puorsteigtai sacynojam, ka durovys ir vaļā. Speram sūli vydā, i myus apjam gregoriskūs dzīduojumu īroksta skanis, uzburūt svātsvineigu nūskaņu. Ari nu īškpusis bazneica ir uorkuorteigai skaista. Tymsuos ceglu kolonys i arkys ar boltajom veļvem roda breineigu, ritmisku kontrastu. Nu grīstu nūlaistys leņtis, kas ar brongim puškim atsītys pi kolonu. Drūši viņ leņtem ir i specials nūsaukums, i, īspiejams, ari simboliskuo nūzeime, vystik juopīzeist, ka nazynu ni vīna, ni ūtra, partū varu viņ prīcuotīs par cālū skotu, kū ituos leņtys pīškir dīvnoma interjeram. Vitražys iz greidys mat kruosainus saulis začeišus, atguodynojūt Antonio Gaudi meistareigai projektātū Svātuos Saimis bazneicu Barselonā.

Jemūt vārā lakoniskū nūformiejumu, gryuši nūticēt, ka atsarūnam katuoļu bazneicā. Pīrosts, ka katuoļu dīvnomūs ar zaltu, īspaideigom gleznom, vysaidim dekoriejumim nivīns nasaskūpoj. Tok ite – nikuo līka. Nikas nanūvierš dūmys nu byutyskuo.

Kaids veirīts apjiemeigai dorbojās ap svečturi. Pamanejs myus, jis aizsuoc sarunu i vaicoj, nu kurīnis i iz kurīni īdami. Nūskaidruojs myusu planus, laipnais bazneicys darbinīks pabreidynoj, ka Styglovys grova, kū plānojam apsavērt nuokušajā dīnā, vātruos ir pamateigai izpūsteita, partū da gola nabyus izejama. Pīmiņu, ka nazkur skaiteju par vareibu izkuopt bazneicys tūrnī, partū prosu myusu sarunu bīdram, voi tys byutu īspiejams. Veirīts soka, ka dreiži pi juo atīs kaids apmaklātuojs, partū jis navarēs myus pavadeit, tok var mums atslēgt tūrni. Jis drupeit škeļmeigai dasoka: “Tok kuopšona ir iz jiusu pošu atbiļdeibys! Kuopt muocēsit?” Kaids ļusteigs darbinīks! Naz, ka jis ītu mums leidza, tod kuopšona byutu iz juo atbiļdeibys?

Sekojam trepem i tymsai ejai, kas vad iz augšu. Mums vys tyka atļauts sadalis skapī īslēgt elektreibu, tok izalosom iztikt ar luktureiti. Kaidā šaļtī teikam vītā, kur varim apsavērt bazneicys veļvis nu viersa. Tys vysod ruodīs drupeit magiskai – redzēt iz ūtru pusi izgrīztu bazneicu. Nu tūrņa augstumu varim baudeit zaļu Viļakys panoramu, kū vītom izraibynoj sātu jumti.

Itei laikam ir pyrmuo bazneica, kurā maņ pošai nu breiva pruota sasagrib īsvīst naudu zīduojumu kastē. Te vīnkuorši ir cīši jauka, breiva i napīspīsta sajiuta. Bazneicā nūlyktys vairuokys zīduojumu kastis, iz kurūs nūruodeiti konkreti mierki, kotram ļaunūt izalaseit, kaidam nu tūs nūvierzeit sovu zīduojumu. Daļu naudys veļtejam durovu restauracejai, bet daļu – gleznom.

Runojūt par dīvnomā satyktū veirīti – juo laiceiguos drēbis skubynuoja dūmuot, ka asam satykuši parostu bazneicys darbinīku, tok tik piečuok, attaisūt žurnalu “Ir” i īraugūt juo portretu, saprotu, ka tys tok beja pats prāvests! Kas par apsamuoneišonu!

Atsavasaluojuši nu breineiguos Viļakys katuoļu bazneicys, sekojam leluokim i mozuokim lauku celim. Saulaina, trāpa dīna. Dabasus rūtoj gleznaini gubu muokuli, vystik tī daudz nagluob nu svylynūši korstūs saulis spaitu. Prīcojamēs par kotru pakriešļa drupaneņu, kū izadūd nūgiut. Lauki burtiski laistuos augusta korstumā. Vītom tūs kluoj nūbrīduse labeiba, bet cytur vēļ – tukla zuole.

Kur gadejīs, kur nā, iz papruovys akmiņu čupys stoltai stuov bolts brīds. Na jau eists, prūtams. Brīža skulptura līcynoj, ka asam sasnāguši mototrasi “Baltais briedis”. Laimeigā kuortā nivīna motorizāta braucamreika nasateikam, cytaiž mes tyktu ītārpti pamateigā putekļu kuortā.

Teikam pi informativuos pluoksnis, kas izgleitoj par Susaju pogostā apsaveramom vītom. Izzynojam, ka itymā pogostā atsarūn divpadsmit krucifiksi. Juotur nūceja, ka vysmoz daži nu tūs byus radzami ari myusu maršrutā. Ūtrā pusē ceļam slīnās etnografiska paskota sāta ar plāstu skaidu jumtu. Tī meklejama kulturviesturis sāta “Vēršukalns”, kurā īpazeistama tradicionaluo zemnīku sadzeive. Apmekliejumu naasam dasacejuši, kluotyn vēļ gona daudz laika pavadejom bazneicā, partū izsprīžam sūļuot iz prīšku. Juosteidz meklēt krucifiksus!

Susaju pogosts myus eistyn aplaimoj ar gona lelu skaitu krucifiksu. Pi kaida nu tūs dūbeitē saspraustys spylgtys pučis. Ceļabīdrys dūmoj, ka eistys: “Verīs, sastateitys zemē!” Es smejūs: “Tu daej tyvuok i pasaver cīteiguok! Varu derēt, ka tuos ir plastmasys pučis!” Bierneibys kopu turu laikā uzkruoti nūvāruojumi i pīredze. Prūtams, ka kruošņuos pučis izaruoda plastmasys veiduojumi. Naspieju beigt prīcuotīs par tū, cik atškireigi ir krucifiksi. Kaidam apvylkta sieteņa. Kaidam dasprausta Dīvmuotis biļde. Kaids apaudzāts ar veitiņaugu. Pi kaida sastateiti plastmasys zīdi i nūlykts bolts plastmasys atpyutys krāslys. Verīs, breinojīs i jiusmoj.

Ilgi gaideitais pūsmys, kurā ceļš vejās cauri mežam, saguodoj miļzeigu viļšonūs. Mežs ir izciersts, partū nu pakriešļa ni minis, ni zinis. Koč i tyvojās vokorpuse, saule dorbu nadūmoj beigt. Kū tyvuok Balkanu kolnim, tū paugurainuoks palīk reljefs. Pat drupeit baist dūmuot, cik pauguraini byus poši Balkanu kolni.

Kod spāki jau gondreiž golā, beidzūt īraugom nūruodi iz Balkanu kolnim. Ceļa molā plešās miļzeigs, tok drupeit mežūneigs saulispuču lauks. Interesanti, ka pučis nimoz nav pagrīzušys sovys gaļvenis pret vokora sauli. Ari pīkusušys? Kod teikam stuovlaukumā, zvonu Balkanu kolnu gostu sātys saimineicai. Kuņdze pastuosta, ka mums juosadūd iz dzaltonzaļū kūka sātu, kai ari snādz instrukcejis tikšonai pi atslāga. Piec kaida laika atbrauc meitine, ar kurū varim nūsariekinuot par nakšņuošonu gostu sātā.

Ceļabīdrys palīk atsapyustu, tok es, tykuse vaļā nu gryutuos sūmys, atjaunoju energeju i laižūs īpazeit Balkanu kolnu dobys stygu, cikom nav pīsazadzs slynkums. Mežā sataiseitys divejis dobys stygys. Plānoju izīt garuokū nu tūs, tok nateišom nūsavierzeju iz eisuokuos stygys. Nav jau lela škode, šudiņ taipat gona staiguots. Moza stidzeņa leikumoj cauri gleitam, paugurainam i drupeit sovvaleigam mežam, kū vītom boguotynoj kūka skulpturys. Parosti par kūka skulpturom najiusmoju, tok itom pīmeit sovpateigs styls, atguodynojūt japuoņu animacejis kinu studejis “Studio Ghibli” dailradi. Dažys skulpturys izaver kai mitiski meža gori, kas pieški iznierst storp kūku stūbrim. Vysvaira mani īprīcynoj plykspuorņa skulptura, kas īkuorta kūkā. Itys zviereņš puoruok bīži nateik attāluots muokslā. Nu tod beidzūt!

Gostu sātā asam vīneigī. Agruok ite atsaroduse škola, i ūtrajā stuovā sataiseita nalela nūvodpietnīceibys ekspoziceja, kas viestej par nazkodejim školuotuojim i školānim. Maņ nikod nav ruodejīs puoruok omuleigai redzēt seņ myrušu cylvāku kartenis pi sīnu, ari itei vīta nav izjāmums. Atlīk turēt nūceju, ka nivīnam nu nazkodejūs sātys dzeivuotuoju i apmaklātuoju itūnakt nasaness pruots iz spūkuošonūs.

Turpynuojums sekuos.