Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Da cyta gods 30. marta Paula Stradiņa Medicinys viesturis muzejā apsaverama izstuode “Gleizds, šķēres, papīrīt’s”, kas veļteita fotografa Juoņa Gleizda (1924-2010) rodūšūs eksperimentu saisteibai ar attīceiguo laika zynuotnyskū pietnīceibu kirurgejā. Portalam lakuga.lv beja vareiba apsavērt izstuodi kūpā ar vīnu nu tuos kuratoru – Vladimiru Svetlovu, kurs vaira pastuosteja kai par Gleizda rodūšuo dorba aizkulisem, tai ari juo fotografejis i medicinys cīšū saisteibu.

Lai ari izstuode “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” izvītuota muzeja 3. stuovā, suokt īpasazeit ar tū var jau iz reizis pi īīšonys i apmaklātuoju centra – tī pi sīnys radzami jau pyrmī tuos vizualī materiali, kai ari apsaverama itūgod izdūtuo gruomota “Gleizda metode”. Portals lakuga.lv par tū jau ir viestejs, tok izstuodis kontekstā juopastreipoj, ka “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” kuratori ir gruomotys redaktori Anna Volkova i Vladimirs Svetlovs.

Izstuode apsaverama Paula Stradiņa Medicinys viesturis muzejā, partū ari logiski, ka tuos centrā ir Juoņa Gleizda sadarbeiba ar medikim. Lai ari plašuoku popularitati Gleizds ir dabuojs ar aktu fotografejom, juo muokslys saknis meklejamys taišni medicinā. Juoņs Gleizds, kurs dzims niulejuo Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta Vacgailumūs, Reigā tyka jau piec tam, kod 24 godu vacumā nagadejumā beja pagaisynuojs obejis plauksts. Jis atbrauce iz Traumatologejis i ortopedejis zynuotnyskai pietnīcyskū institutu kai pacients, tok piec vairuoku operaceju, kas dalieji atjaunuoja Gleizda spiejis dorbuotīs ar rūkom, tyka paaicynuots tī palikt kai fotolaborants, i gols golā institutā nūstruoduoja vaira nakai 40 godu. Suokumā jis tīpat institutā – mozā ustabeņā sūpluok kūrtivei – ari dzeivuojs. Fotografa omotu Gleizds apgivs kursūs, kam cylvākam ar taida veida invaliditati kai jam nabeja vareibys vuiceitīs muokslys izgleiteibys īstuodēs.

Vladimirs Svetlovs stuosta, ka kuratori izstuodē raudzejuši atspīgeļuot Juoni Gleizdu tai, kai jis pats sevi reprezentiejs i gribiejs paruodeit, caur caur muokslinīka autobiografeju, koncepceju, dorba raksturuojumu, vairuokim videomaterialim i vīnu pošportretu. Leluokuo daļa izstuodātūs prīškmatu i materialu nu Gleizda rodūšuo procesa īt nu Latgolys Fotografu bīdreibys kolekcejis, atseviški ari nu Nautrānu kulturviesturis centra, tok ari medicinu saisteitys Gleizda kartenis bejušys ari poša Medicinys viesturis muzeja kruojumā. Tehnika, ar kurū fotografs tyka slovons, ir izoheleja – fotokopiešonys metode, kas bolstuos iz tūņu sadaleišonu. Vladimirs pastreipoj, ka tei ir cīši sarežgeita i daudzi dorba prosūša tehnika, kas i tūlaik, i myusu dīnuos na vysod fotografim izadūd tik labi, cik jī grybātu. Tok Gleizds tamā bejs izcyls. Izstuodis “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” apmaklātuojim ir vareiba izsekuot leidza muokslinīka rodūšajam procesam, kab saprostu, kaids bejs ceļš nu Gleizda uzjimta kadra leidz gotovam dorbam. Lai ari šaļtim iz juo dorbim veramēs kai realistiskim, eistineibā tī ir konstruāti. Jis izmontuojs ari metodi, kod, salīkūt tūs kūpā, teik apvīnuoti diveji attāli. Radzūt kai jis nu vairuoku attālu gols golā tics pi pabeigta muokslys dorba, īt pruotā Latgolys fotografejis leluokuo zynuotuoja Igora Pliča nareši par Gleizdu saceitais, ka jis struoduoja ar fotošopu vēļ pyrma taids tyka izdūmuots. Izaruod, ka Gleizdam bejuse pat sova, kai myusu dīnuos saceitu, fotobanka aba piec tematim sadaleita poša uzjimtu kadru kolekceja, nu kuruos tod vajadzeibys gadīnī pajimt kū deļ jauna muokslys dorba. Īsuokumā beja zeimāta skice, kū muokslinīks piečuok realizēja fotografejā. Vīnu biļdi Gleizds varēja pylnveiduot godim, cikom tyka pi rezultata, kurū beja īceriejs.

Izstuodis kurators stuosta, ka Gleizda i Traumatologejis i ortopedejis institutā struodojūšūs uorstu metodis bejušys leidzeigys – “jī grīž, šyun, leimej”. Partū izalaseits ari taids nūsaukums – “Gleizds, šķēres, papīrīt’s”. Vēļ muokslinīku i medikus vīnuojuse spieja prasmeigai struoduot laikā, kod materialu kluosts ir cīši īrūbežuots. Daļa izstuodis veļteita tuo laika eksperimentim medicinā – plastiskajai kirurgejai, proteziešonai. Ari tū sovuos fotografejuos īmyužynuojs Gleizds.

Gleizda fotografejis ir gaišys, skaistuma i prīcys pylnys. Dzeivis nabyušonys jis sovā muokslā raudzeja naīlaist. Jis fotografēja ari cylvākus ar invaliditati, tok raudzeja jūs paruodeit “spāka momentā”, kai raksturoj izstuodis kurators. Fotografa meiluokī žanri bejuši sīvītis akts i motosports. Vladimirs nūruoda, ka, verūtīs nu myusu dīnu skotpunkta, Gleizdu varātu kritizēt par sīvītis kermiņa objektivizaceju, tok nadreikst aizmierst, ka paguojušuo godu symta 60.-70. godūs, kod ituos fotografejis radeitys, erotiskuo fotografeja vyspuor beja praktiski aizlīgta i tyka skaiteita par pornografisku. “Itū praksi mes varim skaiteit par atbreivojūšu. Juoņs Gleizds ar sovu darbeibu ir legitimiziejs erotiskū žanru fotografejā. Ar uzvarom storptautyskūs konkurss jis lyka tū vaira naskaiteit par pornografeju, bet muokslys dorbu. Tei ir moza revoluceja,” skaidroj kurators. Vyspuorzynoms, ka mediki ir cylvāka kermini verās cytaiž, nakai t.s. “parostī” cylvāki. Īspiejams, ka byušona sūpluok medicinai ītekmējuse ari Gleizda skotu iz tū. Juo dorbi attīceigajā laikā varātu byut lykuši ari tūs skaiteituojim pasavērt cytaiž iz sovu kermini i seksualitati. Na veļti Gleizda biļdis ilustrēja legendarū Jāņa Zālīša gruomotu “Mīlestības vārdā”.

Myusu dīnuos natycams ruodīs Juoņa Gleizda sasnāgumu vierīņs – jis pīsadalejs vaira nakai 800 izstuodēs! Kai stuosta Vladimirs, nazkod izstuodis tykušys organizātys cytaiž – muokslinīks pa postu variejs nūsyuteit sovys fotografejis iz konkursu voi kolektivu izstuodi. Kod tei nūsaslāguse, biļde sajimta atpakaļ ar parokstu i zeimūgu kai aplīcynuojumu, ka tei eistyn pīsadalejuse izstuodē. Ar vīnu biļdi varēja pīsadaleit vairuokuos izstuodēs voi konkursūs.

Izstuodē “Gleizds, šķēres, papīrīt’s” apsaveramys na viņ Gleizda konkursu fotografejis, tok ari da ituo publiski naizcalti dokumentalī dorbi nu slimineicys dzeivis kasdīnys. Daudzi itamuos karteņuos radzamī cylvāki nav identificāti, partū izstuodis organizātuoji prīcuosīs, ka nūslāgumā asūšajā fotoalbumā zynuotuoji izdareis pīzeimis i apraksteis biļdēs radzamū.

Fotogalerejā: izstuode “Gleizds, šķēres, papīrīt’s”, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv