Stuosta autore: Annele Slišāne

Konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2024” Annele Slišāne ar dorbu “Uorā” dabuoja trešū vītu. Pīduovojam ari portala lakuga.lv skaiteituojim dorbu puorskaiteišonai voi nūsavieršonai autoris skaitejumā. Stuostā saglobuota autoris lītuotuo Zīmeļlatgolys izlūksne.

Uorā

Tik tymss. Tik dzili i naizturami, tik nasaprūtami tymss. Tik malna nakts. Brīnu pa rudeņa zuoli, brīnu pa napļautu rudeņa zuoli. Vuss mieteļs pylns ai dadžim, kārmani veibūtņu sākluom, moti vuoļu pyukuom. Nikuo naradzu, nikuo napazeistu. Nivīnas stygas nazynu, nivīna ceļa napazeistu. Guņs maņ nav, zvaigžņu dabasūs nav, apleik toik mygla i vysuodas radeibas apleik i vydā, ar kuorklu zoru rūkuom, aizlauztu eļkšņu celagolīm, gļūtaiņu sieņu aciem, dūbumainim kūka vādarīm i muola dubļainuom kuojuom. Brīnu, nikuo naradzādama, suokumā raudu, klīdzu, lyudzūs, čukstu, saucu, runoju, pruoveju pīrunuot, skanes atsasyt myglas vuolūs i nūkreit tīpat, sasapyn veibūtņu aizkoltušejuos viersyunies. Mieteļs rozmiercs, mīsa dreb, man kurni juoaizīt, man kurni sevi juonūsliep, jupagloboj, ešu nūblūdejusi, pļova palīk sļapnuoka i sļapnuoka, kuojas sasteig pļovā, peisā munas kuojas sasteig, zeme nūraun munus kalošus, rauduodama mekleju, iz celagolīm nūsatupuse raušūs i pynūs pa zuoli, dublīm i sovuom osaruom.

Brīnu, sasteigu, izvalku kuojas, apaunu dubļainūs kalošus, pavalku bruņču molu auškā. Palīk sļapnuoks, palīk staignuojs, i tuo da iudeņa. Vaira to ni atpakaļ, ni iz prīšku. Kuojas steig dziļuok i solst rudeņa iudenie. Es matūs bailies iz prīšku, matūs iudenie i puori upei, turiedamuos toik pi sovas elpas. Nikuo jau cytā navā. Toik es i muna elpa, i dzilīs, soltīs iudens. Īmu puori, iudens mani valk iz leju, iudens mani valk iz sevi, es raunūs uorā, rūkas stīpu tymsā, iz ūtrū krostu, ka tuods krosts ir. Voi tuods vuspuor ir, es sevi valku uorā, raunu mieteli no iudeņa zorīm nūst. Brīnu, nazynūt laika i apleicīnes, brīnu pa iudeni. Ūtrā krostā leinu uorā, turādamuos pi zuoles i sleidiedama atpakaļ. Teiku uorā i elsuodoma guļu iz vādara, puorsaveļu iz mugaras, vusapleik tymss, mugarā duruos nazkuods zors, pi mutes sļapna zuole. Te tuods mīrs, puori vysam nazkuods mīrs, apleik smiļts i salauzāta zuole, i mygla. I zvāru smuordi. I es te aizmīgu, pīkususe.

Pa myglu mūstūs, ceļūs, jaucūs, ceļūs, kreitu, ceļūs auškā, pasleidu, kreitu i otkon ceļūs. Vieja nikuoda, mygla apleik kuo sīna, nakust i naizkleist. Taustūs bīzajā myglā, jau i naradzu seve, rūkuom pierksti sabrīduši kuo baļči, navaru panest, kreit zemie, raun mani gar zemi. Nūmozgoju sev muti ai myglas iudeni, ar sauvi pasmeļu i padzerūs myglas iudeņa, pīraunu izspyurušūs motus.

Atrūnu durovas, īmu vydā.

Padjezds smuordoj skuobu kuopustu myglā teits. Tymsa te smuordīga. Proīmu cauri i atsagrīžu atpakal. Nūsatupu i palīku seipulus myzojūt pi rukšu spaiņa, tikū nūmozguota mozuo muosa vursuļoj apliek, syukuodama myzu i vībdamuos par seipula osū garšu. Kuopusti kotlā vuoruos, buļbim molas cītas, otkon napareizi izdareju, otkon sajauču, ībieru pyrmūs kuopustus. Treis lauru lopas, mamma ustabā puorcyloj gruomatas, loboj burtnīcas, es vuoru zupu i cīši grybu īt lasiet gruomatu. Mozuo daruopoj, panamu iz rūku, īsvīžam abejas seipulus kotlā i guni zam koltla uorā. I tod iz istabu, pī plastalina zirdzinīm. Brats saciels štābu zam golda ai vusuoduom lupatuom. Teritorija sadalīta, muosa tamburej dzaltanus brunčus, nu komulīm tak dīgi, i mani iz golda geida gruomata. Byus pa nakti zam deča ar batareiku juolosa.

Vuoru, vuoru, buļbi kuo cīti, tuo cīti. Gale kreit nu kaulu, kauli nūsleikuši, kuopusti rozvyruši, seipuli vuorūtīs rozalaupejušs, a buļbīm vusas molas i styuri cīti. Kam otkon napareizi sadareju, sajauču kuortību. Kuo vīnmār, napareizi sadareju.

Pīaugšonas stuosti toik gruomatuos. Te vuss kuo seņuok. Nasamaina i nasamaina. Toik jumts nūrauts, lūgi izbyrušs, i tys arī videjīs, ai skoču aizleimietīs. Taustu tymsā, sagrīžu rūkas iz stykla gobalu, nūlaizu ai mieli ašņa piles nu pierstu, suolejas, drusku piec dubļu. Pa kreisi kaču vusod aizmeiztīs styurs vaira nasmird.

Tymsā, padjezdā, pakreitu aiz kriņča, apsytu celagolus kuo seņuok, atmiņu vuoli ko komulīm, kuo viļņīm viersā veļuos ar skaniem, smuordīm i sajiutuom. Te tymss, toik tymsa te sylta. Nūsamatuse iz celagolīm, ai pierstīm tymsā sataustu cementa muozojumus iz trepu, pi pyrmuo stāva pa labi, iz ūtruo pakuopīna. Te šo aizačiera vusi naterumi. Kod beju īguojuse slauciešonas ritmā ai birsti, īsuokt nu kreisuos puses, garīs vilcīns, tod puori vydam, tod birstes pagrīzīņs pa labi, tod iz leju, vīnam pakuopīņam ai kuojuom iz leju, i otkon nu jauna, īsuokt nu kreisuos puses, tod garīs vilcīņs, tod puori vydam, tod birstes pagrīzīņs pa labi, tod iz leju pasakuopt, i otkon īsuokt nu kreisuos puses, garīs vilcīņs, tod vydam puori, tod birstes pagrīzīņs pa labi, tod iz leju, i itamā vītā, itei vīta vīmār izjauce i lyka apsastyot, saputruot i izjaukt ritmu.

Cap gali, karbonadus. Syt stipri ai āmuru pa virtuves galdu. Kuo grybātu aizdauziet vysas atmiņas, sirdīgi, kuo aizdzeit vysas nalobuos dūmas. Kuo nazkū pīsist, dasist, nūdūt, aizdūt, aizmierst i otkon sist. Siedu iz taburetkas i padūdu gales gobalus, sagrīžu iz pusiem, lai vaira saīt. Jei sirdīgi syt ai āmuru, rozstīpdama gali pavusam pluonu i lylu, stykla gluozes aiz aizkora bufetie džinkstiedamas sytuos vīna pret ūtru. Īmatu gales gobalus myltūs, apmuozuoju ūluos i iz ponnas, tauki savyrst putuos i smuords volkojuos pa vyrtuvi i apsastuoj pi mane, īkreit munūs motūs i muni moti vaira nasmuordoj piec meža i vylkīm. Rosols vakarejīs, jov atsalaids, jei puorjauc i dalīk suoļa i moltūs pyparu, pagaršoj, byus lobs. Stykla burkā pādejuos sorkanuos dālijas nu tāva duorza.

Smuordi lein pa durovu škierbuom. Pi kotru durovu sovi smuordi, īt tuo da pašas auškas, toik, kur ir auška, es tū vaira nazynu. Ruopoju toik iz prīšku, toik iz aušku, turādamuos pi aizlauztejuom kuopņu marguom, jov i vītuom izdrypušejīm pakuopīnīm. Smuordīm leidzā lein skanes, čuksti, lomas, televizora diktori, suņa riejīni, skrīšonas, īsasaukšonuos, streidi, sarunas. I telepona zvoni. Jis nūmozgoj rūkas, sakemmej motus, izlīk iz aču brilles, salyuzušas, vydā savylktas ar stīpli, daboj mozū blocini, nūzatupst kalidorie pi spīdžeļa i izgrīž numuri, i geida, cikom sauc, i tod runoj, i stuosta par duorzu, stuosta par laiku, stuosta par dorbīm, stuosta par mozū muosini, stuosta i prosa, i klausuos.

Maņ eisti nav laika runuot, tik daudz vieļ šudin juopaspiej, da i maņ nainteresej nikas nu tuo, tū jau stuosteja pirms nedeles. Atsavasaloju, skrīnu prūm. Maņ sovi pīaugšonas stuosti, bez gruomatu i lykumu. Rūbežas taustūt.

Jis zvona sovai meitai.

Leinu auškuok i auškuok, rūkas asnie sakoltušas, dubļūs i myltūs nateiras, suop, apbarztas, jau i kuopnies sadrups cements, toik dzeļža armatura palykuse, mekleju gaismu te auškā, smuordi mani daspīž pi zemes. Rūžu smuords, puču smuords, veina smuords, ritmiski čeikst gultas atsperes, i es zynu, ka naešu vīna.

Vieļ auškuok lyugšonuos, zamūs bolsūs, lokatīm golvuos, lyudzamies i dzīdam saļmas pi gara bolta golda ai divejuom vaska sveciem, voskanīs smuords salypynoj munas bailes komulā, komuļs nūsasliep vādarā apuškā i suop, i līk maņ mekliet gaismu, apsažāloj par mums, ceļūs auškā, lyudzīs par mums, leinu tuoļuok, leinu pa greidu, mietelie saslauciedama vusus smuordus i breineiguos skanes, bārnu smīklus, baznīcas zvonus i putnus.

Kuopusti smuordoj labi, jau ilgi vuoreiti. Toik navar zynuot, kas ar buļbīm byus.

Publikaceja sagataveita ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.