Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj viesteit par muzeju kruojumu duorgumim, meklejūt ar Latgolu saisteitys vierteibys na tik regionala, bet vysys vaļsts mārūga muzejūs. Itūreiz bejom gostūs Latvejis Kara muzejā (LKM), kura darbinīki – kruojuma uzskaitis i globuošonys nūdalis vadeituoja Barba Ekmane i viesturnīks Jānis Tomaševskis – vaira pastuosteja par vysaiduoku 20. godu symta laika pūsmu līceibom, kas atrūnamys tuo kruojumā.

Latvejis Kara muzeja darbeibys mierkis ir atkluot sabīdreibai sarežgeitū Latvejis militari politiskū viesturi, eipaši akcentejūt 20. godu symtu, kura laikā latvīšu tautai divejis reizis vajadzēja izceineit sovu naatkareibu. Muzejā atseviškys ekspozicejis veļteitys latvīšu karaveirim 17.-18. godu symtā, latvīšim kara klauseibā 19. g. s. i 20. g. s. suokuos, Latvejis dzeivuotuojim 1. pasauļa karā, Latvejis vaļsts izveidei i Naatkareibys karam, Latvejis vaļsts aizsardzeibai storpkaru periodā, kai ari 2. pasauļa kara nūtikšonom. LKM kruojuma uzskaitis i globuošonys nūdalis vadeituoja Barba Ekmane nūruoda, ka muzejs, prūtams, globoj līceibys par vysim Latvejis nūvodim, kotram var ari atrast kū specifisku i eipaši izceļamu. Portala lakuga.lv kruojuma duorgumu rubrikai jei izalasejuse prīškmatus, par kū apmaklātuoji var vaira izzynuot ari muzeja ekspozicejuos. Juodasoka, ka īīšona Kara muzejā vys vēļ ir bez moksys.

Latgolys partizanu pulka apgrīžni

Barba Ekmane pastreipoj, ka Naatkareibys kars (1918-1920) ir vīna nu svareiguokūs Latvejis viesturis nūtikšonu. Partū ari pyrmais “kruojuma duorgums” ir izalaseits taišni nu ituo perioda. Tī ir Latgolys partizanu pulka īrūči – apgrīžni.

Partizani Latgolā ceiņu pret lelinīkim aizsuoce 1919. gods pyrmajā pusē. Cylvāki, kab aizsorguotu sovys sātys, saimis, saimisteibys nu rekviziceju i represeju, apsavīnuoja leluokuos voi mozuokuos grupuos i nūsadrūsynuoja ar bruņuojumu. Vīna nu leluokūs itaidu grupu izaveiduoja Zīmeļlatgolā – Bolvu apleicīnē. 1919. gods 5. julī tei tyka pi Latgolys partizanu pulka nūsaukuma. Ar taidu nūsaukumu itei vīneiba piečuok īsastuoja ari Latvejis armejā. Aktivuokajā kauju periodā tamā dīnēja ap 1200 karaveiru. 1922. godā pulks tyka puorformāts i īskaiteits 9. Rēzeknis kuojinīku bataļjonā. Pulkā pamatā bejuši vītejī Latgolys dzeivuotuoji, tymā skaitā ari etniskuos minoritatis, kai ebreji voi krīvi.

Laikā, kod Latgolys partizanu pulks vēļ ceinejuos lelinīku aizmugurē, tipiski jūs īrūči beja apgrīžni. Kas tī taidi ir? Nu obeju golu nūeisynuotys standarta sautinis voi karabinis. Deļkuo taidi tyka taiseiti? Kam partizans nadreikst byut radzams, partū navar breivi puorsavītuot ar īrūci.

Muzeja kruojumā ir ap 50 apgrīžņu, kas asūte leluokuo taida veida kolekceja Baļtejā. Daļa nu tūs radzamys Naatkareibys karam veļteitajā ekspozicejā. Apgrīžni ir vysaiduoki, kam tūs varēja sataiseit nu sevkurys sistemys īrūču. Kod Latvejis armeja sasnēdze Latgolys teritoreju i Latgolys partizanu pulks palyka par armejis sastuovdaļu, jī tyka pi normalu īrūču.

Jaunlatgolys (Abrinis) aizsorgu pulka karūgs

Ekspozicejis zālē, kas veļteita Latvejis armejai 1920.-1940. godā, radzama ari eistyn unikala viesturis līceiba – 19. Jaunlatgolys (piec apriņka nūsaukuma mainis 1938. godā – Abrinis) aizsorgu pulka karūgs, kas taiseits 1935. godā, kod pulks svieteja desmit godu jubileju. Par tū līcynoj ari karūgā radzamī godskaitli – 1925 i 1935. Nazkod beja tradiceja, ka karūgus pulkim duovuoja uzjiemieji voi pošvaļdeibys, itymā gadīnī tei beja Jaunlatgolys apriņka pošvaļdeiba. Deļkuo karūgs ir tik eipašs? Barba Ekmane stuosta, ka karūgi nu storpkaru perioda ir sasaglobuojuši cīši moz. Gondreiž vysi armejis vīneibu karūgi piec Latvejis okupacejis ir guojuši nabyuteibā. Itys ir vīneigais taišni aizsorgu pulka karūgs, kas atsarūn LKM kruojumā.

Aizsorgu pulka karūgu beja saglobuojs vuocu okupacejis laika Abrinis apriņka vacuokais Augusts Vilis Abakuks, kurs tū ari pajēme leidza, kod 1944. godā devēs biegļu gaituos iz Vuoceju. Piečuok juo saime dzeivuoja Lelbritanejā, tok piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys Abakuks gribiejs, kab tys atsagrīztu Latvejā i nūvielējs taišni Kara muzejam. 1995. godā karūgu muzejam jau piec tāva nūīšonys myužeibā izduovuoja juo dāls.

Līceibys par pretuošonūs pyrmajai padūmu okupacejai

Muzejā ekspozicejā var izzynuot vaira ari par, īspiejams, da šam mozuok zynomu tematu – pretuošonūs 1940. gods padūmu okupacejis varai. Viesturnīks Jānis Tomaševskis stuosta, ka iz reizis piec Latvejis okupacejis 1940. gods 17. junī i aneksejis 5. augustā latvīšu tautys attīksme pret padūmu varu bejuse nūsaceitai divaida. Nu vīnys pusis, bejuse sova veida piļsūniskuo pretuošonuos, pīmāram, gribiešona taiseit alternativu vieliešonu sarokstu, tok nav bejs bruņuotys pretuošonuos. Vīns nu īmesļu deļkuo tai – Latvejis pādejuos vaļdeibys i autoritaruo vodūņa Kārļa Ulmaņa nūstuoja i publiskuo retorika, ka “īguojs draudzeigs karaspāks”. Cylvāki piec tuo vīnkuorši navarēja saprast, kai niu izaturēt. Pyrmuos navardarbeiguos pretuošonuos grupys suokušys veiduotīs 1940. gods vosorys beiguos i rudinī. Tuos izplateja vysaiduokus uzsaukumus, izdeve nalegalus laikrokstus. Tuo poša gods beiguos i 1941. gods suokuos pasaruodeja ari pyrmuos bruņuotuos pretuošonuos grupys, kas beja gotovys aktivai darbeibai īspiejamuo kara gadīnī.

Navardarbeiguos pretuošonuos grupys gona aktivai dorbuojuos ari Latgolā. Tamuos puorsvorā apsavīnuoja jaunīši, kas beja auguši breivajā Latvejā, partū ari beja patriotiskai nūskaņuoti i navarēja sasamīrēt ar okupacejis varu. Par pretpadūmu darbeibu pyrmajā okupacejis godā arestēja vairuokys tyukstūšys Latvejis dzeivuotuoju, vysvaira – 1941. gods pavasarī, kod tyka atkluotys leluokuos pretuošonuos grupys.

Kara muzeja ekspozicejā radzami vairuoki pretuošonuos grupu uzsaukumi, kas pīraksteiti taišni Latgolā. Vīns nu taidu teik datāts ar 1940. gods rudini, tū parakstejuse “neapmierinātā Latgale”. 1941. gods majā uzsaukuma autori Česlavs i Vladislavs Erdmani Škaunis pusē tyka arestāti. Jūs kriminallītā kai pīruodejums ari beja sasaglobuojuse itei uzsaukuma lapeņa. Sūpluok tam ekspozicejā radzams ari Kuorsovys vydsškolys školānu raksteits uzsaukums, kur jī aicynoj paturēt svātā vuordā Latveju i tuos himnu i nūruoda, ka okupaceja nabyus myužeiga. Ari itys uzsaukums paraksteits daudzskaitlī – ar vuordu “latvieši”.

Evakuacejis plans

Jānis Tomaševskis ekspozicejā paruoda vēļ vīnu viesturis līceibu nu 2. pasauļa kara laika, kas saisteita ar Latgolu. 1944. gods juļa vydā Latvejis teritorejā ar kaujom atsagrīze kai Sorkonuo armeja, tai Latvīšu legiona vīneibys. 15. divizeja atsakuopšonuos kaujuos nu Krīvejis beja cīši sakauta i tyka aizsyuteita puorformiešonai iz Vuoceju, tok atseviškys tuos vīneibys, tymā skaitā 15. artilerejis pulks palyka Latvejā i pīsadaleja kaujuos pi Lubuona azara. Kod teritorejuos īguoja Sorkonuo armeja, daudzi tūs dzeivuotuoji devēs biegļu gaituos – nu Latgolys iz Vydzemi, tod Reigu i tuoļuok Kūrzemi. Militarūs vīneibu štabim vajadzēja veiduot biegļu atsakuopšonys ceļus. Kara muzejā var īpasazeit ar 15. artilerejis pulka štaba izstruoduotū civilīdzeivuotuoju evakuacejis planu, kas datāts ar 1944. gods 24. juli. Tymā izzeimāti celi, pa kurim bieglim beja drūsai atsakuopt. Sūpluok planam radzams ari pulka komandera paraksteita paviele vysu divizionu komanderim ar aizdavumim, kas karaveirim juopaveic evakuacejis laikā, kab paleidzātu “naziņā i bez paleidzeibys palykušim tautīšim”. Jis pastreipoj, ka civiluos īstuodis itū vaicuojumu pamatušys nūvuortā. Tomaševskis soka, ka tei bejuse itam laikam narakstureigai humana apsaīšona ar bieglim. Nareši cylvākim vīnkuorši lyka izavuokt nu sovu sātu, deļtuo ka tiuleņ tī suoksīs karadarbeiba. Palikt byutu beistamai, tok beja daļa ļaužu, kurī nagribēja laistīs paceli, partū aizguoja dzeivuotu mežā. Tai darejuse ari poša viesturnīka babys saime Borkovys pusē.

Galerejā: Latvejis Kara muzejs. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv