Recenzejis autore: Una Zvirbule, kinys kritike

Režisora Mārtiņa Grauda dokumentaluo eiskina “Pastnieku gaidot” (2024), īvadūt skateituojus Kruoslovys nūvoda lauku sātuos, ļaun pataiseit raibūs posta kasteišu durovys i atkluot svešinīku dzeivis, kas izavyn postnīku gasteišonu vydā.

Myusu dīnu cylvāka kasdīnā, eipaši dzeivojūt lelpiļsātā, posts puorsvorā figurej divejūs veidūlūs. Tys ir voi nu spūdrys dzeivis skriejīnī pa ceļam pasagadejs pakomats, kas pacīteigai globoj tovus syutejumus, voi ari vīglai aizkaitynūša eisziņa, kas aicynoj iz posta nūdaļu i stuošonūs preteimā ryndom, vīglam bezgaisam i nareši nūkaitātai atmosferai apmaklātuoju vydā. I vystik, par speiti naizbāgamajai posta evolucejai, kas, īmūt godu symtim, posta bolūžus puormejuse pret metala kasteišu stuovim veikalu stuovlaukumūs, posta rituals i tuo snāgtuo vareiba komunicēt na tik caur raksteitū vuordu, tok ari informacejis nūdūšonu i sajimšonu aci pret aci, turpynoj byut īvārojama daļa nu sabīdreibys kasdīnys. Epaši vītuos, kur postnīks nareši mādz byut vīneigais kontakts ar pasauli aiz sovys sātys rūbežu. Taišni ituos attīceibys postnīku i posta kastu eipašnīku vydā i tūs kasdīnu “posta dīnu” Kruoslovys nūvodā vydā eiskinys ramā atsadz “Pastnieku gaidot”.

Mārtiņa Grauda režisātais dokumentalais dzeivuotuoju i postnīku attīceibu portretiejums ir daļa nu Latvejis Televizejis dokumentalūs eiskinu cykla “Latvijas kods: Latvija šodien”. Itūgod tys aicynoj skateituojus pasavērt iz myusu dīnu Latveju, tuos sabīdreibys veseleibu i kūpīnys nūzeimi. Par “Pastnieku gaidot” fiļmiešonys vītu izalaseita Latgola, precizuok, Kruoslovys posta nūdaļa, kas, atkluojūt cylvāku i tehnologeju mejīdarbeibu Latgolys ainovā kolpoj par dokumentalajai kinai vieleigu izpietis lauku. Tys dorba autorim ir ļuovs flirtēt ar atsakuopšonu nu kinys volūdā īrostajim Latgolys portretiejumu stereotipim. Tuo vītā, kab dasagiutu viesturyskajim voi humorpylnai nūlamtajim narativim, “Pastnieku gaidot” gaiši aicynoj īraudzeit vītu, nu kuruos suocās Latveja, i tuos daudzškautņainuos teksturys. Piec tikšonys pi izvielis cylvākus ruodeit taišni caur Kruoslovys posta nūdalis darbinīku kasdīnu, režisors līki naaizakavej posta telpuos, kuruos caur darbinīku steidzeigajom rūkom kotru dīnu rotej nūvoda dzeivuotuoju korespondence. Ir skaidrys, ka, koč i posta tema kinā ir nūzeimeiga, dorba veiduotuoji olkst dūtīs tuoļuok – pi cylvāku, kū sovuos kasdīnys gaituos sateik postnīki.

Dorba sirds i spieceiguokais aspekts vīnnūzeimeigai ir autoru satyktūs cylvāku stuosti. Aizmierstūt par vīdūs telefonu eksistenci i škārsteikla vareigumu (i līkūt par tū aizmierst ari skateituojam), “runojūšūs golvu” intervejuos Kruoslovys nūvoda dzeivuotuoji īaicynoj sovuos sātuos na tik postnīkus, tok ari kinys veiduotuojus i leidz ar jim ari myus – skateituojus. Samoksuot riekinus, sajimt jaunuokū apvyda gazetu, aci pret aci satikt kaidu, ar kū pasarunuot – postnīka lūma varūņu dzeivēs ir tikpat dažaida, kai poši kinai pīsaisteitī ļauds. Vystik nu sātys iz sātu taišni postnīks ir stuostu vīnojūšuo dzeisla, kas uzstuojeigai naļaun aizmierst par cylvāka vajadzeibu piec ciļvieciskuo kontakta. Sovpus pīfiļmiejumūs sātu saiminīku stuosteituo vydā kamerys acs aizakavej to plašuos lauku ainovuos, to puču grādā pi sātys, svātūs obrozu pīpiļdeitā ustobys styurī voi fermys aplūkā. Kadrūs, kas izdzan nostalgeju piec bierneibys Latgolā, redzim tū, kas palīk piec postnīka sagaideišonys – kasdīna. Tī pasaruoda i personiskys klopotys, i globalys bailis par tū, kas byus iz prīšku, ari tū, kū nūzeimoj dzeivuot tik tyvai Krīvejis rūbežam, i atsakluoj dzeivis stuosti, pīredzis i personeibys. Jemūt vārā kinys nūsaukumu i stuostu vīnojūšū elementu, nūzeimeigs tāls, prūtams, ir ari postnīks. Vystik leluokajā kinys daļā, veidotuojim fokusejūtīs iz tim, kas gaida postnīku, itū varūni mes varim tik izatāluot. Tys zīmā darbeigai nūteirej snīgu nu ībrauktivis, atvad zuolis i teik pabaruots ar brangom pušdīnem i syltu kopeju. I šaļtim ir vīneigais cylvāks, kas ļaun uzturēt kontaktu ar uorpasauli tim, kam ir gryuteibys izīt nu sovys sātys. Īzeimejūt posta atteisteibu, kaida nu kinys varūņu pīmiņ ari laiku, kod postneicu zīmā varēja sagaideit zyrga rotūs, bet vosoruos – iz sova uztycamuo velosipeda.

“Pastnieku gaidot” velosipedu vys naīraugom. Da pošu kinys nūslādzūšūs pīcu minutu postnīka tālu vizuali īmīsoj sudobraina automašyna, kas, izsytūt gaisā putekļu muokuļus, aizsprikst pa lauku celim, laižūtīs nuokušuos sātys vierzīnī. Intervejā portalam LSM.lv kinys režisors nūruodejs, ka par dorba radeišonys pyrmū impulsu kolpuojušys viests par mozūs posta nūdaļu sliegšonu. Skaidrais īdviesmis olūts i tuo konteksts Latvejis sabīdreibā ļaun pījimt, ka itys postnīka tāla atainuošonys veids dorba pyrmajā daļā īzeimej vīnu nu kinai cauri vynūšūs temu – modernizaceju posta sistemā Latvejā. Pretstots storp postnīka – ainavyskūs lauku īskautuos mašynys – leikumuošonu i ciļviecyskū postnīka tālu, kas dzims skateituoja pruotā, uzklausūt vītejūs dzeivuotuoju stuostus, roda izteiktu naierteibys sajiutu. Tei suoc radeit gribiešonu puordūmuot sovu attīksmi pret cylvāka i tehnologeju attīceibom, atsvešynuojumu, kas rūnās, nūdūdūt cylvāku dorbus tehnikys puorziņā, i tū, kai itei atteisteiba varātu turpynuotīs. Kai mīrynojūšs atguodynuojums, ka cylvāka dasadyurīņs kasdīnys nūtikšonom vēļ nav piļneibā pagaiss, dorba nūslādzūšajā daļā beidzūt pasaruoda ari poši postnīki i mes īraugom itūs trauslūs attīceibu, īprīšk dzierdātūs stuostu i īdūmuotuo tāla realiziešonūs iz ekrana.

Dīvamžāļ taišni modernizacejis aspektu īveišona kinys stuostā pamat mozuma pīgaršu. Koč i tema vīnnūzeimeigai ir myusu dīnu Latvejā uorkuorteigai aktuala, tuos osums gaist, naspiejūt uzturēt spieceigu i patstuoveigu sižeta lineju. Tuo vītā ituos temys iztierzuošonys aizmetni pagaist sūpluok emocionali ītiļpeiguokajai dorba daļai, tys ir, interveju fragmentim. Īspiejams deļtuo, jau piec tuo, kod dorba varūni (i skateituoji) ir sagaidejuši postnīka īsarasšonu atvārtom rūkom i sirdim, kinys nūslāgums – kuortejuo spylgtai zyluo pakomata izsaiņuošona nu plastikata plēvu – pagaisynoj sovu emocionalitati. Kadrys, kam vajadzātu kolpuot par traknu pīturpunktu i redzīņa pausšonu, roda pretejū īspaidu – it kai itei sižeta lineja tyktu aigiuta, tok na pīnuoceigai izvārsta. Leidzeigu atsvešynuojumu kinys vieršonuos laikā roda ari šaļtim uzspālāti izplānuotī interveju kadriejumi, kas naatsamoksoj vieršonuos pīredzē, i naveiklys kamerys kusteibys ainovu pīfiļmiejumūs. Kinys kūpejuo pīredze palyktu emocionali ītekmeiguoka, ka itys kai ba najaušais atsvešynuojums tyku izcalts kai obeju golvonūs temu – posta rituala modernizacejis i cylvākstuostu – kūpsauciejs, kuruo pamats rūnams taišni procesu nanūvieršamajā atteisteibā.

Postnīks ir sagaideits, pabaruots i pavadeits, kinys varūni davušīs sovuos kasdīnys gaituos. Tok, kas palīk ar skateituoju, kod beidzās kina? Par speiti sasadūršonai kinys golvonūs temu vydā, “Pastnieku gaidot” vysvaira ir atguodynuojums par cylvākim mums apleik. Nazyn voi itys dorbs byus tys, kas puorlīcynuos atjaunuot slāgtūs posta nūdaļu darbeibu voi skubynuos sabīdreibu atsasaceit nu tehnologeju. Tok, ļaunūt īkuopt svešinīka kūrpēs, kab sajustu, cik svareigai var byut sajimt piec tipografejis smuordojūšu kasnedelis gazetu i pacīneit sagaideitū postnīku ar kiupūša kopeja skryuzi, kina kolpoj par soldoni siereigu atguodynuojumu par mums kai kūpīnu. Aiz posta kastu vystik globojās na tik kritizāta posta sistema i svešinīku dzeivis, tok ari vareiba pastīpt paleidzeigu rūku. Dokumentaluo eiskina “Pastnieku gaidot” daīmama Latvejis sabīdryskūs medeju portalā replay.lv.