Roksta autore: Solveiga Kaļva, solveigaspiedzivojumi.lv

Itei ir rokstu sereja, kurā, es, Solveiga Kaļva, atspīgeļoju sovu pīredzi, sekojūt garūs puorguojīņu maršrutam “Azaru styga” i īpazeistūt Latgolu kuojom. Dzymuse reidzineica, bet ar saknem ari Latgolā, grybu izzynuot regiona plašuos uoris, naskaitamūs azarus i ceļā apsaveramuos kulturviesturis vierteibys. Napretendeju iz objektivu maršruta voi Latgolys raksturuojumu, tok subjektivom pīzeimem nu ceļa putekļu. Maršrutu plānoju sadaleit pūsmūs i veikt atseviškūs pīguojīņūs. Īprīškejūs serejis rokstus var skaiteit ITE.

Nivīns spūks pa nakti myusu mīru Balkanu kolnūs natraucēja, partū variejom kuorteigai izagulēt i atjaunuot energejis kruojumus, kab nu reita svaigi i sprauni varātu giutīs kluotyn puorguojīņam. Kod pasaveru pa lūgu, skots nav dyžan īprīcynojūšs – pogolms tynās dryumā leita myglā. Tai viņ ruodīs, ka smolks iudiņa laseišu pleivurs sovā palākumā lieneišam īveiksta vysu apleicīni. Pasaveru laika prognozē, kas piecpušdīnē sūlej pat pārkiuņa nagaisu. Leits i puorguojīņs nikod nav ruodejusēs pateikama kombinaceja, tok īspiejameiba atsarast ceļā, kod apleik plūsuos nagaiss, vyspuor nūsyt koč kaidu gribiešonu spert kuoju uorā nu gostu sātys. Vystik nav variantu. Ir juoīt. Paādam reitiškys, īmīdzam sūmys iudiņa drūsajuos plēvēs, gostu sātys atslāgu pamatam kasteitē ar kodu i laižamēs ceļā.

Puorguojīņa maršruts vad puori nalelim paugurim, ceļam vejūtīs iz augšu i leju, iz augšu i leju. Apleik dryuzmejās vysaida baisuma pakuopis muokuļu grupiejumi. Šaļtim nūgrauž pārkiuņs. It kai da 15.00 stuņžu nagaisam nabyutu juosasuoc, tok naz voi Pārkiuņtāvs zyna, cikūs piec laika prognozis jam juosagiun kluotyn dorbam.  

Skotam atsakluoj plaši lauki, kū izraibynoj gūvu gonompulki. Kai īmam garum, tai bryunalis verās mums viersā. Varbyut asam rešī guojieji, kas sūļoj pa itū ceļu, deļtuo lūpenim saguodojam lelus breinumus. Tok varbyut gūvs vīnkuorši ir cīši ziņkuoreigi radejumi.

Sekojūt “Azaru stygai”, kas šudiņ vysu laiku leikumoj cauri laukim, kur nu mežu nav ni viests, sacynoju, ka nav nimoz tik troki, ka dīna ir apsamuokuse. Ka speidātu saule, šudiņdīnys maršrutā atrast pakriesli i koč nalelu gluobeņu nu korstuma byutu gondreiž naīspiejamai. Tamuos rešajuos šaļtīs, kod saule pastum molā muokuļu gubys i īspeid mums taišni acīs, steidzu nūglobuot vakar apsvylynuotū seju skustā. Uoda vys vēļ drupeit syurst. Lobuok, kab tei saule palīk dzeļžu dzeļžūs slāgta. Vysmoz šudiņ. Saule i leits puormaiņus mejās, tok šaļtim obeji uzadorboj reizē. Prīcojūs par sovu it kai sovaižū ideju puorguojīnī jimt leidza širmeišus. Nasaprūtu, parkū agruok puorguojīņūs sutynuojūs leitamietelī.

Ceļa molys kūku vydā pasaruoda zeime, kas viestej, ka asam sasnāguši Styglovys grovu. Nūlīkam mugorsūmys zam širmeišu i pamatom stygys suokumā. Stuovys kuopnis myus nūvad dzili grovā, kur īraugom Styglovys olu i saklū, tok mīrpylnai čalojūšū Styglovys upeiti. Informativajā planšetē skaitoms, ka Styglovys smiļkšakmiņa atsagumūs uzītys bruņu zyvu fosilejis. Meklejam viesturis nūspīdumus, tok tai ari nikuo naatrūnam.

Gar Styglovys upeiti vynās pavysam moziņka i mežūneiga stidzeņa, kū īlanc brangi saauguši kryumi i kupli paparžu puduri. Upē rūtojās naīrosti malni akmini. Veramēs i pruotojam – naz, kur taidi te gadejušīs? Vītom styga ir stuova, dubļaina i sleideiga, tok bezgola jauka i ainaviska. Teiruo prīca, na styga! Stidzenis moluos izvītuotys planšetis, kas stuosta poetisku teiku par Pūrveža meitu Stigli i juos dīnom i nadīnom. Teika ir sadaleita iz vairuoku planšetu eistyn kai serials – kab izzynuotu, kas ar Stigli i juos bryugonim nūtyka tuoļuok, juoturpynoj sūļuot pa stygu da nuokušuos planšetis.

Pieški stygu aizškārsoj sakrytuši kūki. Par tū, ka Styglovys grovā vys vēļ radzamys juņa vātrys sakys, myus jau breidynuoja Viļakys katuoļu bazneicys pravests. Niu vātrys pūstejumus redzim ari poši sovom acim. Pyrmū škieršļu jūslu izadūd veiksmeigai pīvarēt, izaspraucūt kūkim pa zamašku, tok tuoļuok atsaduram pret daudz miļzeiguoku kūku čupu, kurai tik vīgli puori natikt. Tai kai naredzim vareibu ni puorkuopt kūkim puori pa viersu, na izleist pa zamašku, tod izsprīžam līki natierēt spākus, bet grīztīs riņčī i turpynuot sekuot “Azaru stygai”. Gols golā, mums šudiņ juopīveic divdesmit seši kilometri, kas ar gryutajom sūmom iz mugorys nav nikaids seikums. Vysleluokuo bāda maņ ir par tū, ka tai ari naizzynoju, kai nūsaslēdze teika par Pūrveža meitu Stigli.

Saule izlein nu muokuļu vys bīžuok. Tok ari pārkiuņs dora tū pošu. Aiz mugorys plešās zyli malni padebeši. Ik pa laikam izīt pamateigs leits. Kai attaisu širmeiti, tai zam tuo saskrīn dunduru bori. Viļtnīki taidi – nagrib izmierkt, bet grib paēst!

Kod īsūļojam Baļtinovā, myus puorsteidz ekstravagants pogolms, kurā ryndojās vasala plejade kūšu radejumu, kas sataiseiti nu vacu automašynu rīpu. Agruok saguojs redzēt gona daudz rīpu guļbeišu, tok itymā pogolmā rīpu muoksla ir pacalta piļneigi jaunā leiminī. Ostoņkuojs, jiurys zirdzeņš, krabs, krokodils, dzērve, palāda, ladaluocs – itī ir tik daži nu zviereņu, kas sataiseiti nu rīpu. Eista breivdobys izstuode! Kod taisomēs laistīs tuoļuok, pamonom rīpu dzeni, kas cāli kaļ kūku, kai eistam dzeņam pīsakluoj.

Izpietejom, ka autobuss ir tik piec stuņdis, partū mudeigai sūļojam iz Baļtinovys pogosta muzeju. Sasavasaluojuši ar darbineicu, iz reizis prosom, voi varim paspēt apsavērt muzeju četrdesmit minutu laikā. Jei ļusteigai atsmej: “Nui, nui, prūtams!”, i iz reizis vad myus iz zāli, kurā īreikuota ekspoziceja par Baļtinovys viesturi. Ite izzynojam, ka Baļtinovys teritoreja reiz atsaroduse Atzelis vaļsts Pūrnovys nūvodā i apleik plātušīs tik brangi pūri i bīzi meži, ka na cauri izīt. Par senejū viesturi vys vēļ līcynoj vairuoki piļskolni, pīmāram, Olūtuoju piļskolns i Puncuļovys piļskolns. Ekspoziceja i muzeja darbineicys stuostejums myus koncentrātā veidā izvad cauri vysai Baļtinovys viesturei – piļskolni, muižys, padūmu laiki i myusu dīnys gleišai sasaryndoj seceigā viestejumā.

Nuokušajā telpā myus sagaida Ontona Kūkuoja pasteļu izstuode romantiski gaišūs tūņūs, skotam atkluojūt gleznainys lauku ainys. Ituos telpys saulainuo i īdvasmojūšuo nūskaņa krasi kontrastej ar muzeja tuoļuokū ekspoziceju, kas veļteita 1940. gods ašņainajai Masļenku tragedejai. Pošā nūslāgumā teikam telpā, kas izaver piec nalela etnografiskuo muzeja. Koč i maņ saguojs gasteit daudzuos etnografiskūs prīškmatu ekspozicejuos, samulstu, kod muzeja darbineica ruoda bucai leidzeigu objektu ar vuoku i prosa, kas tys ir. Nav ni jausmys! Izaruod, ka tei ir teine, skreinis prīšktece. Latvīšu tautys puosokuos tik bīži skaiteits vuords, tok nikod nabeju aizadūmuojuse – kai tod eisti teine izaver. Edz, niu zynuošu. Atkluojumim boguots muzeja apmekliejums.

Laiks paskrīn vieja spuornim, i mums juosataisa iz autobusu. Sūpluok pīturai apsaverams vidis objekts “Zeme”, kas ar akminī īgravātu tekstu “Skaista muna Tāvu zeme par vysom zemeitem” breineigi nūslādz pīcu dīnu puorguojīni Latgolys plašumūs. Voi “Azaru styga” ite beidzās? Nā, tei turpynoj rytynuotīs cauri Latgolai vēļ daudzu symtu kilometru garumā. Tūs pamesšu cytai reizei. Niu soku paļdis ceļa puteklim, satyktajim ļaudim i breineigajom ainovom. I – iz atsagrīzšonu!

Turpynuojums sekuos.