Roksta autors: Valentins Lukaševičs

Pyrmūs latgalīšu literatu i kulturys darbinīku plejadē aizmierstuokais ir Ontons Rubyns. Pīdzyma jis 1885. gods (tei ir popularuokuo verseja, Meikuls Apeļs roksta, ka 1886. godā – V. L.) 9. janvarī Kolupa pogostā. 1906. godā ir juo pyrmuo publikaceja – stuosts “Tymsā naktī” gazetā “Gaisma”. Tys ir vīns nu pyrmūs eisuos prozys tekstu latgalīšu literaturā vyspuor.

Tymsā naktī 

Ontons Rubyns itymā stuostā aktualizej, var saceit ari, ka īvīš latgalīšu literaturā Tymsys nakts tālu. Piečuok taids ir Dorai Malnačei (mozzynoma autore, gona aktivi publiciejuos 20. g. s. 20. godu suokuos – V. L.) (dzejūļs “Malno wintuliba”), Seimaņam Putānam (dzejūļs “Tymsa nakts… Viejs gaudoj..”) i daudzim cytim.

Ontona Rubyna stuosts suocās tai: “Beja tymsa rudinia nakts, taida nakts, kaidas ir lejta un solnas mènešûs”. 

Tagad ruodīs, ka tuos uzskaiteituos ir dobys paruodeibys, bet tymūs laikūs tī beja mienešu nūsaukumi. Oktobri sauce par Leitu, bet Novembri par Solnu mienesi – tū var redzēt nu vacim kalenderim (deļ pīvaduma, Gustava Manteifeļa izdūtajuos Inflantu zemis laikagruomotuos – V. L.). 

Ontona Rubyna stuostā “Tymsā naktī” ir par Kraukļu saimi – tāvu Andryvu, muoti Magdali, jūs oklū dzedu i puskūrlū babu, treis dālānim i vīnu meitini. Iz vysu jūs ir treis desetinys zemis, vīns pakūds zyrgs, vīna gūteņa i nadaudz mozuoku lūpu. 

Jūs meita Aneite savaid ar koklu, nu suoku jū pa sovam rauga vysaidi zuolēt, bet meitinei palīk švakuok i švakuok. 

Sābrim Andryvs ir poruodā, tikai vīns nu jūs pažīcej jam 10 rubļu, i naktī tāvs brauc 20 versts iz piļsātu, kab atvest meitai dokturi. Piļsātā atrūn feļdšeri, kurs par pīci rubli pīkreit braukt. Pa ceļam zyrgs nūskrīn nu ceļa, roti īkreit iudiņa gruovī, partū feļdšers prosa jau 10 rubļus. 

Kod jī atbrauc iz Kraukļu sādžu, izaruoda, ka sātā dzīd bēru dzīsmis – Aneite ir nūmyruse. Vysleidza ir juoatdūd feļdšeram 10 rubli. Kaids nu sābru aizvede jū atpakaļ iz piļsātu, a kab byutu nauda bērem, daguoja puordūt vīneigū gūteņu.

Teatris

Ontonu Rubynu, kai i daudzus nu 20. g. s. suoku latgalīšu inteligentuos jaunistis, pīsaisteja teatris.
Pīterpiļs Latvīšu Muzykalajā bīdreibā beja dramatiskais puļceņš, tuo aktivs daleibnīks beja Ontons Rubyns. Vēļ tī dorbuojuos Ontons Skrynda, Fraņcs Kemps, Jezups Kindzuļs, Aloizs Trasuns, Ontons Laizāns, Amaleja Bžezinska, Helena Miglinīka, Veronika Rakašis i c.

Ontonu Rubynu interesēja i skotiviska darbeiba, i ari teksts, iz kura pamata tei darbeiba nūteik.
Jis ir lokaliziejuma “Spūstā” autors, ari vēļ dažu cytu. “Ļoti populārs un daudz izrādīts bija viņa lokalizējums – J. K. Lisenko-Koniča viencēliens “Pi advokata”, ko pirmā uzveda Pēterpils latv. muzikāliskā biedrība. Darbs netika nodrukāts, rokraksts nav saglabājies.”

Kūpā ar “Zaglim”, “Poša audzynuotu”, “Odumu un Īvu”, “Pādejim divim rublim” itys “Pi advokata” beja bīži izruodeits gobols latgalīšu teatra pyrmsuokumūs.

Ontons Rubyns itamā sovā darbeibā īt paraleli tam dorbam, kū dora juo radinīks Ontons Skrynda. 

Ontons Rubyns i tī slovonī Skryndys beja bruolāni. Ka par Fraņča Kempa i Nikodema Rancāna radnīceibu i jūs slovonū senci raksteits ir daudz, tod par Skryndu i Rubynu radnīceibu i jūs kūpeigū darbeibu raksteits gona moz. Ontons Rubyns pīdzyma Kolupa pogosta Pūdānu (Pudānu) solā. Apdzeivuotys vītys ar itaidu nūsaukumu itamā apleicīnē ir vysmoz divejis. Dūmoju, ka vajadzeigī Pūdāni ir rādā pi Lelajim i Līpys Mukuonim, kur dzeivova Skryndys.

Zalta worpas

Daugovpiļs gruomotizdeviejs Vincents Gaudze 1909. godā izdeve laseišonys gruomotu deļ bārnu “Zalta worpas”. Izdeviejs gruomotys prīškvuordā roksta, ka jau ir latgalīšim lementari aba ābecis, bet tryukst laseišonys gruomotu tim, kuri lementari prūt i grib īt tuoļuok. Partū izdeviejs ir lyudzs A. Biti sastateit taidu gruomotu. Sovā veidā tei ir pyrmuo itaida školys gruomota latgalīšim. Tymā laikā jau beja atļauts Latgolys školuos vuiceitīs latgaliski. Ituos pyrmreizejuos gruomotys sastateituojs ir Ontons Rubyns, kurs ite ir zam pseidonima A. Bite. (Ari stuosts “Tymsā naktī” ir paraksteits ar pseidonimu Bite – V. L.)

Gruomota ir īspīsta Viļņā – pi tuo poša Juzefa Zavadska. Jei ir 80 puslopys lela, itymā aizlementarī ir 70 dažaidi goboli tekstu i, kai jau bārnim dūmuotā gruomotā, ari ilustracejis.

Gruomotā ir daudz Ontona Rubyna poša sacerātu tekstu. Kai tu cytam, tai cyts tev – ar itaidu seņtenci beidzās juo fabula prozā “Lopsa un štarks”.

Gruomotā ir Ontona Rubyna dzejūļs “Palādas un bārni”:

“Trejs paladas sed kukâ,
Aizmygušas golwas matoj;
A zam kuka trejs meitines,
Stowadamos jautoj:
“Kai jyus paladas dinu gulit?
Redz, kai saule jauki speid,
Skotatis, kai smuki, jauki
Par kukim saules stori sleid”.
Trejs meitines gul gulteniâ
Aizmygušas, nusweidušas,
Trejs paladas par lugu,
Skotos acis izbuzušas.
“Kai jyus barni naktî gulit?
Redz`, kai zwaigznes jauki speid,
Kai par lugu, jyusu gultâ,
Winius gaismas stori sleid””

Par autoreibu ir nūruodis beidzamuos lopuos – satura ruodeituojā. Pi vīnim ir tulk. A. Bite, pi cytim A. Bite, vēļ pi cytim A. B. Pi dzejūļa “Palādas un bārni” ir dalykts A. Bite.

Gruomotā ir ari latgalīšu folklora (dzīsmis, meiklis), kai ari cytu latgalīšu autoru (Pītera Smeļtera, Fraņča Kempa) teksti.

Ir ari Ontona Rubyna puorlykumi nu cytu volūdu. Ka daudzi tymā laikā vaira orientiejuos iz pūļu i krīvu autorim, to ite puorlykumu centrā ir latvīši, bet cyti – Kārlis Hūgenbergers, Kristofs Girgensons, Ansis Līventāls, Jānis Neikens, Fricis Brīvzemnieks, Edvards Zvārgulis, Andrejs Pumpurs, Matīss Kaudzīte, Aspazija.

Ituos losomuos gruomotys pošuos beiguos ir dzejūļs “Dīvs, svietej Latviju”. Bez jebkaidim komentarim. Drūši viņ tekstu latgaliski puorlyka pats Ontons Rubyns i tys varātum byut pyrmais nuokušuos Latvejis vaļsts himnys publiciejums latgaliski. Dzīsmis teksta originala “svētī jel” jis puorlyka par “svieteji”, a rindeņu “Laid mums tur laimē diet” kai “Dūd mums tur laimē byut”.

Teic muna dvēsele Kungu

“Teic muna dwesele Kungu” ir katolišku lyugšonu i dzīšmu gruomota, kuru ari izdeve daugovpilīts Vincents Gaudze. Gruomota izguoja 1910. godā, tuos sastateituojs ir A. B., respektivi, Ontons Rubyns.

Tei gruomota ir brangi bīza – 656 puslopys. Atkuortuoti izguoja 1913. godā.

20. g. s. suokuos taida veida gruomotys sastateja na tik bazneickungi, bet ari laiceigi cylvāki. 1901. godā izguoja “Zalta altarits” – katolišku lyugšonu i dzīšmu gruomota, par kurys sastateituoju i izdevieju skaita Fraņci Kempu. Nav nikas naporosts, ka gruomotys “Teic muna dwesele Kungu” sastateituojs ir Ontons Rubyns, kurs tymā laikā rauga abiturēt gimnazeju, dabuot kaidu oficialu profeseju.

Politika

Moskovā beja Pyrmuo pasauļa kara biegli, te tymā laikā zynomuokī latgalīši ir Aloizs Bojārs i Ontons Rubyns. Kai tīnis latgalīši daži teik aicynuoti iz 1917. gods Latgolys kongresu. Ontons Rubyns piečuok teik politikā – īvālāts par Satversmis sapuļcis lūcekli nu Latgolys Zemnīku partejis saroksta (Nr. 11).

Vieļuok prācavoj kai īriednis – juridiskajā i nūdūkļu sferā. Ar tekstu saceriešonu i tulkuošonu vairs nanūsadorboj, bet ir juo publicistika, atminis. Ari sabīdryska rūseiba – cytu reiz organizejūt kulturizgleitojūšus i cyta veida pasuokumus. Piec Ūtruo pasauļa kara palyka Latvejā, nūmyra 1964. godā Bauskā.